Elita Veidemane / Autori

Intervija ar reklāmas industrijas veterānu Ēriku Stendzenieku: par traģikomisko situāciju politikā, par cilvēkiem, kuri pretendē uz varas grožiem, par aukliņu raustītājiem un viņu «klientiem», par vainas apziņu un tās nešanu.

Skābeņu dižprovincē sākās Jaunie laiki. Erudītie, vairāku augstskolu diplomus ieguvušie deputāti un valdības locīklas pirmām kārtām nolēma, ka Koalīcijas padomes vietā nu būs Sadarbības sanāksme. Jo ir taču Jaunie laiki, kuros visam jābūt jaunam.

Intervija ar Saeimas deputātu, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju, Nacionālās apvienības (NA) priekšsēdētāja vietnieku Rihardu Kolu: par Krievijas informatīvo karu un stratēģisko komunikāciju, par ANO globālās migrācijas kompaktu un strādāšanu kopā ar liberāļiem, par savādo diasporas definīciju un nākamo Valsts prezidentu.

Politikas saldmes baudītājiem šobrīd uz plītsmalas atrodas bļodiņa ar zaptes putām, ko var laizīt uz nebēdu – ir Gobzema/Kaimiņa kašķis par «Meroni naudu», ir Bordānpartijas seksa skandāls, ir Juraša izdošanas/neizdošanas sāga. Un ir arī Imantam Parādniekam (NA) «speciāli sarūpētais amats Ministru prezidenta paspārnē» – padomnieks demogrāfijas politikas jautājumos.

«Izpratne par to, kā būtu jāstāsta vēsture, ar laiku mainās,» savulaik ir teicis vēsturnieks Uldis Neiburgs. Vēsture var būt neinteresanta – ja to stāsta sausi, bet tā var būt aizraujoša, ja vēstures zinātājs iziet ārpus akadēmiskuma robežām. Tas ir sevišķi svarīgi mūsdienās, kad ģeopolitikas manipulatori izmanto vēsturiskus faktus saviem mērķiem.

Tradicionālajā 20. janvāra tikšanās reizē, kurā piedalījās lielākoties žurnālisti, kas strādāja 1991. gada Barikāžu laikā, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) citastarp pieminēja visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas nepieciešamību, emocionāli, tomēr līdztekus pragmatiski salīdzinot to ar barikādēm, ko sāka būvēt 13. janvārī pirms 28 gadiem. Kas tad ir šī sistēma?

... Drēgni aukstā 13. janvāra rītā Dainis Īvāns Latvijas Radio teica uzrunu tautai, aicinot pulcēties Doma laukumā, lai paustu atbalstu Lietuvai. Pulkstenis bija četri no rīta. Tikko atgriezušies no Lietuvas, mēs, Atmodas žurnālisti, devāmies uz Doma laukumu. Tur palēnām pulcējās tie, kuri tonakt nebija gājuši pie miera, jo ziņas no Lietuvas bija biedējošas: naktī uz 13. janvāri padomju karaspēka īpašās vienības uzbruka Viļņas TV tornim, ar bruņutransportieriem iebraucot TV torņa aizstāvjos. Militāristi šāva un šķaidīja neapbruņotos cilvēkus. Toreiz tika nogalināti 14 cilvēki, ievainoto bija ap tūkstoti.

Pērn svinējām Latvijas Republikas simto dzimšanas dienu. Šogad mūsu kalendārā ir vēl viena svarīga atzīmējama diena: Neatkarības kara simtgade, ko atcerēsimies 11. novembrī. Jau gadu bija proklamēta Latvijas Republika, tomēr valstī joprojām atradās vācu un krievu karaspēks – viņi bija jāpatriec. Un latvieši to arī izdarīja.

«Sen atpakaļ ākstoties izšāvu visu aptveri pa ievainotu sivēnu, kurš pēc tam aizskrēja pilns ar svinu. Beigtu atradu tik otrā dienā,» stāsta kāds mednieks. Cits pierāda ieroča nepieciešamību: «Tas, ka te dažiem ir viedoklis, ka stobru ikdienā nevajag... pagaidiet mazliet, cienītie, un tad jau paši sapratīsiet.» Vēl kāds uzliela sevi: «Pirmais bija jenots desmit gadu vecumā.» Ir arī lepnuma nots: «Šī ir pirmā lidojoša pīle, kuru nomedīja Kristians (šobrīd četrpadsmit gadu vecs)! Lielākais kaifs bija to redzēt! Pats grāvim pāri skrēju pakaļ medījumam!» Taču dažiem kaut kas nešķiet pareizi: «To mēs ļoti labi redzam, kādi frukti pēdējā laikā dabūja mednieka apliecību. Lielākai daļai par medību ētiku un morāles normām nav pat nojausmas.» Vēl kāds stāsta par vizīti pie daktera, kam jāpārbauda mednieka spēja būt adekvātam: «Psihiatrs Rīgā uz mani knapi paskatījās – kā viņš var zināt, ka man nav aizbraucis jumts?»

«Iedzers kādu glāzi kafijas kopā ar Daumantu Kalniņu,» atbildot uz jautājumu par to, ko darīs savā dzimšanas dienā, teic Raimonds Pauls. Viņš – kā vienmēr – savā dzimšanas dienā spēlēs klavieres. Un to viņš ir darījis allaž, tik ilgi, cik viņu atceros. Koncertzālē Daile 12. janvārī skanēs Raimonda Paula klavieres un Daumanta Kalniņa balss. Un tas noteikti būs brīnišķīgi.

Čekas aģentu uzskaites kartītes – vairāk nekā 4000 – pērnā gada 20. decembrī – PSRS Valsts drošības komitejas dzimšanas dienā – ir veiksmīgi izbērtas tīmeklī visu interesentu aplūkošanai. Kartītes ir atšķirīgas: daļa ir sarkani pārsvītrotas, daļai nav ierakstīta aģenta iesauka, daļai ir piezīmes, daļai – nav.

Intervija ar Saeimas deputātu Juri Pūci (Attīstībai/Par!): valdības veidošanas process, zaļzemnieku situācija aiz sarkanās līnijas, liberāļu un konservatīvo iespējamās nesaskaņas Saeimā, partijas ar ideoloģiju un bez tās, OIK problēma un citi jautājumi.

Mēdz teikt, ka par aizgājējiem vai nu labu, vai neko. Bet ir arī turpinājums šim teicienam: ...vai arī patiesību. Un patiesība par aizgājušo gadu ir sāji rūgta. Protams, ne katram ir tieši šāda garšas izjūta – bet daudziem gan. Aizkosts, negatavs ābols ar tārpa ceļu, un tu trāpi akurāt pa vidu šim ceļam... Tu, protams, vari ēst labos, sulīgos ābolus, kuros spoguļojas Dziesmu svētki un valsts dzimšanas dienas gaišākie mirkļi, un to tu arī dari, bet ābols ar nepatīkamo rūgtumu atstāj tevī nedzēšamas garšas atmiņas...

Saruna laikā starp Ziemassvētkiem un Jaungadu ar Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču. Par varoņiem un par dzīves inventarizāciju, par Latvijas svētkiem un pāvestu Francisku, par dumpošanos un vidusceļu. Par visu, kas mums svarīgs.

«Jaunā gada apsveikuma runa vēl nav iefilmēta,» lietišķi piebilst premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS), «taču domāju, ka runāt vajadzēs man. Tāda situācija Latvijā ir pirmoreiz, kad pēc Saeimas vēlēšanām Vecgada vakarā pie skatītājiem vēršas nevis jaunais, bet gan «vecais» premjers.» Pēdējā nozīmīgā TV uzstāšanās Kučinskim bija dienu pirms Saeimas vēlēšanām – premjera kandidātu debatēs. Toreiz viņš ar vieglu smaidu komentēja pārējo censoņu milzu solījumus, sak, kungi, kur jūs tam visam ņemsiet naudu? Patlaban kandidāti turpina solīt...

Pie frakcijām nepiederošā 13. Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko, izrādās, par tādu nav kļuvusi pašas iniciatīvas dēļ: viņai jau 6. novembrī, kad notika jaunievēlētās Saeimas pirmā sēde, ir palūgts neiekļauties Saskaņas frakcijā. Un to bija lūgusi Saskaņas «priekšniecība».

Intervija ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (Nacionālā apvienība): par valdības (ne)veidošanas riskiem, jauno politiķu pieredzes trūkumu un ambīciju pārpalikumu, par Saskaņas stāvēšanu uz valdības sliekšņa un ANO migrantu paktu.

Zinātniskais pētījums Kā pārvaldīt Visumu, nepievēršot sanitāru uzmanību mūslaikos ir īpaši noderīgs. Plānprātīgā tukšgaitā klumburo partiju centieni izveidot valdību – vismaz kaut kādu nebūt. Nu jau divi mēneši pagājuši kopš vēlēšanām, bet vezums kā stāv, tā stāv, sāk jau pamazāk smirdēt. Vienīgi – kārtējais zirgs nomainīts.

Jāsaka paldies Evijai Vēberei, kuras mokpilnās vokalīzes pievērsa uzmanību «otrās simtgades pirmajam koncertam» daudz vairāk nekā pats koncerts. Gaumes ir dažādas, un vienam klausītājam patīk Baha fūgas, citam – RAMMSTEIN pērkondārdi, citam – Vēberes jaunkundzes ņaudēšana. Tieši pateicoties šai jauno muzikālo apvāršņu nesējai, uzmanības lauvastiesa tika koncertam Mīlestības vārdā. 18+, kas notika blakus Latvijas Nacionālajai bibliotēkai 19. novembrī. Bet ne jau muzikālās kvalitātes šoreiz tik būtiskas, kaut arī šajā jomā tika lauzti mikrofoni: Imantam Kalniņam Vēberes vokālās mokas gāja pie sirds, savukārt Mārtiņš Brauns izteicās, ka tas, ko viņa dara, ir «slimi».

... Apaļās stundās pulksteņi nodzied katrs savu dziesmu. «Mani ir iesaukuši par Laika veci,» smaida Leo Hiršsons. Viņam kādreiz bija vairāk nekā 80 pulksteņu – sienas, galda, grīdas... Nu – kādi desmit. Bet pietiek jau ar tiem, lai saprastu: laiks iet. Neatgriezeniski aiziet.

Intervija ar Nacionālās apvienības (NA) valdes locekli, apvienības priekšsēdētāja vietnieku Imantu Parādnieku: par politisko situāciju valstī, par iemesliem, kāpēc NA zaudēja vietas Saeimā, par ANO migrācijas līgumu un cīņu par latviešu valodu.

Visticamāk, ka ļaužu vairākums, gaidot Latvijas valsts dzimšanas dienu, nezināja (tāpēc arī neredzēja), ka tieši naktī uz 18. novembri debesīs notiek brīnumainas lietas: tajās varēja vērot Leonīdu meteoru plūsmu... Tā izveidojusies, sabrūkot Tempela – Tatla komētai. Meteori veidojas no sairušu komētu paliekām, un gada laikā iespējams novērot gan Perseīdu meteoru plūsmu (augustā), gan Kvadrantīdu meteoru plūsmu (ziemā), gan arī jau pieminēto Leonīdu plūsmu. Komētas, kas sairušas smalkos putekļos un smilšu graudiņos, veido milzīgu mākoni, un tad, kad Zeme lido tam cauri, kosmiskie putekļi sadeg, veidojot brīnišķīgus skatus...