Ivars Kalviņš: Valdībai patiesībā nav nekāda plāna

 
PAŠDISCIPLĪNA UN KĀRTĪBA. «Lūkojiet, lai cilvēki ievēro noteikto kārtību krīzes laikā! Tas izmaksās lētāk nekā ārstēt tos, kuri varēja nesaslimt,» brīdina Ivars Kalviņš ©Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Intervija ar zinātnieku, profesoru Ivaru Kalviņu, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta amata kandidātu: par SARS-CoV-2 vīrusu [jaunais koronavīruss], par vakcīnu un zāļu ražošanu, par valdības politiku attiecībā uz Covid-19 pandēmiju.

- Kāpēc Covid-19 izraisītājs netiek salīdzināts ar gripas vīrusu?

- Tie ir divi dažādi vīrusi. Kaut arī abi pieder ribonukleīnskābes (RNS) vīrusiem, kas nozīmē lielu mainību, tie tomēr ir atšķirīgi gan pēc lieluma (gripas vīruss ir daudz mazāks par koronavīrusu), gan pēc tā, ka gripas vīrusā nav mehānisma, kas palīdz izlabot kļūdas, kuras rodas, kad tiek nolasīts vīrusa genoms, lai šo vīrusu šūnā pavairotu. Tāpēc gripas vīrusam, kopējot genomu, parādās vismaz divas kļūdas. Savukārt koronavīrusam ir mehānisms kļūdu labošanai, līdz ar to tas ir noturīgāks. Tāpēc, visticamāk, tas nemainīsies tik strauji kā SARS-1 vīruss. Nebūs arī tā kā ar gripas vīrusu, kas ir katru sezonu cits. Daudz kas būs atkarīgs no tā, cik noturīga būs imunitāte Covid-19 skartajiem. Ja tā būs noturīga, tad ikviena epidēmijas atkārtošanās reize būs mazāk bīstama par iepriekšējo: mazāk slimos, mazāk mirs.

- Bet skaitļi ir daiļrunīgi: no gripas vismaz pagaidām ir miruši vairāk.

- Šobrīd mirst tie, kuri savā mūžā vismaz reizi ir slimojuši ar gripu. Pie tiem nāves gadījumiem, ko izsauc gripa, klāt nāks tās nāves, ko izsauc koronavīruss. Nāks klāt arī tie, kuri smagi slimo ar sirds asinsvadu slimībām, diabētu utt. Šis konkrētais vīruss izsauc plaušaudu iekaisumus, līdz ar to apgrūtina elpošanu, tad tāpat kā plaušu karsoņa gadījumā sākas skābekļa bads. Ja ir sirdskaite un ja sirds nespēj piegādāt asinis, kas bagātinātas ar skābekli vajadzīgajā daudzumā, tad situācija kļūst dramatiska vai pat kritiska. Arī diabēta slimniekiem būs problēmas: viņiem ir vielmaiņas traucējumi, enerģijas ražošana no glikozes ir praktiski nobloķēta, un cukurs paliek asinīs. Šādiem slimniekiem vajag vairāk skābekļa, bet, ja tas netiks piegādāts, viņi var nomirt. No minētā vīrusa cieš arī tie, kuriem ir bojāta imūnsistēma. Bojājumi var rasties no pretvēža vai kādām citām zālēm, kā arī tiem cilvēkiem, kuriem pārstādīti orgāni, vai arī tiem, kuriem ir alerģiskas slimības. Organisms nespēj ražot tik daudz antivielu, lai neitralizētu vīrusu. Izveseļojas tie, kuriem ar antivielu ražošanu nav būtisku problēmu. Ja cilvēks ir izveseļojies, viņā ir antivielas: ja to nebūtu, viņš neizveseļotos. Vēl viena slimnieku grupa: pacienti ar smagu nieru mazspēju. Viņu organisms nespēj pilnībā izvadīt ārā toksīnus, kurus izmanto konkrētais vīruss, lai cīnītos par savu dzīves telpu un barības bāzi ar citiem vīrusiem, tajā skaitā nekaitīgiem, kuru cilvēkā ir ļoti daudz.

- Antibiotikas nelīdz?

- Antibiotikas ir kādu mikrobu izdalītās indes, ar kurām tās indē citas baktērijas. Zāļu izstrādātāji uzlabo šīs indes, to molekulas padarot vēl aktīvākas pret kaitīgajām baktērijām. Pamatproblēma ir tāda, ka šis konkrētais Covid-19 izraisošais vīruss ir parādījies pirmoreiz. Cilvēka organismam tas ir svešs, tam nav imūnatmiņas no iepriekšējām slimošanas reizēm, turpretim no gripas ir «atmiņa», kaut arī ne visai ilgstoša. Ir vīrusi, ar kuriem pietiek satikties vienreiz mūža, lai ar tiem vairs nekad nesaslimtu. Agrāk neesam bijuši pazīstami ar šo konkrēto vīrusu, un lielākajai daļai cilvēces nav imunitātes pret to. Toties redzam, ka imunitāte ir vjetnamiešiem, kambodžiešiem - Indoķīnas pussalas iedzīvotājiem. Un kāpēc? Tāpēc, ka tur dzīvo pasaulē lielākās sikspārņu kolonijas. Vīrusi, kas dzīvo sikspārņos, nav bijuši cilvēkiem kaitīgi tāpēc, ka cilvēka organisms ir spējis tos nogalināt. Ja vīrusi ir nepārtraukti apkārt, rodas krusteniskā reakcija: ja organisms spēj nokaut kādu vīrusu, tad nākamo, ja tas imūnsistēmai šķiet līdzīgs iepriekšējam, organisms arī spēs nokaut.

- Cik ticama ir versija, ka Covid-19 ir mākslīgi radīts?

- Zinātnieki principā nodarbojas ar tādām lietām... Viņi mēģina atrast, kāds gēns konkrētā vīrusa vai baktērijas genomā ir atbildīgs par to, ka tas ir cilvēkam kaitīgs un bīstams. Zinātnieks paņem, piemēram, vienu normālu zarnu nūjiņu un pārstāda tajā kādas citas baktērijas gēnu. Nē, šis nav infekciozs. Tad vēl citu. Tad, kad zarnu nūjiņa kļūst infekcioza, tad zinātnieks saprot: ahā, šis genoms ir infekciozs, pret to mums jārada zāles. Iespējams, ka šādā veidā kāds izmantoja sikspārņa vīrusa genomu, un tur arī paspruka tas vīruss...

- Vai šajā kritiskajā posmā Latvijas zinātnieki kaut ko mēģina atrast pret Covid-19?

- Valsts attīstības politikas veidotājiem Latvijā, šķiet, nav vajadzīgs, lai mēs, zinātnieki, radītu kaut ko praktiski izmantojamu.

- Tas ir kā - nav vajadzīgs?

- Lai kaut ko darītu, ir jābūt finansējumam. Bet tā nav - kā vienmēr. Valdība mūs orientē uz teorētiskiem, nevis uz pielietojamiem pētījumiem, mudina mūs publicēties prestižos žurnālos. Mums gandrīz vai nemaz nav uz mērķi orientētas valsts budžeta finansētas zinātnes. Valsts pētījumu programmas likvidēja gandrīz pilnībā, tieši tāpat kā uz tirgu orientēto pētījumu grantus. Mums tika atstātas iespējas pieteikt sīkus grantiņus, sadalot visu naudu sīkās šķēpelītēs un veidojot grupiņas pa trim četriem cilvēkiem... Kādus pasaules atklājumus tur gaidīt?

- Dzirdēts, ka Amerikā topot vakcīna pret koronavīrusu?

- Vakcīnu pret dažādiem koronavīrusiem ir aptuveni piecdesmit. Tikai šīs vakcīnas ir novājināti, bet dzīvi vīrusi, kas ir paredzētas dzīvnieku vakcinācijai. Taču izmēģināt tās uz cilvēkiem... vai mums izdosies pareizi novājināt koronavīrusu? Ja par stipru novājināsim, nebūs imunitātes, ja par vāju - var nonāvēt cilvēku... Jāizmēģina uz dzīvniekiem. Bet dzīvnieku, piemēram, pelīti, nevar aplipināt ar cilvēka vīrusu. Lai piespiestu pelīti neatpazīt cilvēka vīrusu kā svešu, ar pelīti jāveic ģenētiskas pārmaiņas. Tas ir ilgstošs, sarežģīts darbs. SARS epidēmijas laikā zinātnieki pie tā arī ķērās un ģenētiski modificēja pelīti, precīzāk, peļu līniju, kuru varēja aplipināt ar SARS vīrusu. Bet SARS pazuda, un investori nosprieda, ka bizness te nesanāks un nevajag mums vakcīnu pret SARS. Līdz ar to iznīka arī modificētās pelītes, un pārbaudīt vakcīnas efektivitāti mēs vairs nevaram. Tagad atliek cits ceļš: pētīt, kā darbojas šis konkrētais vīruss. Bet tam visam vajag naudu un laiku.

- Cik ilgi var vilkties Covid-19 aktīvais periods?

- To neviens nezina. Bet paskatāmies apkārt. Šobrīd vismazākās iespējas inficēties ar koronavīrusu ir Ķīnā. Viņi ar to tika galā diezgan veiksmīgi. Taču... no Uhaņas, pirms to slēdza, izbrauca aptuveni pieci miljoni ķīniešu. Tomēr ārpus Uhaņas infekcija Ķīnā tā īsti pat neattīstījās, un tas nozīmē, ka konkrētais vīrusa celms, kas nācis no nulles pacienta, ar katru nākamo pārsēšanās reizi uz citu pacientu kļūst mazāk infekciozs. Ar laiku vīruss norims, jo būs izsmēlis savas noturības potenciālu.

- Bet paskatieties, kas šobrīd notiek Itālijā.

- Itālija vēl nav tālu no nulles pacienta. Savukārt pati Ķīna jau ir pietiekami tālu no tā. Tur jau ir daudz inficēto pacientu pa vidu.

- Daudzi runā par brīnumzālēm, kaut ko iesaka homeopāti, citi dakteri... Bet īstu zāļu nav.

- Pierādījumu tam, ka homeopātija palīdz Covid-19 gadījumā, nav. Bet, ja pieņemam, ka Covid-19 gadījumā homeopātijai ir placebo efekts jeb pozitīva pašiedvesmas ietekme, kas citu slimību gadījumā mēdz būt ap 40% lietotāju, tad lai lieto veseli. Cilvēkiem taču tiek skaidrots, ka pret Covid-19 zāļu nav! Mēs esam kā paklausīgi bērni: ja ASV nav atzinušas kaut kādas konkrētas zāles, ja ES nav atzinusi - tad šo zāļu nav! Taču Ķīna koronavīrusa plosīšanās laikā paguva izmēģināt virkni preparātu, un par trim no tiem tika atzīts: ir efekts! Un vienas zāles pat tika reģistrētas ar indikāciju: koronavīrusam SARS-Cov-2 kā ārstniecības līdzeklis. Tā ka nevajag runāt par to, ka zāļu nav nekur. Tas, ka to nav Latvijā, tas, ka Eiropā nav reģistrētas un Amerika nav atļāvusi, nozīmē tikai to, ka Latvijas atbildīgās personas par to nezina vai negrib zināt. Savukārt ķīnieši zibenīgi uztaisīja pētījumu uz 70 pacientiem un zibenīgi arī reģistrēja savu preparātu. Ķīnā mirušo skaits strauji krītas, tas, visticamāk, ir arī medikamentozās ārstēšanas rezultāts.

- Latvijā daudzi runā par pneimokokālo vakcīnu. Tā var pasargāt no inficēšanās ar koronavīrusu?

- Nē, šī pote no koronavīrusa nepasargās. Bet tā var pasargāt pret sekundārām infekcijām, kad vīruss ar saviem toksīniem ir novājinājis cilvēka imūnisistēmu. Cilvēki, kas inficējušies ar koronavīrusu, pamatā mirst no pneimonijas.

- Ko valdība ir darījusi nepareizi?

- No paša sākuma tā bija strausa politika: iebāž galvu smiltīs un - pie mums jau nekas nenotiek. Bet jau laikus vajadzēja pārveidot tukšās slimnīcas un sanatorijas nākamajam koronavīrusa pacientu pieplūdumam. Pirmais, ko valstij vajadzēja izdarīt: noslēgt līgumus ar Latvijas lielākajiem hoteļiem, maksājot to summu, ko būtu maksājuši parastie klienti, bet viņu vietā likt potenciālos pacientus, kuriem jāiziet divu nedēļu karantīna. Lai tuvinieki nes viņiem pārtiku līdz durvīm, lai pasūta to restorānā, vienalga. Tādā gadījumā praktiski neviens netiktu aplipināts, un mēs zinātu, ka visi, kuri atbraukuši no ārvalstīm, ir mediķu kontrolē, nevis staigā pa skaistumkopšanas saloniem vai blandās pa lielveikaliem. Ja valdība tagad gatava tērēt miljardu eiro - atbalstam uzņēmējiem vai nezin kam vēl -, vai tad nevar hoteļus noīrēt tiem, kuriem ir jābūt karantīnā? Un vai valsts ir iepirkusi dezinfekcijas līdzekļus? Nav. Maskas tiem, par kuriem ir aizdomas, ka viņi ir slimi? Nav. Pat dakteriem un māsiņām nav pietiekamā daudzumā individuālās aizsardzības līdzekļu. Vai ir pietiekami daudz plaušu ventilācijas aprātu? Nav. Kad šajā laika periodā pirmo reizi biju TV24, tika uzdots jautājums: vai Latvijai draud Covid-19? Es teicu, ka pie mums noteikti būs, jautājums tikai - kad. Infektologi pēc tam sociālajos tīklos pavīpsnāja par Kalviņu, kurš taisa paniku... Tagad ir cita dziesma. Tagad veselības ministre Viņķeles kundze stāsta, ka intensīvi tiek strādāts pie tā, lai iegādātos individuālos aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļus. Ko nozīmē «intensīvi strādā»? Kopš 2019. gada 31. decembra, kad parādījās pirmās ziņas par koronavīrusu? Un tikai tagad izsludinām vienoto iepirkumu! Un tas lēnīgums attiecībā uz pārvietošanās iespējām... Marta sākumā kāds vēl runāja par to, ka varētu tikai samazināt lidojumu skaitu uz Covid-19 skartajām valstīm, vēl nesen runāja par to, ka varētu lidostā ieviest koronavīrusa diagnostikas kontroli... Varētu! Ja jūs šodien gribētu pieteikties Gulbja laboratorijā uz koronavīrusa analīzi, tad pēc divām nedēļām jūsu rinda būs pienākusi. Mums nav diagnostikas līdzekļu pietiekamā daudzumā, mums pietrūkst arī aparatūras, ar ko veikt diagnostiku, nemaz nerunājot par elpināšanas iekārtām un filtriem.

- Bet Latvijā epidēmijas augstākais punkts vēl nav sasniegts...

- Mēs vēl tikai sākam! Baidos, ka mēneša laikā viss ies stāvus gaisā. Vēl taču tiks pievesti klāt repatrianti. Tūkstošiem. Infektologs Uga Dumpis teica, ka mēs atrodamies ļoti labā situācijā, jo esam apzinājuši visus, kuri varētu būt inficēti. Nu un tad? Ak viņiem taču vajag pašizolēties? Kur un kā? Pavisam nesen valsts vadītāji saprata: jāslēdz valsts robeža. Tas jau ir nokavēts! Latvija pārāk ilgi bija kā caurbraucamā sēta. Un vēl - par to, ka nedrīkst nosaukt ne pilsētu, ne ielu, kur dzīvo ar koronavīrusu slimais. Kas tas par ārkārtas stāvokli, ja nedrīkst izpaust pat ciemu, kurā kāds saslimis? Ja iedzīvotāji zinātu, ka namā, kurā tie dzīvo, ir arī kāds slimais, tad zinātu, ka obligāti jādezinficē zābaku zoles un trepju paroceņi, jāvēdina kāpņu telpas. Aizsargāsim ne tikai privātumu, bet arī līdzcilvēku tiesības uz veselību un dzīvību!

- Diemžēl arī paši cilvēki ir vieglprātīgi.

- Es teiktu - dažkārt pat noziedzīgi vieglprātīgi. Daudzi ir gatavi aplipināt citus, zinot, ka paši izslimos vieglā formā. Ir arī tādi, kuri vienkārši paņem slimības lapu, ja darba devējs negrib viņiem apmaksāt divu nedēļu dīkstāvi karantīnā. Bet slimības lapu naudiņa ir uz nodokļu maksātāju rēķina. Un vēl tādas pārdomas. Latvijā ir uzņēmumi, kuri ražo auto stiklu mazgāšanas šķidrumu, kura sastāvā ir izopropilspirts. Vai valdība nevar pateikt, piemēram, uzņēmumam Biolar, sak, saražojiet vienu miljonu litru 75% izopropanola šķīduma, mēs to nopirksim, ja jūs to saliesiet puslitra pudelītēs. Tad iedzīvotājiem tiks uzdāvināti dezinfekcijas līdzekļi. Vai mēs nevaram uzņēmumam Elastan, kas ir Olainfarm meitasfirma, pasūtīt maskas? Valdība to nevar noorganizēt? Nevar. Tā ir varas impotence. Valdībai patiesībā nav nekāda plāna! Trīsreiz nedēļā jāsasauc Krīzes padomes sēde, lai sāktu domāt, ko tagad darīt? Vai valdība kaut ko ir jautājusi Latvijas Zinātņu akadēmijai, kuras ekspertfunkcijas ir konsultēt valdību svarīgos jautājumos? Mēs organizējām seminārus par Covid-19 tēmu, bet neviena no valdības tur nebija.

- Bet ko mēs paši varam darīt savā labā?

- Jāpanāk situācija, ka lielveikalā pie durvīm tiek novietotas īpašas silītes, kurās jāiekāpj, lai dezinficētu zoles. Lielveikalā katram jāuzvelk polietilēna cimdiņi, lai neapgrābstītu preci ar rokām un to neinficētu. Uz mutes jābūt maskai, lai neapdraudētu pārējos. Jāatsakās no darbībām ar skaidru naudu, jāmēģina iztikt ar bankas karti. Naudaszīmes un monētas ir visnetīrākās. Joprojām nav iespēju katram cilvēkam aptiekā iegādāties dezinficējošās salvetes, bet Latvijā spirta brūžu ir cik uziet, tāpēc jānodrošina iespējas veikalā vai aptiekā nopirkt puslitru 75% spirta, ko ar papīra salvetēm var uzklāt uz rokām. Un ģimenēm jāatceras: lielveikals nav pastaigu laukums, uz turieni nav jābrauc ar bērniem. Kādreiz bija tādi brīvprātīgie kārtības sargi. Kāpēc lai tagad tādi nebūtu, kaut vai par samaksu, ja ne citādi? Organizējiet patruļas kaut vai no tiem, kas ir bez darba palikuši! Lūkojiet, lai cilvēki ievēro noteikto kārtību un disciplīnu šajā krīzes laikā! Tas izmaksās lētāk nekā ārstēt tos, kuri varēja nesaslimt, ja tiktu nodrošināta sociālā distancēšanās un karantīna, kuriem tā ir noteikta.