Ķirurga Arta Gulbja raksts Viedoklis par turpmāko valsts rīcību Covid-19 sakarā, kas bija publicēts vietnē Delfi, vienā mirklī kļuva, ja var tā teikt, epidēmisks. Gulbis tika gan cildināts, gan apsūdzēts nekompetencē. Vienaldzīgo nebija. Neatkarīgā lūdza Arti Gulbi paplašināti izskaidrot publicēto viedokli.
- Daudzi cilvēki uzskata, ka nedrīkst koncentrēt savu uzmanību simtprocentīgi tikai un vienīgi uz Covid-19, jo turpmāk būs jādzīvo, risinot arī citas problēmas, ne tikai šīs. Jūs savā rakstā uzdrošinājāties paust nepopulāru viedokli par notiekošo Latvijā un pasaulē, un simtiem cilvēku bija savs viedoklis par jūsējo.
- Man ir ļoti šaura medicīniska specializācija, es nodarbojos ar dažādām mugurkaula patoloģijām un muguras smadzeņu bojājumiem, tomēr es dzīvoju šajā vīrusu pārņemtajā atmosfērā un kā ārsts uzskatīju par nepieciešamību paust savu viedokli, ļaujot cilvēkiem saprast, ka mēs nedrīkstam šā brīža situāciju skatīt tikai no epidemioloģiskā viedokļa. Es neesmu vienīgais ārsts, kurš tā domā. Visi medicīniskie resursi, visas slimnīcas, visi mediji un politiķi - viss ir vērsts tikai uz vienu vīrusu, uz aptuveni 550 inficētu cilvēku apsekošanu. It kā citu diagnožu nebūtu... Kas mani visvairāk aizķēra: ministre Viņķele ierosināja pagarināt ārkārtas stāvokli par trim mēnešiem. Protams, es neesmu ne virusologs, ne infektologs, taču, zinot vairākas svešvalodas, man ir pieejami dažādi specifiski medicīniski informatīvie resursi. Nevaru apgalvot, ka visi man pieejamie pētījumi ir pietiekami stipri, arī Karolinskas universitātes pētījumi vēl nav pabeigti. Pirmie reālie secinājumi par jauno koronvīrusu varētu parādīties aprīļa beigās, maijā. Daudz kas ir tikai pieņēmumi... Pieņēmums ir arī tas, ka cilvēkam no cilvēka jābūt divu metru attālumā. Tikpat labi tie var būt viens metrs un var būt arī seši metri. Šie skaitļi nav balstīti pētījumos.
- Pie mums ir daudz ierobežojumu.
- Savukārt Zviedrijā to ir mazāk, un tie ir pamatoti. Pirmskolas un daudzas publiskās vietas ir vaļā, cilvēki iet uz sporta zālēm, darbojas kafejnīcas, bet ievērojot piesardzību. Pulcēšanās ierobežojumi līdz 50 cilvēkiem. Viņi saka: būs pētījumi, tad mēs arī kaut ko mainīsim, ja būs nepieciešams. Protams, arī Zviedrijā epidemiologi uzmanīgi seko līdzi situācijai, un, ja tā mainīsies, tad arī ierobežojumi mainīsies.
- Aizliegumi un ierobežojumi, kā mēdz teikt, spiež uz nerviem.
- Protams. Gluži kā no veciem laikiem kaut kāda doktrīna: tiek atkārtota diktatoriska valsts, kuras galvenais uzdevums ir iebiedēt cilvēkus, akcentēt viņu bezspēcību, psihoemocionāli viņus nospiežot. Valsts arī draud cilvēkiem: ja neievērosiet mūsu noteikumus, jūs tiksiet sodīti, un naudas sodi būs milzīgi. Tas, manuprāt, ir pilnīgi nepieņemami. Šādai rīcībai es neredzu racionālu skaidrojumu.
- Jūs savā rakstā minējāt divas antibiotikas, taču konkrēti tās nenosaucāt.
- Tikai ārstējošais ārsts var noteikt, kurus antibakteriālus līdzekļus kādās devās un kādos gadījumos lietot. Viens no manis nosauktajiem preparātiem ir medikaments plakvenils (Hydroxychloroquine un Chloroquine), ko izmanto malārijas ārstēšanā. Vairāki pasaules ārsti ir pētījuši šo pretmalārijas līdzekļa iedarbību un efektivitāti. Marseļas universitātes zinātnieki Filips Gotrē (Philippe Gautret) un Žans Kristofs Lagjē (Jean-Christophe Lagier) šī gada martā publicēja pirmos pētījumu rezultātus, kas ir ļoti cerīgi, tādējādi daudzās pasaules klīnikās to jau izmanto. Otras antibiotikas ir makrolīdu klases azitromicīns. Šo abu medikamentu kombinācija tiek potencēta, un to pozitīvā ietekme arī pētījumā tika apstiprināta. Bet tas nav tā, ka cilvēks ieies aptiekā un nu tik pirks. Jāzina, ka antibiotikas un antibakteriāli līdzekļi tieši pret vīrusiem nedarbojas, bet šie medikamenti palīdz vīrusa izraisīto komplikāciju mazināšanā.
- Godīgi sakot, es jūsu rakstu neuztvēru kā pamācību antibiotiku lietošanā...
- Es to arī tā neveidoju. Mana galvenā doma bija pateikt: nebaidieties. Jo patlaban tiek uzsvērts: ja tu saslimsi, diez vai tevi izglābs. Un daudzi tiešām notic: ja tev ir koronvīruss, tad izredzes izdzīvot ir 50 pret 50. Nē, protams, vīruss ir bīstams, sevišķi tiem, kuriem ir hroniskas slimības, zemas imunitātes cilvēkiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Ir pietiekami daudz grupu, kam jābūt īpaši uzmanīgiem. Bet tad, kad es dzirdu, ka uz ielām jātvarsta tie, kuri iet vairāk par diviem, tad... Politiķiem tiešām tik ļoti gribas parādīt savu varu?! Izskatās, ka diktatorisma tieksmes pārņem visu, nomācot demokrātiju.
- Lasot jūsu rakstu, par demokrātiju cilvēki laikam neiedomājās... Toties pamanīja pirts tēmu. Sak, jāiet pirtī, lai iznīcinātu Covid-19.
- Nekad neesmu domājis vai teicis, ka slimam cilvēkam vajadzētu iet pirtī. Savulaik ķīniešu zinātnieki bija izpētījuši, ka siltumšoka terapija ir noderīga profilaksei. Protams, siltums neiznīcinās vīrusu cilvēka šūnās, taču plaušu audos pastiprinās barjervielas, kuras neļaus pārlieku ciest plaušām. Plaušās sāk vairāk izdalīties HSP70 un iekaisuma citokīni - IL-6,TNF un IFN, kas aktivizē organisma imūnās sistēmas cīņu. Arī karsts ūdens neiznīcinās vīrusu, vien samazinās tā agresivitāti. Kāpēc par to runāju? Tāpēc, ka nevajag nepārtraukti biedēt cilvēkus, vajag padalīties arī ar kaut ko pozitīvu, kas ir zināms no iepriekšējo vīrusu - SARS, MERS, H5N1 - dzīves.
- Ko vēl gribat pateikt cilvēkiem?
- Pirmkārt, nevajag krist depresijā. Neesmu psihiatrs, bet redzu, ka cilvēkiem sākas psihiski traucējumi, viņi kļūst agresīvi, satraukti un nomākti. Daudzi vairs neko citu neredz un neuztver: tikai vīruss un vīruss, pasaules gals un apokalipse. Otrkārt, vēlos lūgt likumdevējus un varas struktūras: netaisiet totalitāru iekārtu ar nesamērīgiem sodiem! Tieši otrādi, ir jāpalīdz sabiedrībai izdzīvot šajos apstākļos. Treškārt, Veselības ministrijai ar tuvumā esošajiem epidemiologiem vajag aicināt talkā arī citu jomu speciālistus, iespējams, pat citu valstu, piemēram, Zviedrijas epidemiologus, zinātniekus, jo, pieprasot pašizolāciju un, iespējams, arī karantīnu, vajag saprast, kādas blaknes ir gaidāmas. Tā nav tikai psihiatrija, tās ir sirds un asinsvadu slimības - insulti, infarkti un daudz kas cits... Sargāsim savus cilvēkus.
