Klepotāja nevarēja...

 
©F64 Photo Agency

«Laura Šmideberga Tallinā ir parūpējusies par to, lai Covid-19 izraisītāju jauno kroņvīrusu varētu pakārt kaklā, iekarināt ausīs vai piespraust pie apģērba!» sociālajos tīklos no sirds priecājās politiķis Daniels Pavļuts (Attīstībai/Par!), ieraudzījis augšminētās mākslinieces darinātās rotas – auskarus, piespraudes un kaklā karamu daiktu, kas veidotas pēc bēdīgi populārā kroņvīrusa ģīmja un līdzības. Grūti saprast, kas mudinājis visādi citādi jauko mākslinieci, kura turklāt ir kaismīga latvju folkloras pazinēja un mīlētāja, pievērsties vīrusiem. Vēl grūtāk ir iedomāties, kura būs tā pamuļķe, kas spraudīs savās smukajās ausu ļipiņās nāvējošās sērgas mākslinieciskus atveidus. Un pavisam savādi ir lasīt politiķa sajūsmu par šādiem «mākslas darbiem».

Māksliniece, pamanījusi ne tikai Pavļuta smalko novērtējumu, bet arī citu sociālo tīklu lietotāju attieksmi - šoreiz gan sašutumu - par šādu sērgas popularizāciju, paskaidroja: «Atļaušos pievienot oriģinālo kontekstu. Pēc senas latviešu maskošanās tradīcijas attēlot parādības, no kurām baidāmies, simbolizē vēlmi tās atvairīt. Pārsteidzošā kārtā šī ideja daudzus uzrunā arī šobrīd, un tās pamatā ir dziļš respekts pret situācijas nopietnību, bet radošumam būt!» Tāpēc itin labi varam kārt ausīs arī vēža sagrauztu onkoloģisko slimnieku plaušu vai kuņģa atveidus, sifilisa sapūdinātus, piedodiet, dzimumlocekļus un gangrēnas noēstu kāju stumbeņus. Gan jau atradīsies kāds, kuram bālās spirohetas atlējums sudrabā vai hemorāģiskā drudža ērces zeltā kalta piespraude būs pieņemams rotājums.

Kroņgripas krīze nereti izsauc īpatnas reakcijas, tā modina talantus, kādi pirms tam pat nebija nojausti, mudina veikt varoņdarbus. Tāds bija arī partijas KPV LV biedru sanāciens, kurā piedalījās deviņi biedri ar 96 pilnvarām kabatā - lai atjaunotu partijas lemtspēju. Un neviens nebaidījās stāvēt blakus citiem biedriem, kuri, iespējams, pēc kāda lielveikala apmeklējuma bija piemirsuši dezinficēt rokas. Raugi, ko nozīmē nepārejoša pašaizliedzība un mīlestība pret dzimto partiju, kurai, izrādās, esot bijusi arī lemtspēja.

Bet ir arī neizprotami gadījumi, kas liecina par kroņvīrusa mainīgo dabu. Liels bija sabiedrības izbrīns, kad pagājušonedēļ valdība vienotā kopkorī nodziedāja studentu himnu Gaudeamus igitur un apstiprināja Indriķi Muižnieku Latvijas Universitātes rektora amatā. Izglītības ministre Šuplinska (JKP) klusiņām atzina, ka Stultitia est morbus animi*, bet kārtējo čupu ar dokumentiem, kuros viņas dāsni apmaksātie juristi mēģināja pierādīt Muižnieka «vainu», uzsprauda uz nagliņas stacijas ķemertiņā. Nav šaubu, ka valdības vienotību Muižnieka jautājumā ir izsaucis tieši kroņvīruss, jo nekas cits nevarēja iedarboties tik mērķtiecīgi. Frangas non flectas**, nodomāja Šuplinska par mikrobiologa Muižnieka uzvaru šajā vīrusu maratonā, domās jau pārliekot nākamos gājienus, kā ieriebt ne tikai universitātei, bet arī citām augstskolām.

Latvju nācija jau sen bija gatavojusies 2020. gada kroņvīrusam, jo dainās ir skaidras norādes, kā jārīkojas. Piemēram, par karantīnas režīma pārkāpējiem dainas runā tā: Tautas mani redzējušas,/ Kur jūs mani redzējāt?/ Ne es biju krogā dzert,/ Ne tirgū plātījos. Arī sociālā distancēšanās bija svarīga: Pazinu Jānīti/ Neīstu brāli,/ Atstatu sēdēja/ No sava brāļa. Un kur tad vēl higiēnas nozīme: Tēvs uz aku pakārās,/ Pauti mirka ūdenī,/ Rītu nāks svēta saule,/ Tēvam pautus izžāvēs. Bet vissvarīgāk tomēr bija uzmanīties no jau sasirgušajiem indivīdiem: Labāk ņēmu piržu sievu,/ Ne kaut kādu klepotāju;/ Pirža lauku pārtecēja,/ Klepotāja nevarēja.

Kā redzams, latvieši krīzes situācijās ir radoši un viedi: gan rotas kaļ, gan vienojas par neiespējamo, gan stratēģiski gatavojas gadsimtus tāliem notikumiem. Arī šodien individuālie meklētāji atklās savus slēptos talantus. To novēlam arī kāda politiķa laulātajai draudzenei, kura atzinās: «Man kā vecākam, kuram nāksies strādāt attālināti un kurš neprot gatavot, būtu interese par ēdiena nodrošināšanu attālināto mācību laikam. Nu, tādas pusdienu un launaga paciņas, ko iedot skolniecei, kamēr es attālināti strādāju. Ir kāds, kurš kaut ko tādu piedāvā?» Protams, ka ir! Latvietis ir fantastiski talantīgs: gan iemācīsies ēst gatavot, gan auskarus no vīrusa uztaisīs, gan piržu sievu izvēlēsies. Un kļūs vesels!

* Stulbums ir prāta slimība (latīņu val.)

** Lauzīsi, bet nesalieksi (latīņu val.)