Platjoslas internets arī laukos
 
©f64

Eiropas Savienība apstiprinājusi stratēģiju Eiropa 2020, kas nosaka, ka iedzīvotājiem 2020. gadā nepieciešams nodrošināt piekļuvi platjoslas internetam, kura ātrums ir vismaz 30 Mbit/s, un vismaz 50 procentus mājsaimniecību apgādāt ar tādu interneta pieslēgumu, kas nodrošina ātrumu virs 100 Mbit/s.

Latvijā platjoslas projektu īsteno VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), izbūvējot vidējās jūdzes infrastruktūru, kas tālāk ir pieejama ikvienam ieinteresētam elektronisko sakaru komersantam, kurš var tālāk nodrošināt gala lietotājiem tādus pakalpojumus kā, piemēram, internets un kabeļtelevīzija. Šis projekts ir bezpeļņas, un tā mērķis ir nodrošināt platjoslas interneta infrastruktūras uzbūvi arī lauku teritorijās un zemas apdzīvotības teritorijās ar zemiem ekonomiskās attīstības rādītājiem.

Projekta pirmajā kārtā izbūvēti 1813 kilometri optiskā tīkla un 177 pieslēguma punkti. Kopš šā gada aprīļa, kad tika uzsākti platjoslas projekta otrās kārtas būvniecības darbi, būvniecība sākusies 530 kilometros no izprojektētā platjoslas tīkla. Tā ir teju ceturtā daļa no kopumā plānotajiem 2000 kilometriem, Neatkarīgo informē LVRTC Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Vineta Sprugaine. Būvniecības darbi pabeigti jau gandrīz 70 km garā posmā Ludzas, Ciblas, Talsu un Dundagas novados, bet citviet darbi turpināsies vēl visa gada garumā. Pirmie piekļuves punkti tiks nodoti ekspluatācijā šā gada rudenī. «Izbūvēto tīklu izmanto gan valsts mēroga, gan reģionālie elektronisko sakaru komersanti, kā arī viens mobilais operators, lai nodrošinātu saviem klientiem Latvijas reģionos ātra un īpaši ātra interneta, kā arī televīzijas pakalpojumus. Ir noslēgti priekšlīgumi ar vairākiem elektronisko sakaru komersantiem par vairāk nekā 20 jaunu posmu izmantošanu,» skaidro V. Sprugaine.

Visaktīvāk pieslēgumu platjoslas tīklam šobrīd izmanto operatori Vidzemē, kas iznomājuši vairāk nekā 550 km optiskā tīkla.

Pēc LVRTC rīcībā esošās informācijas, šobrīd ātra un īpaši ātra interneta pakalpojumi pieejami jau vairāk nekā 53 000 iedzīvotājiem vietās, kur operatori pieslēgušies un jau izmanto platjoslas tīklu.

«Lai gan tīkla izmantošana šobrīd ne tuvu nesasniedz tā kapacitāti, ir skaidrs, ka tīkla pieejamība ir būtisks priekšnosacījums tam, lai iedzīvotājiem reģionos varētu piedāvāt mūsdienu strauji pieaugošajam datu apjomam atbilstošus pakalpojumus,» uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Aronas pagasta pārvalde, kā arī netālu esošā Kusas pamatskola jau divus gadus izmanto reģionālā operatora nodrošināto īpaši ātrā interneta pakalpojumu. Pagasta pārvaldes vadītājs Andrejs Piekalns uzsver, ka nepieciešamība apstrādāt informāciju, operatīvi saņemt un sniegt datus ik mirkli pieaug un ir būtiska pat nelielās pašvaldībās. «Iestādes grib strādāt mūsdienīgi. Arī iedzīvotāji grib dzīvot vidē, kurā gan jaunieši, gan vietējie uzņēmēji var attīstīt savas prasmes un pakalpojumus, balstot tos uz modernām un, galvenais, pieejamām tehnoloģijām. Tāpēc jautājums par platjoslas interneta pieejamību ir jautājums par novada kā dzīves un darba vietas konkurētspēju,» norāda Andrejs Piekalns.

Arī reģionālie komersanti, kuri jau izmanto pieslēgumu platjoslas tīklam, atzīst, ka pašu spēkiem nespētu izbūvēt infrastruktūru, kas nepieciešama tāda datu apjoma kvalitatīvai pārraidei, ko pieprasa mūsdienu patērētājs. SIA BVB Serviss Madonas novadā jau nodrošina īpaši ātra interneta pakalpojumus virknei klientu un ar cerību raugās arī uz projekta 2. kārtas attīstību, kas ļaus platjoslas internetu piedāvāt vairākām skolām, pagastu pārvaldēm un iedzīvotājiem. «Tādas kvalitātes pakalpojumu, kādu šobrīd nodrošinām klientiem, nespētu piedāvāt bezvadu risinājumi. Līdz šim pakalpojumam bija tehnoloģiski limiti, bet platjosla ir neizsmeļama,» teic SIA BVB Serviss valdes loceklis Gaitis Cirpons.

Infrastruktūras izveidē 1. kārtā LVRTC ir investējis 3,3 miljonus eiro, saņemot 23,1 miljonu eiro līdzfinansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Otrās kārtas īstenošanā LVRTC paredz investēt 7 miljonus eiro, saņemot arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu 39 miljonu eiro apmērā.