Pasaulslavens vēsturnieks: Putins kritīs, bet tas nenotiks Rietumu dēļ
Pasaulslavenais vēsturnieks Timotijs Snaiders uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāuzņemas lielāka atbildība par notiekošo Ukrainā, un brīdina Somijas politisko eliti par briesmām iekrist Donalda Trampa psiholoģiskās ietekmes slazdā, raksta “postimees.ee”.
Snaiders tic ukraiņu spējai aizstāvēties pret Krieviju līdz pat galam. "Ukraina sevi īpaši labi aizstāv un tagad ir spēcīgākā valsts pasaulē konvencionālās karadarbības ziņā," viņš teica laikrakstam "Helsingin Sanomat".
"Krievija ir atbildīga par visām šīm šausmām," viņš saka, piebilstot, ka kara iznākums ir atkarīgs no Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu soļiem, kuru atbalsts Ukrainai līdz šim ir bijis nepietiekams. "Ukrainas likteni nevar uzticēt Trampa administrācijai,” viņš uzsver.
Snaiders ir optimistisks par NATO: "Krievijai nevajadzētu pārbaudīt NATO gatavību iedarbināt 5. pantu pret kādu no savām valstīm, jo tas būtu tik tiešs izaicinājums, ka Tramps būtu spiests atbildēt ar visu savu spēku."
Tā kā Kremlis nespēj tieši konfrontēt NATO, Krievija cenšas kaitēt aliansei, izmantojot citas metodes, piemēram, dezinformāciju un citus hibrīduzbrukumus. Ar dezinformācijas palīdzību Kremlis var ietekmēt vēlēšanu rezultātus valstīs, un tas ir bīstami, uzskata vēsturnieks.
"Vladimirs Putins galu galā kritīs, bet tas nebūs Rietumu dēļ," saka Snaiders. "Rietumi to neietekmēs. Rietumi var tikai aizsargāt Ukrainu."
Savā slejā laikrakstā "Helsingin Sanomat" Snaiders arī apsprieda brīvības jēdzienu un atgādina, ka pastāv divu veidu brīvība - negatīvā brīvība ir saistīta ar brīvību no jebkādiem ierobežojumiem.
ASV, pēc Snaidera domām, ir daudz negatīvās brīvības - tas nozīmē, piemēram, ka cilvēkiem nav parādu, viņi ir brīvi no pārmērīgiem juridiskiem noteikumiem un sociālajām saistībām.
"Par šāda veida brīvību galvenokārt runā tie, kas grauj labklājību valstī," atzīmē Snaiders.
Pēc Snaidera domām, pozitīvā brīvība izpaužas labklājīgā sabiedrībā, kas rada solidaritāti. Pozitīvā brīvība arī veicina pašrealizāciju.
Piemēram, ES ir daudz vieglāk mainīt darbu nekā ASV, jo Amerikā veselības apdrošināšana ir cieši saistīta ar darba vietu. Ilgāki atvaļinājumi un valsts bērnudārzi rada pozitīvu brīvību jaunajiem vecākiem - kaut ko tādu, par ko, pēc Snaidera domām, ASV var tikai sapņot.
ASV pilsoņi mirst vidēji piecus gadus agrāk nekā viņu vienaudži ES, jo labklājības valstīs veselības aprūpes sistēma ir labāk organizēta.
Snaiders neizslēdz, ka ASV varētu sabrukt, ja Donalds Tramps iznīcinātu labklājības sabiedrības pamatus. Ja Tramps turpinās šo kursu, daži štati varētu jautāt - kāpēc vispār turpināt maksāt nodokļus federālajai valdībai?
Amerikas Savienotās Valstis var palikt demokrātija, taču ir grūti paredzēt, kāda veida demokrātija tā būs. Runas par krīzi Eiropas Savienībā notiek jau sen, taču ES joprojām ir pasaulē lielākā ekonomiskā lielvalsts un tai ir izdevies pretoties Krievijas imperiālismam ar pārsteidzošu apņēmību.
Kamēr ES saglabās pievilcību valstīm ārpus tās, tā gūs panākumus. Snaiders uzskata, ka Apvienotajai Karalistei vajadzētu atkal pievienoties ES. "Arī Kanāda būtu lieliska dalībvalsts," viņš piebilst.
