"Jūtamies briesmīgi. Cilvēkiem nav ne elektrības, ne siltuma, ne ūdens, tomēr esam sagādājuši ģeneratoru, un Feimaņu pamatskola darbu atsāks. 21. gadsimts, bet aukstums un tumsa visapkārt. Turklāt sveces vietējā veikalā beigušās," – tik daudz Neatkarīgajai paspēja pateikt Rēzeknes novada tālā Feimaņu pagasta pārvaldes vadītāja Anita Verčinska, jo vēlreiz viņu sazvanīt un noskaidrot, kur iedzīvotāji ņem gaismas avotus – sveces, ja nākamais veikals meklējams kilometriem vai desmitiem kilometru tālu, šo rindu autorei tā arī neizdevās.
Gaisma saieta namā
"Vismaz ceļus cenšamies iztīrīt. Ieputināti nejūtamies," sevi mierina Līvānu novada Turku pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Smelcers. Viņa paša mājās, kā arī citiem Turku pagasta iedzīvotājiem elektrības nav kopš 27. decembra. A. Smelcers stāsta, ka gaisma ir vienīgi nule par Eiropas naudu renovētajā Turku saieta namā, kur ģeneratoram ļauts darboties sešas stundas, kad tas tiek pārslēgts uz ūdens sūkni.
Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs un atbildīgais par civilo aizsardzību Monvīds Švarcs Neatkarīgo informē, ka trešdien Rēzeknes novadā joprojām bez elektrības bija vairāk nekā 5000 mājsaimniecību. Lielākajos pagastu centros elektroapgāde jau ir atjaunota, taču viskritiskākā situācija joprojām ir Feimaņu, Sakstagala, Čornajas, Pušas un daļēji arī Nagļu iedzīvotājiem.
Rēzeknes novada pašvaldības vadība tiekas ar a/s Latvenergo pārstāvjiem, lai pārrunātu, kā uzlabot sadarbību. M. Švarcs teic, ka visi strāvas atjaunošanas spēki šobrīd tiek virzīti uz vidējā sprieguma tīkliem, kuros izdevies pieslēgt 60 procentus, taču, lai iedzīvotāji saņemtu elektrisko strāvu, jāsakārto arī zemsprieguma līnijas uz mājām, kur situācija viskritiskākā. Zemsprieguma elektrolīnijas Rēzeknes novadā vien ledus un sniega stihijas dēļ bojātas pavisam 2000 kilometru kopgarumā. "Diez vai Sadales tīkli situāciju ar zemsprieguma līnijām vispār ir apzinājuši," satraukti bilda Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs.
Jāattīra elektrolīnijas
Pēc otrdienas tikšanās ar ministriju pārstāvjiem Daugavpilī Latgales pašvaldības vērš lielāku uzmanību uz elektrolīniju attīrīšanu no tās apdraudošajiem kokiem, nevis uz strāvas pieslēgšanu par katru cenu, jo snigšana turpinās, koki krīt no jauna un rada jaunus bojājumus. Tiek izstrādātas shēmas, kuras vietas jāattīra. Vietējās novada pagasta pārvaldes rūpējas, lai sabiedriski nozīmīgus objektus nodrošinātu ar ģeneratoriem, kā arī organizē atbalstu Latvenergo, slēdzot līgumus ar palīgdarbu veicējiem. "Diemžēl birokrātija un inertums lēmumu pieņemšanā Sadales tīklos traucē operatīvi noslēgt līgumus ar komersantiem, jo elektrolīniju sakārtošanu varēja veikt daudz lielākā apjomā. Latvenergo redz statistiku, bet mēs aiz tās cilvēkus, kuri ir tuvu izmisumam. Ja viņi nedēļu redz uz elektrolīnijas stāvam kokus, bet neviens no remontbrigādes nav rādījies, cilvēkiem šķiet, ka nekas netiek darīts," teic M. Švarcs. Arī viņa mājās elektrības nav kopš 1. janvāra.
Šī ir nevis dabas katastrofa, bet cilvēku bezdarbības izraisītas sekas, jo elektrolīniju trašu paplašināšana bija jāveic regulāri un laikus. Notiekošais lielā mērā ir valdības un Saeimas neizdarība, uzskata Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods. Viņš stāsta, ka Līvānu novadā situācija normalizējusies, lai gan Turku pagasta iedzīvotāji bez elektrības ir jau 10 dienu. Tāpat tumsā joprojām jādzīvo trešdaļai iedzīvotāju Jersikas pagastā, kā arī atsevišķās mājās citviet novadā. Tomēr visas novada skolas darbu atsākšot bez kavēšanās, tai skaitā arī Jaunsilavas pamatskola Turkos. Kā ziņots, otrdien pie Līvāniem remontdarbu laikā zem krītoša koka bojā gāja elektromontieris. A. Vaivods iesaka sniega stihijas seku novēršanas palīgos pieaicināt profesionāļus.
Atceras krāsnis
Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskolas direktors Aldis Cilkmacis bilst, ka skola 6. janvārī darbu atsāk pilnā apjomā, lai gan elektrības pagastā nav. Siltums skolā tiek uzturēts no vietējās kurtuves, darbinot nelielu ģeneratoru, un trešdien pieslēgts jaudīgāks dīzeļģenerators elektrības padevei. Visgrūtāk esot tiem iedzīvotājiem, kuriem nav ūdens – tas jāpiegādā no kaimiņu akas. Kāds puisis no kaimiņu akas katru dienu 300 litru ūdens spiests nest saviem lopiem ar rokām. Taču cilvēki mēģina saglabāt optimismu, cits citu uzmundrinot, stāsta
A. Cilkmacis.
Jēkabpils novadā, kur tumsa joprojām valda daļā Kalna, Dignājas, Dunavas un Zasas pagasta, viskritiskākā situācija joprojām Rubenes pagastā, kur elektrība tiek saņemta no trijām līnijām, kādēļ postījumi grūti novēršami, un vēl 5. janvārī tumsā grima pat pagasta centrs. Kā stāsta Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Edvīns Meņķis, trīs nelieli ģeneratori īslaicīgi darbina vien katlumāju un ūdens sūknētavu ar artēzisko urbumu, lai ciemata iedzīvotāji pilnībā nepaliktu bez siltuma un ūdens. Skola strādās nepilnu darba dienu, jo tā tiek apsildīta ar malkas krāsnīm, ko, par laimi, nav paspēts nojaukt.
