Dārgās koalīcijas lētais gals
«Faktiski tas ir algas pielikums. Ja neatteiksieties no tā, es nemaz nešaubos, ka salīdzinoši pārskatāmā nākotnē Latvijas sabiedrība atteiksies no jums, dārgā koalīcija,» par varnešu reprezentācijas izdevumu tēmu Saeimas sēdē teica deputāts Aldis Gobzems. Atteiksies? Nu, nezinu. Vēlētājiem atmiņa tik īsa kā zīdaiņa krekliņš. Par īsumu liecina arī neskaitāmie grābekļkāti, kas, gandarīti par atsišanos pret vēlētāju pierēm, gaida kārtējās Saeimas vēlēšanas, sak, gan jau nāks tie paši vēlētāji un, saklausījušies saulvežu pātarus, ievēlēs tos pašus makaronu karinātājus.
Bet šī koalīcija patiešām ir dārga. Pirmkārt, tālab, ka mēs to mīlam kā vienīgo iespējamo šajā Saeimas sasaukumā, jo pretējā gadījumā - ak, šausmas! - pie varas varētu nākt ZZS, kas... Nu kas - kas? Piecas vai pat divdesmit piecas ZZS nevarētu savārīt tādu siļķu putru ar kāpostiem, ko pusotrā gadā sameistarojusi šī «koalīcija». Tāpēc arī mīlam. Par talantu mīlam.
Bet, otrkārt, tā mums ir dārga tāpēc, ka izmaksā dārgi. Brīnumainā kārtā pērn tika iesaldēts deputātu algu kāpums, taču to «kompensēja» partiju dāsnais finansējums no mūsu kabatām, ko karsti rosināja JKP «bezkompromisu tiesiskuma» lāpneši. Tikpat dārgi Latvijai izmaksāja tā paša «bezkompromisu» politpulciņa brauciens uz ASV, lai saviem stratēģiskajiem partneriem nostučītu Ventspils ostu, kas neiet pareizajā - JKP nospraustajā - virzienā. Kur nu vēl runāt par teju gadu ilgo koalīcijas cīņu pret Latvijas Universitāti - «komunisma ausma», piedodiet, izglītības ministre šīs batālijas nefinansēja no savas, bet gan no valsts (no mūsu) kabatas.
Tomēr nebūsim knauzeri: varnešu reprezentācijas izdevumi mēnesī veido niecīgu summu - tikai 17 000 eiro. Ak, nesāksim nu čīkstēt par to, ka mediķiem algas nav paaugstinātas vai dīkstāves pabalstus nav saņēmuši vismaz 13 000 lūdzēju. Nu un tad?! Paši vainīgi, ka neesat ministri vai ministru prezidenti! Turklāt no tiem 17 000, kā smejies, paēdis nebūs ne dakteris, ne slakteris. Bet ir tā, ka valsts augstākās amatpersonas - Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, ministru prezidents un 13 ministri - ik mēnesi papildus algai saņem aptuveni 1000 eiro reprezentācijas izdevumiem, par kuru izmantošanu nav jāatskaitās. Tā ka, dārgās amatpersonas, varat uzsaukt draugiem tortītes, taisīt frizūras, pirkt štātes, iznesties ballītēs un visādi citādi reprezentēties - un neviens jums pa pirkstiem nesitīs. Bet ka tevi divi deviņi! - iestājies ārkārtas stāvoklis, un nekādas reprezentācijas vairs nenotiek... Tad varbūt atcelt tos 17 000 eiro ministriem un prezidentiem un atdot dzīvnieku patversmēm? Tomēr jēdzīgāk... Līdztekus deputātu vairākums noraidīja priekšlikumu ārkārtējās situācijas laikā nodrošināt brīvpusdienas 1.-4. klašu bērniem. Nu, tā vienkārši atņēma bērniem ēdienu, saglabājot štātes naudu saviem ministriņiem...
Bet tas būtu bijis tik vienkārši: deputātiem panākt pretim savai tautai un vismaz uz mirkli ļaut cilvēkiem noticēt, ka esat ar viņiem kopā, ka jūs solidarizējaties, palīdzot saviem ministriem un prezidentiem atteikties no nepamatotas sevis apdāvināšanas. Bet - nē. Reprezentācija ir svarīgāka par elementāru godīgumu, un grābslība ir neaizskarama. Debatēs par reprezentācijas izdevumu kanselēšanu (vismaz uz kovidkrīzes laiku) piedalījās tikai opozīcijas deputāti, no koalīcijas - neviens. Jo nav taču sakarīgu, godpilnu argumentu, lai aizstāvētu šādu «reprezentāciju», vai ne? Un ko reprezentēt? Saeimu? Šis parlamenta sastāvs jau ir pietiekami zemu «noreprezentējis» likumdevēja institūciju. Un loģisks balsojuma rezultāts par reprezentācijas izdevumiem: par atteikšanos no tiem - 29, pret - 40, atturas - 14. Lēmums nav pieņemts! Tā kā vairs nav iespējams redzēt, kā balsojis katrs deputāts - piedošan’, tauta savus varoņus neuzzinās.
Bet varbūt vaina ir citur? Tiklīdz ļautiņš nonāk varā, viņš nonāk arī uz citas planētas, vairs nesaprotot, kas notiek ar tautu? Raugi, premjers Kariņš raksta tviterlentē: «Latvijai līdz šim ar atbildīgu sabiedrības iesaisti ir izdevies mērķtiecīgi ierobežot #Covid-19 izplatību, vienlaicīgi neapturot ekonomisko darbību.» Laikā, kad ekonomika stāv «uz bremzēm», nerunājot par kultūras norisēm, kas vispār ir pusmirušas, bet tūkstošiem cilvēku ir izmisumā par iztikas avota zaudēšanu, premjers ierauga «neapturētu ekonomisko darbību»? Jā, dārgi mums nāksies samaksāt par šīs «koalīcijas» izpratni ekonomikas un kultūras jomā. Toties lēts un necils būs tās gals.