Lai gan pēdējo 30 gadu laikā globālie importa tarifi ir pastāvīgi mazinājušies, jārēķinās, ka tirdzniecības attiecību saspīlējums starp pasaules lielvalstīm saglabāsies. Tas ietekmēs arī Latviju, kuras uzņēmumiem būs grūtāk konkurēt noteiktos ārvalstu tirgos.
Tiesa, ASV, Eiropas Savienība (ES), Ķīna un pārējās pasaules valstis vēl izsver atbilstošāko tirdzniecības politikas stratēģiju. ASV prezidents Donalds Tramps paaugstinājis tarifus, atsaucoties uz valsts drošības interesēm, tādējādi iesaistot ASV tirdzniecības karā ar pārējo pasauli - galvenokārt Ķīnu, ES, Kanādu, Meksiku un Japānu. Ietekmētās valstis ir atbildējušas, palielinot tarifus ASV precēm, vienlaikus mēģinot paplašināt un pastiprināt starptautiskās tirdzniecības sadarbību. Taču 2018. gada tirdzniecības karš līdz ar to ir raksturojams kā divpusējs, ne vispārējs kā 20. gs. 30. gados, Neatkarīgajai uzsver SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Pēdējo desmit gadu laikā vairākums ekonomiku par lielāku ieguvumu uzskatīja tarifu pazemināšanu, kas veicinātu tirdzniecību, pat neskatoties uz globālo krīzi (2008.-2009.).
Pēc Pasaules bankas datiem, strauji augošo valstu piemērotie tarifi deviņdesmito gadu sākumā bija 40 procenti. Šodien tie ir noslīdējuši līdz 5 procentiem. Attīstītajās valstīs tarifi ir samazinājušies no 5 procentiem līdz nedaudz virs 2 procentiem. Tādējādi globālā tirdzniecība ir veicinājusi ekonomisko izaugsmi, uzlabojusi dzīves kvalitāti, palielinājusi ienākumus daudzu jaunattīstības valstu iedzīvotājiem. Attīstīto ekonomiku iedzīvotājiem tas ir palīdzējis samazināt cenas, procentu likmes un palielināt reālos ienākumus.
«Tomēr tarifi nav vienīgais rīks, ko valstis var izmantot, lai iegūtu tirdzniecības priekšrocības. Pastāv iespēja īstenot valūtas devalvāciju vai ieviest ar tirdzniecību saistītas administratīvās procedūras. Ir daudz norāžu, ka Ķīna, neskatoties uz noliegumu, pēdējo mēnešu laikā ir ļāvusi tās valūtai pret ASV dolāru kristies par
8 procentiem, lai vieglāk pārciestu tarifu ietekmi. Vēlēšanas ES, ASV un citviet uzrāda neapmierinātības pieaugumu pret pastāvošo kārtību. Tādēļ jārēķinās, ka nākotnē to valstu skaits, kas dosies protekcionisma un izolācijas virzienā, pieaugs. Pieaugoša nevienlīdzība un migrācijas plūsmas spriedzi palielinās. Tikmēr esam lielu tehnoloģisku pārmaiņu priekšvakarā, kas rada ne tikai lieliskas iespējas, bet arī politisko spriedzi, jo darba tirgum, sociālās labklājības un izglītības sistēmām ir jāpielāgojas jaunajiem izaicinājumiem,» skaidro D. Gašpuitis.
SEB bankas eksperts ir pārliecināts, ka tirdzniecības karš neskar tikai tajā iesaistītās valstis. Tas ietekmē situāciju pasaulē, tai skaitā Latviju.
«Latvijas interesēs būtu, lai tirdzniecības šķēršļi būtu pēc iespējas mazāki, lai mēs varētu eksportēt. Pasaules tirgos ieviešot jaunus tarifus vai kāpinot esošos, rodas jautājums par mūsu uzņēmumu spēju konkurēt ārvalstu tirgos, par spēju pielāgoties jaunajai situācijai. Tirdzniecības barjeru piemērošana, protams, radīs zaudējumus eksportētājiem, bet tai pašā laikā rodas arī ieguvumi, proti, paveras eksporta iespējas uz citiem tirgiem. Tirdzniecības karš joprojām ir divpusējs (starp ASV un pārējo pasauli), nevis vispārējs. ES un Japāna tagad ir izveidojušas brīvās tirdzniecības nolīgumu, kas aptver vienu trešdaļu pasaules ekonomikas un apliecina vēlmi stiprināt tirdzniecību. Līdz ar to, ja būs grūtāk eksportēt uz ASV, tad uzņēmējiem ir jāskatās, kādas iespējas ir pārdot savas preces, piemēram, Japānā. Precīzi izmērīt ietekmi šobrīd nevaram, jo nezinām, kā situācija attīstīsies. Tomēr skaidrs ir viens, tirdzniecības vide ir mainīga un uzņēmumiem tam ir jābūt gataviem,» uzsvēra D. Gašpuitis.
