NRA pēta, cik plaši maciņš jāatver, rīkojot kāzas
Latvijā kāzas tiek rīkotas lielākoties vasarā, kad laulību skaits, salīdzinot ar ziemas mēnešiem, pat trīskāršojas. Taču rītdiena dzimtsarakstu nodaļās būs īpaši saspringta, jo daudzi pāri, kas šogad nolēmuši mīt gredzenus, par īpašo dienu izvēlējušies rītdienu, tas ir, dienu, kad datumā ir trīs astotnieki – 18.08.2018.
Taču joprojām nav izdevies pārspēt kāzu bumu 2006. un 2007. gadā - toreiz gredzenus mija aptuveni 15 000 pāru, no kuriem lielākā daļa neaprobežojās tikai ar laulību ceremoniju. Kāzas pilī vai muižā ar 70 līdz 100 cilvēkiem un īrētu limuzīnu bija gandrīz kā norma. Pērn laulību reģistrēja 13 150 pāru, un, kā Neatkarīgajai stāstīja laulību liecinieki, kāzas neesot tik pompozas kā treknajos gados.
Mode mainās
Aptaujājot 2006. gadā un šogad vai pērn laulājušos pārus, Neatkarīgā secināja, ka kāzās tiek lūgts mazāk viesu, retāk par svinību vietu tiek izvēlēta pils vai muiža, arī īrēts limuzīns vairs nav norma. Savukārt fotografēšanās fotosalonā pamazām izzūd no kāzu scenārija. 2006. gadā uz fotosalonu devās 29% no aptaujātajiem pāriem, šogad šādi rīkojās tikai daži pāri. Tajā pašā laikā pieprasītāki kļuvuši profesionāli fotogrāfi. 2012. gadā gandrīz puse no visiem jaunlaulātajiem vēlējās, lai šo dienu iemūžina tieši šāds fotogrāfs un lai tiktu sarīkota fotosesija dabā. Šogad profesionāla fotogrāfa pakalpojumus izmanto gandrīz katrās kazās.
Līgavas savas sapņu kleitas pērk ne tikai kāzu salonos. Baltā krāsa līgavu kleitās, protams, joprojām dominē, taču arvien vairāk līgavas savai īpašajai dienai izvēlas īpašas krāsas kleitu - rudzupuķu zilu, sarkanu, ceriņu krāsā u.c.
Kādreiz tik populāro baložu vietā šobrīd biežāk tiek laisti gaisā hēlija baloni, septiņu tiltu vietā - romantiski mirkļi ar šampanieti pie jūras, pļavā vai mežā, atklāj jaunlaulātie.
Izdevumi arvien lielāki
Līdz ar dzīves dārdzību pieaug arī izdevumi kāzu rīkošanai. Kāzu mielasts, svinību vieta, automašīnas īre, kāzu torte, fotogrāfa pakalpojumi šobrīd maksā aptuveni par 30-50 procentiem dārgāk nekā pirms desmit gadiem.
Līdz ar to arī kāzu tēriņi iznāk krietni lielāki nekā pirms divpadsmit gadiem, pat neskatoties uz to, ka uz kāzu mielastu tiek lūgts mazāk cilvēku nekā treknajos gados.
Kolēģe Līga Nestere-Nikandrova, kas ar savu izredzēto Helmutu Nikandrovu gredzenus mija šā gada maijā, atceras, ka vissarežģītākais bijis atrast piemērotu vietu viesībām. «Cenas vien par telpu īri bija vienkārši šokējošas - tās svārstījās simtos un pat tūkstošos eiro. Savu ideālo kāzu svinību vietu atradām, pateicoties vīra kolēģa ieteikumiem, kas konkrētajā vietā jau bija svinējis savas kāzas,» atklāj Līga. Viņu neizbrīna cita pāra pieredze, kas savas kāzas nosvinēja par 14 000 eiro, daļēji izmantojot kredītu. Ja tiek saaicināti 100 viesu, īrēta pils un limuzīns, algots vakara vadītājs, laisti debesīs simtiem balonu un naktī vērota krāšņa uguņošana, tad izmaksas tiešām ir tik lielas, ka divkārt pārsniedz pirmo iemaksu dzīvoklim jaunā projektā.
Līga un Helmuts savas kāzas sarīkoja paši un bez kredīta. «Plānojot kāzu izdevumus, galvenokārt domājām par to, kas mums ir vissvarīgākais. Mums tie ir gredzeni, ko valkāsim visu mūžu,» neslēpj Līga.
Gatavojoties kāzām, Līga ievēroja, ka pakalpojumu sniedzējiem vārds kāzas nozīmē iespēju par to pašu pakalpojumu paprasīt par aptuveni 30 procentiem augstāku cenu. Piemēram, krāšņs pušķis mammai dzimšanas dienā maksāja 20 eiro, izmēros pieticīgāks līgavas pušķis - 30 eiro. Tāpat friziera, manikīra un meikapa pakalpojumi uzreiz sadārdzinājušies, tikko izdzirdēti maģiskie vārdi kāzas vai līgava.
Precinieki no ārvalstīm joprojām cieņā
Astoņpadsmit gadu laikā Latvijas valstspiederīgo (pilsoņu un nepilsoņu) vēlme apprecēties ar ārvalstniekiem nav mazinājusies. Pērn priekšroku citas valsts pilsoņiem deva 607 Latvijas līgavas un 560 Latvijas līgavaiņi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Gan 2000. gadā, gan 2017. gadā ar ārzemniekiem precējās aptuveni katra divdesmitā Latvijas līgava. Savukārt līgavaiņu - Latvijas valstspiederīgo - vēlme apņemt sievu svešzemnieci ir būtiski augusi. 2000. gadā ar citu valstu pilsonēm apprecējās 2,7 procenti, savukārt pērn jau 4,5 procenti no Latvijas iedzīvotājiem, kas tajā gadā stūrēja laulības ostā.
