Gobzema testētājas nedienas

© F64 Photo Agency

«Izņēmuma kārtā jūs es varētu notestēt... ar lielu varbūtību apdraudot jūsu veselību. Bet ja jums ir akurāt tāda vajadzība, tad pieļauju, ka man tas zināmu prieku sagādātu,» atbildot uz Saeimas deputāta, pie frakcijām nepiederošā Alda Gobzema jautājumu par Covid-19 vīrusa testu nepietiekamo skaitu, indīgi paskaidroja mūsu jaunizceptā testēšanas triecienniece Ilze Viņķele (Attīstībai/Par!).

Gobzems šausmās notrīsēja un parakstījās zem atzīšanās, ka ir veicis visus testus, lai pārbaudītu gan Nīlas drudža un sifilisa, gan lepras un pedikulozes klātesamību savā pandēmijas rūpju nomocītajā ķermenī. Viņķeles kundzes baudkārais prieks, cerot iebakstīt viņam degunā pārdesmit centimetrus garu puļķi, Gobzemam jau šķita pārmērīgs.

Medicīnisku atttiecību noskaidrošana risinājās arī tālākajā pagājušās nedēļas Saeimas sēdes daļā. Gobzems uzdeva konkrētus jautājumus veselības ministrei Viņķelei - par 180 000 eiro iespējamu izlietojumu PR kampaņai; par veselības aprūpes darbinieku piemaksām, par sejas maskām, kas tiek iepirktas pa dārgākām cenām, nekā tās piedāvā tirgū, utt., u.t.jpr. Iespējams, Gobzema kungs kaut ko bija pārpratis un šādi jautājumi bija lieki, un ko vispār, ellē ratā, var no tā Gobzema sagaidīt, tomēr tie bija deputāta jautājumi, uz kuriem ministrei vajadzēja atbildēt bez ciniskas ieņirgšanas. Bet ministrei labpatikās «ļoti patīkamā atslodzē izbaudīt iespēju diskutēt ar opozīciju», tāpēc savu komunikāciju viņa uzskatīja par normālu.

Uz jautājumiem Viņķeles kundze neatbildēja, un šo Saeimas sēdes daļu faktiski varēja uzskatīt par lieku: «koalīcija» - kā vienmēr - garlaikojās, opozīcija - kā allaž - mēģināja iekustināt sastāvējušos atmosfairu, bet cirvis kā palika karājamies gaisā, tā arī palika... Pat pēdējais komiskais Viņķeles kundzes atbildes stāstījums nespēja izsaukt deputātu reakciju. Jautājums bija: vai Veselības ministrijas ierēdņiem arī būs piemaksas pie algas - tāpat kā mediķiem, kuriem solīta piemaksa pat līdz 50% no algas (bet īstenībā viens otrs piemaksās saņēmis 50 eirocentu par stundu...). «Jā,» pārliecinoši atbildēja veselības ministre, «Veselības ministrijas ierēdņi... mums ir krīzes komanda, apmēram 15 cilvēku, kuri strādā apmēram tā, kā deputāti strādā budžeta pieņemšanā. (..) uzskatu, ka arī mani kolēģi, ierēdņi, ir pelnījuši godam ar ļoti smagu darbu šīs piemaksas. (..) Interesanta tendence: opozīcijas kolēģi ir tie, kuri skrien un cīnās, bet koalīcija ir tā, kura izrādās.

Acīmredzot jārunā par citu skatu punktu. Man izskatās diezgan otrādi.»

Iespējams, ka «diezgan otrādi» būs arī ar aizsarglīdzekļiem, kurus visai īpatnējā veidā gādāja acīmredzot taču Veselības ministrijas ierēdņi, vai ne tā, Viņķeles kundze? Ko gan citu viņi kopš janvāra būtu darījuši, ja ne vaiga sviedros meklējuši vislētākos un iespējami labākos aizsarglīdzekļus? Es neko neapgalvoju, es vienkārši gribu zināt, vai situācija, ko portālā pietiek.com apraksta uzņēmējs Aivars Markots, atbilst patiesībai? Viņš no Pētera Viņķeļa 17. martā uzzinājis, ka «šobrīd labākais piedāvājums ir ķirurģiskās maskas līdz 0,6, respiratori N95 - līdz 2,50 gabalā; ja varat piedāvāt labāku, dodiet ziņu».

Tālāk Markots raksta: «Sazinājos ar Ķīnas lielākā medicīnas produktu ražotāja - valsts korporācijas Camce prezidentu Wanga kungu un pēc stundas piedāvāju Viņķelei (..) piegādi pa tiešo no Camce par 0,53 un 2,30 attiecīgi.

Uz to man atbildēja, ka esot saņemts piedāvājums par 0,40 un 1,90. Es mazliet neticīgi pabrīnījos, pilnīgi nereāli cipari...» Vēlāk izrādījies, ka esot iepirktas ķirurģiskās maskas par 0,66 un respiratori - par 3,20 eiro. Starpība - pamatīga. Kur tā nonākusi? Un kam tagad ticēt? Un vai sekojošais Viņķeles kundzes ieraksts tviterī attiecas uz Aivaru Markotu? «Vēlos nepārprotami norādīt - man ir absolūti nepieņemami, ka piedāvājumus par individuālajiem aizsarglīdzekļiem vai jeb ko citu dažāda kalibra un godaprāta uzņēmēji un starpnieki piedāvā ministrei, sūtot ziņas vai e-pastus. Neatbildēju, neatbildu un neatbildēšu. Pieteikumi sūtāmi NVD.»

Mētāšanās ar augstprātīgām frāzītēm Saeimā un sociālajos tīklos, protams, nav nekas jauns no «koalīcijas» puses. Bet šis kovidlaiks jau piedāvā jaunus izaicinājumus, kurus vajadzētu notestēt arī tādām iestādēm kā KNAB.

Cerīgs ir KNAB priekšnieka Jēkaba Straumes vakar teiktais, ka «jāizvērtē nepieciešamība izstrādāt vienotu un skaidru regulējumu publisko iepirkumu rīkošanai ārkārtējās situācijās», jo «Covid-19 krīzes ēnā pieaug korupcijas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas riski visās publisko iepirkumu jomās». Ka tik nesanāk, ka Gobzema testētāju pašu nāksies notestēt.



Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais