Egils Levits: Latvieši ir sīksti un pragmatiski

 
PAR IZAICINĀJUMIEM. «Krišjānis Kariņš, manuprāt, ļoti diplomātiski un mērķtiecīgi vada valdības kuģi, kurā ir daudz individuālu personību, un tas patiešām nav mazs izaicinājums,» uzskata Egils Levits ©Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency

Intervija ar Valsts prezidentu Egilu Levitu – par situāciju valstī un pasaulē, par politiku, veselību un latviešu prasmi tikt galā ar likstām.

- Ikviens no mums iedomājas notikumu tālāko attīstību pandēmijas Covid-19 sakarā. Kā jūs to redzat?

- Šobrīd itin neviens pasaulē nevar pavisam precīzi pateikt - tajā datumā pasaule pamodīsies, un viss būs kā senāk, problēma atrisināta. Mūsdienu pasaule ir ārkārtīgi cieši sasaistīta - ja problēma ir vienā pasaules galā un cilvēks tur iekāpj lidmašīnā, tad izrādās, ka pēc dažām stundām problēma jau ir «atlidojusi» uz otru pasaules malu. Senos laikos būtu vajadzīgi vairāki mēneši, iespējams, gadi, un tad jau šajā, piemēram, slimības izplatības ceļā tā varbūt kaut kur būtu jau «izslimota». Tādēļ šodien jautājums ir, cik ātri mēs spējam pieņemt jaunos «spēles noteikumus», cik ātri ierobežojam cēloņus, tiekam galā ar sekām. Ļoti būtiski ir arī tas, kādas mācības paņemam līdzi no skarbā problēmas risināšanas ceļa - gan atsevišķa cilvēka, gan valsts, gan Eiropas, gan globālā līmenī. Gribu uzsvērt - šī nav Latvijas pašas izraisīta krīze. To izraisījuši globāli apstākļi, kuros mēs esam ierauti. Patlaban mēs vēl turamies gluži labi, un mums jāatrod savs ceļš un risinājums, arī cieši sadarbojoties Eiropas mērogā. Es domāju, ka pāris mēnešu laikā mēs varētu tikt galā ar vīrusa izplatību un pamatsekām, tomēr jābūt gataviem dzīvot ar apziņu, ka situācija var mainīties, un mums būs jāpiemērojas tādiem apstākļiem, kādi tie būs. Esam tikuši daudz grūtākiem laikiem cauri. Tiksim arī ar šo likstu galā.

- Uzņēmējdarbība šobrīd sabrūk. Valsts atbalsts - vai pietiekams?

- Vēlreiz jāuzsver, ka šī nav Latvijas pašas radīta situācija. Tā ir globāla krīze, kādas līdz šim cilvēces vēsturē vēl nav bijis. Patlaban no astoņiem miljardiem pasaules iedzīvotāju vismaz trim miljardiem ir uzlikts pienākums - palikt mājās. Šis skaitlis tuvākajā laikā pieaugs. Ja cilvēki sēž mājās, nevar iet uz darbu, tad daļēji to var aizstāt attālināts darbs, bet tikai daļēji. Patlaban pasaules ekonomika turpina samazināt ātrumu. Mūsu ekonomika ir cieši saistīta ar pasaules ekonomiku. Skaidrs, ka ekonomika tādos apstākļos nekur pasaulē, arī ne Latvijā, nevar funkcionēt kā parasti. Manuprāt, esam laikus veikuši piesardzības pasākumus un kaut kādā ziņā un labā nozīmē apsteiguši sliktāka scenārija iespējamību. Valdība darbojas ātri un efektīvi, un, iespējams, šonedēļ būsim pirmā no Austrumeiropas un Ziemeļeiropas valstīm, kas ar speciālo likumu būs iedarbinājusi dzīvē īpašu finanšu atbalsta instrumentu krīzes skartajiem, kas ietvers gan dīkstāves atbalstu darba ņēmējiem, gan apgrozāmo līdzekļu aizdevumu darba devējiem. Valdības prioritāte ir atbalstīt uzņēmējus, kuri vēlas paturēt cilvēkus nodarbinātībā un kuri līdz šim ir bijuši atbildīgi pret valsti, maksājot nodokļus stabilas ekonomikas izaugsmes laikos. Skaidrs ir arī tas, ka situāciju jāturpina izskatīt katru dienu un soli pa solim, lai izsvērtu, kā mērķtiecīgāk atbalstīt tieši tos, kas visvairāk cietuši, kurās nozarēs, pēc kādiem kritērijiem. Tas prasa detalizāciju un pastāvīgas korekcijas. Valdība ir izveidojusi tieši šādu elastīgu, ātri reaģējošu atbalstu mehānismu, kas pastāvīgi tiks pielāgots mainīgajai situācijai. Mēs neesam ielīduši «krūmos», un es vēlos uzsvērt, ka valdība bez panikas, ar solidaritātes garu, visus uzklausot, atbilstoši Latvijas finanšu iespējām cenšas pragmatiski šīs problēmas risināt. Būs laikus jādomā arī uz priekšu, kā atkal iedarbināt ekonomiku, kad ļaunākais būs aiz muguras. Atzinīgi novērtēju darbu, ko veicis Latvijas ārlietu dienests un Satiksmes ministrija, repatriējot mūsu tautiešus, savu operatīvo rīcību parāda Veselības ministrija un tās atbildīgie dienesti, tādēļ es gaidu tikpat ātru, efektīvu un visaptverošu darbu no Finanšu un Ekonomikas ministrijām un to pakļautībā esošajām institūcijām.

- Kultūras sabrukums arī notiek. Pozitīvi, protams, ka internetā un TV varam skatīt vecas izrādes, var virtuāli pastaigāties pa muzejiem utt. Tomēr kultūras darbinieki (mūziķi, aktieri utt.) patlaban ir bez iztikas līdzekļiem. Kā izdzīvot?

- Kultūras darbinieki ir vieni no tiem, kas patiesi visvairāk cieš no šīs dīkstāves, un to valdība ir ņēmusi vērā, paredzot viņiem atbalsta mehānismu, par ko šonedēļ arī valdībā tiks detalizētāk lemts.

- Uz šā kopīgā sabrukuma fona tagad sevišķi amorāli izskatās partiju finansējuma septiņkārtējs palielinājums. Tas izskatījās amorāli jau tolaik, kad par to klapatoja JKP un citas koalīcijas partijas. Jūs to atbalstījāt. Kā tagad raugāties uz šo palīdzības akciju šiem politpulciņiem?

- Latvijā ir jāstiprina demokrātija. Politiskās partijas ir vienas no tām, kas līdz ar brīvu vārdu un cilvēka tiesībām veido demokrātijas mugurkaulu. Demokrātija nevar pastāvēt bez partijām. Latvijas demokrātija pastāvīgi cieta no tā, ka partijas centās ietekmēt dažādi ekonomiski spēki, bagātnieki, padarot partijas pārlieku atkarīgas no to sniegtajiem ziedojumiem. Tas nebūt nebija «naivi», bet prasīja savu tiesu par šādu «labdarību». Tas padarīja politiku par «politisko virtuvi», kurai sabiedrība zaudēja uzticību. To jau visi redzēja - politisko partiju reitingi un prestižs bija zems, inteliģence un jauni cilvēki negribēja pievienoties politiskajiem spēkiem, jo uzskatīja to teju vai par negodu. Ar to, ka partijas līdz šim dzīvoja pamatā no savtīgu bagātnieku atklātiem un slēptiem ziedojumiem un vairāk vai mazāk gribīgi pildīja viņu norādījumus, mēs ļoti negatīvi izcēlāmies citu Eiropas valstu vidū. Pagājušajā gadā mēs partiju finansējuma ziņā tikai «pievilkāmies» līdz Igaunijas un Lietuvas līmenim. Bet es pilnīgi piekrītu jums, ka partijām ir jāizdara milzīgs mājasdarbs, lai parādītu, ka tās jēdzīgi izmanto šos līdzekļus nopietnas un tālredzīgas politikas labā, kas balstās uz sabiedrības interesēm. Esmu vairāk nekā pārliecināts, ka ne tikai KNAB un citas institūcijas, kas rūpīgi skatīs šo finanšu izlietojumu, bet arī visa sabiedrība būs ļoti prasīga pret partijām. Tām nāksies krietni pasvīst, lai šo jēgu darbā apliecinātu. Esmu vienisprātis ar jums, ka patiešām ir nelāgi, ka pirmais gads, kurā partijas šo finansējumu ieguva, tagad sakrīt ar ārkārtējās situācijas posmu. Bet te nu partijām arī ir iespēja parādīt, ka tās ne tikai prot uzlikt savus līderus uz vēlēšanu rullīšiem un plakātiem, bet piedāvāt nopietnas idejas krīzes pārvarēšanai.

- Simtiem, pat tūkstošiem cilvēku šobrīd zaudē darbu. Un tūkstošiem cilvēku ir kredītsaistības. Vai nevajadzētu rosināt bankām, lai tās uzsāk kredītbrīvdienas?

- Jā, bankām būs jānāk pretī un jāatbalsta grūtībās nonākušie, lai solidarizētos ar visu sabiedrību. Lielākās Latvijas bankas, tajā skaitā Swedbank un SEB, jau ir paziņojušas par kredītbrīvdienu ieviešanu klientiem, kas ir gan privātpersonas, gan uzņēmēji, un tās ir gatavas palīdzēt. Krīzes risināšanā aktīvi iesaistās arī Finanšu nozares asociācija, lai pārliecinātos, ka Latvijas bankām nav neparedzētu šķēršļu atbalstīt grūtībās nonākušos. Šī situācija ir mūsu kopīgs izaicinājums.

- Kā vērtējat Saeimas neseno lēmumu nepalielināt mediķiem algas par 20% Covid-19 krīzes laikā? Tagad gan viena otra partija, kas pirms tam balsoja pret, iestājas par šo palielinājumu... Nobijās vai liekuļo?

- Pēc manā rīcībā esošās informācijas, šis piedāvājums bija tehniski nepietiekamā līmenī, bez skaidrības un detalizācijas. Tādēļ valdība tagad jau ir paziņojusi, ka uz krīzes laiku būs terminētas piemaksas, martā līdz 50 procentu apmērā, tiem mediķiem, kas, kā saka, ir frontes pirmajās līnijās. Mums visiem ir jāsaka viņiem milzīgs paldies par to neatlaidīgo, grūto darbu, ko viņi veic.

- Tiek runāts par ambulatoro un plānveida pakalpojumu apturēšanu, poliklīniku slēgšanu. Vai Latvijā vairs nav citu slimību, vien Covid-19? Latvijā katru dienu mirst ap 100 cilvēku no vēža, sirds slimībām, diabēta. Covid-19 nav iemesls visu medicīnu pamest novārtā. Kā vērtējat medicīnas iestāžu slēgšanu un pakalpojumu atteikumu?

- Šis nav viegls laiks, un cieš visa sabiedrība, katra savā veidā. Un te nekādā ziņā nevar aizmirst pacientus, kam akūti vajadzīga palīdzība. Tagad dažas nedēļas esam aizvadījuši absolūtos nestandarta apstākļos, kad ļoti ātri bija jārīkojas un jāpielāgo situācijas iepriekš nebijušiem apstākļiem. Ir skaidrs, ka tas, ko ir iespējams atlikt, ar to būs jānogaida, bet tur, kur tiešām nepieciešama akūta palīdzība, tā tiks sniegta, un tur nekas nav mainījies.

- Esat bildis, ka varētu atjaunot Satversmes 81. panta darbību, kas ļautu Ministru kabinetam izdot noteikumus ar likuma spēku. Vai tas nebūtu bīstami, ņemot vērā MK bieži valdošo nevarību vai - tieši otrādi - vienas partijas (JKP) politisko totalitārismu?

-Esmu teicis vienmēr, ka 81. pantu nevajadzēja no Satversmes svītrot, bet gan to uzlabot. Tāda norma, kas ļauj Ministru kabinetam izdot noteikumus noteiktās situācijās ar likuma spēku, ir daudzu citu demokrātisku valstu konstitūcijās. Tas pieder pie moderna valsts un demokrātijas aizsargmehānisma «komplekta». Arī tagad saprotam, ka mums ir jāparedz ārkārtas situācijas, kad šādai normai ir jēga. Ja Saeima to plānotu atjaunot, tad šis pants būtu jāpieņem modernā redakcijā, kas nepieļautu tā izmantošanu ikdienas situācijā, bet ierobežotu tā lietošanu tikai ārkārtas situācijā. Es to atbalstītu. Nedēļas sākumā biju sasaucis piecu valsts konstitucionālo orgānu vadītājus uz mūsu pirmo kopsēdi, kurā tika konstatēts, ka Satversme pieļauj, ka ārkārtas situācijā, ja citādi nav iespējams, Saeima var strādāt arī attālinātā režīmā. Tātad Saeima konstitucionāli ir rīcībspējīga, arī ja tā fiziski nevar sanākt uz sēdi vienā telpā. Tagad tam tikai ir jāatrod tehnisks risinājums. Tas tiek meklēts.

- Kroņvīrusa ēnā paliek daudzi ar politiku un valsts attīstību saistīti notikumi. Piemēram, klusi un mierīgi mums paslīdēs garām izglītības ministres Šuplinskas (JKP) sarīkoto raganu medību «sausais atlikums» - ministrijai trešo reizi zaudējot tiesā, Indriķis Muižnieks tomēr tiek apstiprināts rektora amatā. Tikai - kurš tagad atbildēs par gandrīz gada garumā organizēto vajāšanu, kurā cieta gan universitāte, gan tās likumīgi ievēlētais rektors?

- Šādās strīdīgās situācijās savs vārds ir sakāms tiesai. Un tiesa to šajā gadījumā ir paudusi. Tikko arī visi saņēmām ziņu, ka LU rektors ir apstiprināts amatā. Bet būtiskais ir tas, ka visai Latvijas zinātnes un augstskolu sistēmai ir vajadzīga gudra reforma, ir jāiegulda arī daudz vairāk līdzekļu, lai mērķtiecīgi turpinātu nostiprināties starp pasaules zinātnes centriem un augstskolām. Latvijas augšupeja - kas pēc šīs krīzes pārvarēšanas noteikti turpināsies - ir tiešā veidā atkarīga no mūsu zinātnes un izglītības sistēmas jaudas.

- Tikai - diez vai ar tik analfabētisku izglītības sistēmas vadību notiks gudras reformas... JKP ir ļoti centusies ne tikai universitātes sakarā. Tās vadoņi, tieslietu Bordānu ieskaitot, salīdzinoši nesen aizdevās uz ASV, lai tur pasūdzētos par Latviju. Rezultāts - sagrauta Latvijas brīvostu sistēma, noticis tranzīta kritums, ASV sankciju dēļ daudzi cilvēki palikuši bez darba. It kā nebūtu bijis gana ar bēdīgi slaveno Bordāna vēstuli ārvalstu vēstniecībām... Es šādas «bezkompromisu tiesiskuma» darbības uzskatu par Latvijas interešu nodevību. Un jūs?

- Latvijas valdību šobrīd veido piecas partijas, tām ir savi kopīgi mērķi, par ko tās ir vienojušās. Par šo koalīciju vienojās Saeimas vairākums, un tādu Saeimu, kāda tā mums tagad ir, mūsu pilsoņi nu reiz ir ievēlējuši. Demokrātijā šī pilsoņu griba jārespektē, bet katrs to, protams, var arī kritizēt. Bet katrai partijai, protams, ir arī savi mērķi un uzstādījumi, kas nav iekļauti koalīcijas kopējā politikā, bet paliek ārpus tās. Tas demokrātijā ir normāli. Es te negribētu izcelt vienu vai otru partiju. No malas raugoties, katrai droši vien varētu atrast to, kas to ceļ, un to, kas tai kaitē. Krišjānis Kariņš kā Ministru prezidents, manuprāt, ļoti diplomātiski un mērķtiecīgi vada valdības kuģi, kurā ir daudz individuālu personību, un tas patiešām nav mazs izaicinājums.

- Par «bezkompromisu tiesiskumu» liecina arī tas, ka Tieslietu (!) ministrijas parlamentārais sekretārs ir smagā noziegumā apsūdzētais Jurašs (JKP). Ja nemaldos, esat ar viņu ticies Rīgas pilī. Vai tas negrauj prezidenta institūcijas prestižu?

- Valsts prezidentam jārunā ar visām valdības amatpersonām. Nevainīguma prezumpcija pie mums joprojām ir spēkā, arī attiecībā uz amatpersonām. Bet ceru, ka tiesa šo jautājumu atrisinās pēc iespējas ātri.

- Par dzīvi kā tādu. Kas jūs pēdējā laikā ir aizkustinājis visvairāk?

- Man atrakstīja viena septiņgadīga meitene un izteica savas rūpes par to, kā mēs apejamies ar vidi un dabu, un deva savus priekšlikumus, kā to mainīt. Pirms divām nedēļām kāds mūsu jaunuzņēmums izgudroja, kā ar 3D printeri ražot aizsargmaskas pret koronavīrusu, un vakar jau pirmās nonāca pie mediķiem! Uz tādiem cilvēkiem balstās Latvijas nākotne!

- Jūs patlaban uzrunājat nāciju. Ko gribat tai pateikt?

- Mēs atrodamies grūtā situācijā, un mākoņi pār pasauli vēl turpina sabiezēt. Taču katrai krīzei vienmēr seko izaugsme. Tas ir dabas likums. Latviešiem šī vēsturiskā pieredze ir iekodēta. Tādēļ latvieši ir ļoti sīksti, pragmatiski un vienmēr domā par nākotni. Pirms 30 gadiem pavasarī visi vienojāmies neatkarības atjaunošanai. Tur bija tik daudz skarbas realitātes, tik daudz nezināmo, tik daudz caurkrišanas vai klupšanas iespēju. Bet mēs to izdarījām. Mūsu tauta ir gājusi cauri tādām likteņa dzirnavām! Lai arī ikdienā mēs daudz strīdamies, tomēr grūtos, izšķirīgos brīžos mēs kļūstam ļoti solidāri, ļoti izturīgi un nezaudējam dzīvesprieku. Es no sirds aicinu - nekritīsim panikā, saglabāsim veselo saprātu, kritisko domāšanu, pārlaidīsim šos laikus un tad atkal atveseļosimies gan fiziski, gan ekonomiski. Mūsu vēsture māca, ka citādi nemaz nevar būt. Par to esmu drošs.