Daiga Kalniņa / Autori

Rīgas ielas rekonstrukcija Jēkabpilī uzjundījusi diskusijas par Otrajā pasaules karā kritušo karavīru pārbedīšanu, kas ļautu novākt arī daļai jēkabpiliešu netīkamo uz postamenta kapavietā uzmontēto padomju armijas lielgabalu.

Biedrība Latgales saeima popularizē un dāvina Māra Rumaka veidoto Latgales karogu, kas gan vēl nav apstiprināts Valsts Heraldikas komisijā. Latgales plānošanas reģiona attīstības padome (LPRAP) ar minēto komisiju aktīvi uzsākusi sarunas par Latgales karoga legalizēšanu.

Gada un augusta viducī uzmanības centrā atkal nokļūst kristiešu svētvieta Aglonā, kad Neatkarīgā devās turp, lai raudzītu, vai Aglona savus ciemiņus un dievlūdzēju tūkstošus sagaidīs godam.

To, ka arheoloģiskas vērtības nozīmīgos kultūrvēsturiskos objektos varam zaudēt ne vien melnās arheoloģijas, bet arī valsts iestāžu neizdarības dēļ, apliecina nupat Jēkabpilī notikušais.

19. jūlijā valdība atbalstīja Veselības ministrijas (VM) lūgumu piešķirt 6,66 miljonus latu. No tiem samaksai par sekundāriem ambulatoriem veselības aprūpes pakalpojumiem tiks novirzīti 2,7 miljoni, pacientu iemaksu kompensācijai atbrīvotajām iedzīvotāju kategorijām – 157 tūkstoši, iedzīvotājiem ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu un medicīnas preču iegādes izdevumu kompensācijai – 3,17 miljoni latu.

Daugavā, pieplūstot ūdeņiem no augšteces Baltkrievijā, ūdenslīmenis joprojām turpina paaugstināties, – Neatkarīgo informē Daugavas krastos esošās pašvaldības.

Daugavā pie Pļaviņām izveidojies jauns ledus sastrēgums, kas pildīja upi no Aiviekstes un Daugavas satekas līdz Pļaviņu pilsētas vidum, kādēļ sāka applūst palienes Aiviekstes grīvas–Zeļķu posmā.

Jau ierasts, ka upju māmuļa Daugava paliem iekustas lēnāk un vēlāk nekā citas upes, kas varētu notikt pēc šīs nedēļas nogalē prognozētās straujās temperatūras paaugstināšanās līdz 15–18 grādiem.

Pēc meteorologu un Civilās aizsardzības dienesta speciālistu aplēsēm, marta beigās vai aprīļa sākumā prognozētie plūdi Daugavā šopavasar iespējami nopietni, un tie var apdraudēt Pļaviņu pilsētu, Salas un Krustpils novadu, kā arī citas teritorijas. Ņemot vērā pērnā gada pieredzi, Pļaviņās nācies paplašināt plūdu apdraudētās teritorijas robežas.

Rīgas starptautiskajā autoostā, kādā februāra vakarā taujājot pēc biļetes uz pēdējo Krāslavas autobusu plkst. 21.50, kasiere atbildēja dīvaini: "Ja palaimēsies, aizbrauksiet." Autobuss tomēr pienāca, un tajā iekāpa divas pasažieres, kuras abas izkāpa Jēkabpilī. Tālāk uz Krāslavu lielais Ecolines autobuss aizgāja pilnībā tukšs.

Asiņainie 25. janvāra Jēkabpils notikumi – inkasācijas brīdī izdarītā laupīšana laimētavā Fenikss un traģiskā policistu apšaude, kuras laikā gāja bojā Viesītes iecirkņa inspektors kapteinis Andris Znotiņš, izraisījuši pilsētas iedzīvotāju un pašvaldības diskusiju par spēļu zāļu skaitu Jēkabpilī un to ietekmi uz sabiedrības drošību.

"Gripas epidemioloģiskais slieksnis mūsu slimnīcas apkalpes zonā pārsniegts trīs reizes, un jau kopš februāra sākuma vidēji dienā Jēkabpils dziednīcā tiek uzņemti 40–50 gripas slimnieku gan no Jēkabpils, gan apkārtējiem novadiem," vēl pagājušā nedēļā par situāciju bija satraukta Jēkabpils reģionālās slimnīcas direktora vietniece medicīnas jautājumos Ruta Miķelsone.

Vakar Jēkabpils ielās bija klusāk un tukšāk, nekā ierasts.

"Paldies tiem cilvēkiem, kuri reāli strādāja uz elektrolīnijām. Paveikts ļoti liels darbs, taču gūta arī laba mācība laikus prognozēt un novērst cēloņus, lai nebūtu smagi jācīnās ar sekām," Neatkarīgajai stāsta Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs.

Visu janvāri ikvienu Latgales mākslas un amatniecības centra (LMAC) apmeklētāju Līvānos silti sagaidīs viena no skaistākajām un neparastākajām gadu mijas svētku eglēm Latvijā, kas rotāta ar vietējo rokdarbnieču adītajām zeķēm.

"Jūtamies briesmīgi. Cilvēkiem nav ne elektrības, ne siltuma, ne ūdens, tomēr esam sagādājuši ģeneratoru, un Feimaņu pamatskola darbu atsāks. 21. gadsimts, bet aukstums un tumsa visapkārt. Turklāt sveces vietējā veikalā beigušās," – tik daudz Neatkarīgajai paspēja pateikt Rēzeknes novada tālā Feimaņu pagasta pārvaldes vadītāja Anita Verčinska, jo vēlreiz viņu sazvanīt un noskaidrot, kur iedzīvotāji ņem gaismas avotus – sveces, ja nākamais veikals meklējams kilometriem vai desmitiem kilometru tālu, šo rindu autorei tā arī neizdevās.

Latviju piemeklējusi kārtējā dabas stihija, apledojuma un sniega svaram postot elektroapgādes līnijas. Pirmdien bez elektrības Latvijā joprojām bija desmitiem tūkstošu Latvenergo klientu.

Mediķi Latgales pusē atzīst, ka Ziemassvētki aizvadīti svinētāju veselībai salīdzinoši draudzīgi, tomēr Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) īpaši saspringts darbs Latgalē bijis 25. decembrī, kad vienas diennakts laikā 17 reizes nācies palīdzēt uz slidenām ielām traumas guvušiem cilvēkiem, Neatkarīgo informē NMPD komunikācijas nodaļas pārstāve Laura Bundule.

Mazais daugavpilietis Aleksandrs piedzima ar dzirdes problēmām un pusotra gada vecumā tika operēts Latvijas Bērnu dzirdes centrā (LBDzC), taču dzirdēt un modulēt skaņas sācis tikai četru gadu vecumā, pateicoties mātes neatlaidībai.

Līvānu novadu līdz ar tikko ceptas maizes smaržu no mājas uz māju jau vairākas dienas pārstaigā omulība, sirsnība, uzmanība un līdzcietība, jo gandrīz 170 novada iedzīvotāju iesaistījušies biedrības Baltā māja organizētā pašpalīdzības akcijā Ziemassvētku cienasts savējiem un citu pēc cita cep maizes kukulīšus un kēksus, pīrāgus, ābolmaizes, piparkūkas, ko Ziemassvētku galdam saņem 300 līdzcilvēku un viņu ģimenes – novada sētnieki, pastnieki, pensionēti skolotāji, skursteņslauķi, daudzbērnu ģimenes un citi daudzkārt piemirsti ļaudis.

Pirms Ziemassvētkiem astoņas Latgales pašvaldības beidzot saņēma vairākus gadus gaidīto – astoņus koši oranžus skolu autobusus no Šveices. Uz Līvānu un Krāslavas novadiem aizripoja 19 vietu lieli busiņi, bet Aglonas, Dagdas, Daugavpils, Rēzeknes, Riebiņu un Neretas pašvaldības saņēma lielākus autobusus ar 31 un vairāk vietām.

29. novembra Līvānu novada domes sēdē pieņemts lēmums apvienot mūzikas un mākslas skolas Līvānos, izveidojot vienu speciālās kultūrizglītības iestādi – Jēkaba Graubiņa Līvānu mūzikas un mākslas skolu. «Mūziķi visā Latvijā cenšas ņemt virsroku, mākslu atstājot pabērna lomā. Tā ir degradācija, par ko liecina idejas apvienot abas kultūrizglītības programmas, iznīcinot programmu, kas virza uz profesionālu mākslu,» norāda Jēkabpils mākslas skolas direktors Ziedonis Bārbals.