Jēkabpilī ceļinieki uzrok viduslaiku senlietas

To, ka arheoloģiskas vērtības nozīmīgos kultūrvēsturiskos objektos varam zaudēt ne vien melnās arheoloģijas, bet arī valsts iestāžu neizdarības dēļ, apliecina nupat Jēkabpilī notikušais.

Pilsētas galvenās ielas renovācijas laikā rakšanas darbi gandrīz 800 gadu senā kultūrslānī Krustpils pils senākās apbūves vietā sākti bez arheologu uzraudzības, kas šokējis līdzās pilī mītošā Jēkabpils Vēstures muzeja speciālistus, arheologus un jēkabpiliešus.

Galvenā vainas daļa par paviršību pret rakšanu un ceļa seguma būvi vissenākajā pilsētas daļā jāuzņemas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai (VKPAI), – uzskata Jēkabpils Vēstures muzeja darbinieki un arheologi.

«Zinot, ka rakšana notiks gar pili, vajadzēja paredzēt arheologa klātbūtni. Kad darbi pie pils ritēja pilnā sparā un bija noņemta grunts virskārta metra dziļumā, garām brauca akadēmiķis, arheologs Juris Urtāns, kurš konstatēja, ka atsedzas kas viņa daudz redzējušajai acij interesants. Viņš saskatīja mūra un iespējamā pavarda paliekas, kas liecina, ka visdrīzāk atsegts ar viduslaiku pili saistīts kultūrslānis. Atsegumā bija redzami viduslaikiem raksturīgo ķieģeļu un jumta kārniņu fragmenti, deguši un zvirgzdaini akmeņi, kas var liecināt par pavardu un krāšņu vietām. Tāpat bija redzami dzīvnieku kauli, varavīksnējušies logu stiklu fragmenti, koka konstrukciju paliekas, ripas keramikas lauskas, no kurām senākās pat no 13. gadsimta, un kaltas būvdetaļas. Arheologs nekavējoties ziņoja un priekšrakstu par arheoloģiskās uzraudzības nepieciešamību iesniedza inspekcijai un Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, līdz ar ko ekskavatori palika paceltiem kausiem un darbi uz pāris nedēļām tika apturēti,» Neatkarīgajai stāsta arheoloģe Austra Engīzere.

Vasara arheologiem ir karstākais darba laiks, un mazāk aizņemtus zemes apslēpto pagātnes liecību pētniekus nav bijis viegli atrast. Rīgas ielas rekonstrukcijas darbus pie Krustpils pils piekrituši uzmanīt jau minētā A. Engīzere ar palīgu Vitoldu Muižnieku. Abi arheologi stāsta, ka mērķis esot maksimāli ātri veikt renovācijas darbus, lai 1. septembrī ceļš būtu gatavs satiksmes plūsmas atjaunošanai.

Pirmo reizi rok tik dziļi

A. Engīzere domā, ka darbu veicēji ielas daļā pirmo reizi rok tik dziļi – līdz trīs metriem dziļu tranšeju, lai gan tas, kā rakuši 19. gadsimta un 20. gadsimta 20.–30. gadu ceļa būvētāji, nav dokumentēts. Bet tagad izraktās tranšejas kultūrslānī atrasti daudzi ļoti interesanti priekšmeti. Vispirms keramika, dzīvnieku kauli un ādas apavu fragmenti. Konstatētā pils aizsarggrāvja un aizsargsienas atrašanās vieta sagādājusi vairākus negaidītus pārsteigumus. Aiz mūra atsegušās ar mālu segtas koka pāļu rindas, ko bijis grūti attīrīt atvēlētā ierobežotā laika un smagā māla slāņa dēļ, kurā tie bija ierakti, skaidro arheoloģe, norādot uz tranšejas malā redzamiem seno, bet pārsteidzoši labi saglabājušos baļķu fragmentiem. Tālāk konstatēts vēl viens līdzīgs klājums. Būve bijusi visai netipiska. Baļķu pāļi tajā bija pārklāti ar dēļiem vai baļķēniem, kas liecina, ka minētajā vietā bijis pagalms vai zirgu stallis. Iespējams, būve veidota, lai nebūtu jāstaigā pa māliem.

Unikāli atradumi

Starp atradumiem vislielāko pārsteigumu sagādājušas divas senlietas. Arheoloģe rāda zem Rīgas ielas ceļa seguma senā aizsarggrāvja aizbērumā atrasto sudraba monētu: «Šī ir viena no skaistākajām arheologu atrastajām monētām – tas ir Valtera fon Pletenberga Rīgā kaltais vērdiņš. Otrs nozīmīgais atradums ir riņķsakta, kurai abās pusēs redzami uzraksti senslāvu valodā, ko varētu attiecināt uz 18. gadsimta sākumu, Pētera I laiku. Riņķsakta ir unikāla, kādai līdzīga Latvijā nav atrasta. Vērtīgs atradums ir arī krāsns keramika ar ģerboņa fragmentu, kurā attēlota nāra.»

Vaino inspekciju

Uz jautājumu, kā tas bija iespējams, ka tik nozīmīgam objektam kā Krustpils pils nebija paredzēta arheologu uzraudzība, A. Engīzere uzskata, ka vainojama varētu būt VKPAI neizdarība.

«Tā šogad nav pirmā reize, kad nozīmīgam objektam nav paredzēta arheologa uzraudzība. Tā tas bija būvdarbos gar veco Aizkraukles baznīcu, kur, rokot siltumtrasi, pajuka kauli. VKPAI ir zināms, ka minētā baznīca ir vecāka par 18. gadsimta beigām, kad Latvijā pie baznīcām tika aizliegts veikt apbedījumus. Tāpat arheoloģiskā uzraudzība sākotnēji nav prasīta gājēju celiņa izbūvei gar Ropažu pili. Visi projekti tiek iesniegti saskaņošanai VKPAI, kurai vajadzēja jau sākumā noteikt arheologa uzraudzību,» uzsver arheoloģe.

Jēkabpils Vēstures muzeja direktore Inese Berķe jau pavasarī vairākkārt bija interesējusies, vai Rīgas ielas renovācijas projekts ir saskaņots ar VKPAI, kad tika atbildēts apstiprinoši, taču, kad darbi noritējuši, uzraudzības nebija. Arī celtnieki apliecinājuši, ka viņiem nav norādīts, ka vajadzīga arheologu uzraudzība.

«Pieļauju, ka ir kāds pārpratums, projektu steidzīgi saskaņojot un neiedziļinoties, ka ceļš ved garām Krustpils pilij. Bet pēc mana zvana VKPAI reaģēja momentā, un minētā uzraudzība tika nodrošināta, lai gan tas ir dīvaini, ka ir viduslaiku pils un neviens nesaprot, ka gar to pazemes komunikācijas tā vienkārši nevar rakt,» ir neizpratnē Jēkabpils Vēstures muzeja speciāliste Dace Lukšēvica. Pārsteigta par notikušo ir arī Jēkabpils Vēstures muzeja direktore Inese Berķe: «Šis projekts tāpat kā manā praksē bijušie trīs reizes tiek aptaustīts VKPAI – vispirms pirmsprojekta stadijā, tad – izstrādājot projektu, visbeidzot – saskaņojot to.»

VKPAI Zemgales reģiona inspektore Elvīra Mantrova apliecināja, ka sākotnēji arheologa klātbūtnes nepieciešamība netika novērtēta, jo Krustpils pils apkārtne iepriekš esot daudz rakta un pētīta. Tagad viņa ir pateicīga gan muzeja darbiniecēm, gan J. Urtānam, kuri pamanīja jaunatklājumus un ziņoja.

Arī Jēkabpils pilsētas domes izpilddirektors Dainis Līcis Neatkarīgajai apstiprināja, ka Rīgas ielas renovācijas projekta saskaņojumi ar VKPAI tika veikti, bet arheoloģiskā uzraudzība sākotnēji izpalikusi, jo arī inspekcija nevarējusi paredzēt, ka zem ielas noraktajā daļā būs vērtīgi atradumi.