Arheologi atrod unikālas liecības Ventspils novadā
Šā gada arheoloģiskajos pētījumos Lagzdienas pilskalnā atrastas 137 senlietas, aģentūru LETA informēja Ventspils muzejā.
Pabeigti arheoloģiskie izrakumi Lagzdienas pilskalnā - vienā no ainaviski izteiksmīgākajām senvietām Ventspils novadā.
Izrakumu gaitā triju nedēļu laikā izpētīti 50 kvadrātmetri (m2) no plašās senvietas teritorijas, kultūras slāņa biezumam pamatā sasniedzot 2 metru dziļumu. Augšējo kārtu veidoja pēdējos gadsimtos uzarti slāņi, jo pilskalns ilgu laiku izmantots kā tīrums labības audzēšanai, bet dziļākajās kārtās atsedzās liecības par apdzīvotību 10.-11.gadsimtā, kā arī atradumi, kas saistāmi ar vēl senāku cilvēku klātbūtni šajā vietā.
Izrakumu rezultātā iegūtas 137 senlietas, starp tām 10.-11.gadsimta dzelzs slēdzene, šķiļamdzelzs, naži un to fragmenti, īleni, dzelzs bultu gali, bronzas rotaslietas un to daļas, proti, gredzeni, aproces, stikla krelles, akmens galodas. Par intensīviem maiņas sakariem ar ārpasauli liecina divi sudraba gabaliņi, kas atcirsti no lielākiem sudraba stieņiem un izmantoti kā "svara nauda" maiņā, kā arī no sudraba monētas darināts piekariņš. Tam izmantots vācu zemēs valdnieka Oto III (983-1002) laikā kalts sudraba feniņš. Par senāku, iespējams, ar vēlā akmens laikmeta beigām - bronzas laikmetu datējamu apdzīvotību liecina dziļākajās kārtās atrastie nedaudzie krama priekšmeti un to darināšanas laikā radušās krama atšķilas, skaidro arheologi.
Pirmo reizi veikti izrakumi līdzās pilskalnam, līdz šim tikai hipotētiski apzinātajā senpilsētā. Nelielā izrakumu laukumā atrasta keramika - māla trauku lauskas, grezna daudzkrāsaina stikla krelle un liels dzelzs makšķerāķis. Atradumi apstiprināja, ka šajā vietā dzīvojuši cilvēki un atradusies senpilsēta. Līdztekus izrakumiem tika veikta senvietu apsekošana ar divu veidu ģeoradariem, lai pēc zemes blīvuma izmaiņām noteiktu seno būvstruktūru esamību kultūras slānī, un tuvējas Ventas gultnes zemūdens apsekošana.
Izrakumu gaitā iegūtas ap 1000 keramikas lauskas, ogļu paraugi radioaktīvā oglekļa datēšanai, paņemti paraugi putekšņu (palinoloģiskai) analīzei. To apstrāde tuvākā gada laikā sniegs papildu ziņas par pilskalna izmantošanas laiku, tā iedzīvotāju etnisko piederību un vidi, kurā viņi dzīvojuši.
Kā norāda arheologi, iegūtā arheoloģiskā materiāla apstrāde parādīs, cik pamatoti ir sākotnējie secinājumi - pilskalnu 10.-11.gadsimtā apdzīvojuši vendi jeb Ziemeļkurzemes lībiešu priekšteči, kas to pametuši kuršu spiediena rezultātā vēl pirms Ziemeļu krusta karu sākuma. Par šiem notikumiem stāsta Indriķa Livonijas hronikas - no Ventas lejteces vendus padzina kurši, un tie apmetās Senajā kalnā Rīgas vietā. Taču arī no turienes kurši tos izspieda, un vendi pārcēlās uz Cēsīm latgaļu zemēs.
Lagzdienas pilskalna izpēti vadīja vēsturnieki Kaspars Markuss Molls un Armands Vijups. Izrakumos piedalījās studenti no Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes, Leidenes Universitātes (Nīderlande) arheoloģijas studenti, speciālisti no Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja, LU muzeja, īsāku laika posmu - arī no Dobeles muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un Latvijas Okupācijas muzeja.
Ekspedīcijas laikā tika organizēts seminārs Piltenē, kurā tika prezentēti priekšlasījumi par arheoloģiju, Kurzemes pilskalniem un aizvēsturi, Lagzdienas pilskalna izpētes gaitu.
Arheoloģiskos pētījumus Lagzdienas pilskalnā organizēja Latvijas Arheologu biedrība sadarbībā ar Ventspils muzeju, iegūtās arheoloģiskās liecības glabāsies Ventspils muzejā. Izpēti finansiāli un organizatoriski atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds un "Kurzemes kultūras programma 2025", kā arī Lagzdienas iedzīvotājs Ansis Sormulis.
