Gada un augusta viducī uzmanības centrā atkal nokļūst kristiešu svētvieta Aglonā, kad Neatkarīgā devās turp, lai raudzītu, vai Aglona savus ciemiņus un dievlūdzēju tūkstošus sagaidīs godam.
Ar vietējo uzņēmēju un agloniešu labo gribu un ticības spēku pēdējā gada laikā Aglonas novadā ir sakustējusies latgaliešu un svētceļnieku lūgšanu vietu – ceļmalu krucifiksu – atjaunošanas un sakopšanas iniciatīva, un pretrunīgi vērtētajā Kristus Karaļa kalnā 13. augustā ar plašu pasākumu virteni atklās 49 jaunas skulptūras.
Bet Aglonas bazilika un AS Latvijas valsts ceļi nav spējuši rast kopīgu valodu un vienoties, lai sakārtotu pārsimts metrus bazilikas vārtu priekšā, kur nepabeigtās novadcaurules izbūves dēļ upītei starp Ciriša un Aglonas ezeriem joprojām rēgojas atbaidošs un Aglonas svētku svinētājiem tumsā bīstams krāteris, ko vietējie jau nodēvējuši par NLO caurumu.
Problēma un zemes īpašnieks
Pērn uzsāktā teritorijas sakārtošana starp Ciriša un Aglonas ezeriem, lai izveidotu plašu gājēju eju starp baziliku un katoļu internātģimnāziju, daļēji veikta – mazā ezerus savienojošā upīte ielaista caurulē, un uzbērti, kā arī nolīdzināti laukumi autostāvvietām, taču darbi pamesti pie jau minētās krāterveida bedres ar cauruļu pārrāvumu pie ceļa, kas mulsina un rada neizpratni gan agloniešos, gan viesos un tūristos. Aglonas bazilikas lietu pārvaldnieks Viktors Kokorišs Neatkarīgajai skaidro, ka būtu jāiet tālāk un darbi jāpabeidz, taču ceļam un tam piegulošajai zemes strēlei ir cits īpašnieks – akciju sabiedrība Latvijas valsts ceļi, kurai vajadzētu nomainīt veco caurules posmu zem ceļa, lai varētu sakārtot misēkli. Diemžēl ceļa īpašniece nesavieno jauno bazilikas ierakto cauruli ar veco, kas vairs neatbilst mūsdienu prasībām, kā arī nepiekrīt nomainīt veco cauruli ar jaunu, lai varētu pabeigt gājēju eju. V. Kokorišs norāda, ka Aglonas bazilika, risinot šo misēkli, vērsusies pie ministrijas, taču arī tur cerēto palīdzību nav sagaidījusi.
Tikmēr pašvaldība ar baziliku joprojām nespēj vienoties, lai sakārtotu arī turpat līdzās pie Aglonas ezera esošo peldvietu, kur krasti nesakārtoti un turpina aizaugt, trūkst tualešu, ģērbtuvju, atkritumu urnu un soliņu. Aglonas novada domes priekšsēdētājs Igors Reščenko skaidro, ka tas būtu zemes īpašnieka – Aglonas bazilikas – pienākums, jo ciemata centram un bazilikai vistuvāk esošo ezermalu kā peldvietu izmanto ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet turp izpeldēties un nomazgāties pēc tālā kājām veiktā ceļa dodas svētceļnieku tūkstoši. Pašvaldība bija jau izstrādājusi peldvietas labiekārtošanas projektu un ieguvusi tam finansējumu, taču bazilika tam nepiekrita. Projekts tika īstenots citviet, tālāk no Aglonas centra.
Pretrunā ar sabiedrības interesēm
Bazilikas vadība jau iepriekš ir izteikusi savu viedokli, ka nevēlas stihiski izveidojušos peldvietu pie Aglonas ezera mērķtiecīgi attīstīt kā pludmali, jo tā būtu pārāk uzkrītoša pašā bazilikas priekšā. Tad nu bazilika turpina piekopt strausa politiku.
«Bazilika varētu peldvietu vienkārši uzturēt sakoptu, pieļaujot, ka tur var arī peldēties, bet kādā statusā?» prāto V. Kokorišs. Bet aglonietis un uzņēmējs Arturs Gražuļis uzskata, ka bazilika šādi nonāk pretrunā ar sabiedrības interesēm.
«Situācijā, kad Aglonas ezera peldvietu joprojām nav spēts sakārtot, problēma ir bazilika, kura to nevēlas darīt, lai gan cilvēki tik un tā tur ies un peldēs. Ja īpašnieks to nevēlas labiekārtot, tad pašvaldība nevar to piespiest darīt. Taču pēc Aglonas svētkiem ezera krastu sakopšanā pašvaldība būs spiesta iesaistīt 80 latu stipendiātus,» stāsta Aglonas novada domes priekšsēdētājs.
Tajā pašā laikā ir vairāki notikumi, kas priecē. Pateicoties uzņēmēja Artura Gražuļa iniciatīvai, novadā uzsākts sakārtot un atjaunot krustus ceļmalās, kas ir viena no senākajām un skaistākajām tradīcijām katoliskajā Latgalē. Kristus piemiņas un ciešanu zīmes – krucifiksi – dzīvojušas cauri gadsimtiem, sniegušas paļāvību, mierinājumu un cerību daudzām paaudzēm. Arī svētceļnieki apstājas un lūdzas pie katra krucifiksa.
Uzsākta krucifiksu atjaunošana
Koka krucifiksu Aglonas novada Kundzinišķos 1991. gada jūnijā vēl pirms oficiālas Latvijas neatkarības atzīšanas uzstādījusi vietējā zemniece Broņislava Sprūģe. Pagājuši jau 20 gadi, un krusts bijis jau bojāts. Tā uzstādītāja vērsusies pēc palīdzības pie uzņēmēja
A. Gražuļa, lai uzliktu tam jumtiņu, taču sagaidījusi vēl lielāku atbalstu, jo uzstādīts mūsdienīgs dzelzs krucifikss, pateicoties A. Gražuļa finansiālam atbalstam un darbam, metinātāja Pētera Subatjalo, krāsotāja no Krāslavas Māra Ločmeļa un citu atbalstam. Ceļmalas krucifikss Kundzinišķos svinīgā sarīkojumā iesvētīts 23. jūlijā.
«Man ir sapnis – ar Eiropas Savienības atbalstu izstrādāt un īstenot projektu daudzu jo daudzu Latgales ceļmalu krustu atjaunošanai. Tādējādi tiktu saglabāta un veicināta gan vietējā kultūra un kopta vide, gan krucifiksu atjaunošanā tiktu iesaistīti un nodrošināti ar darbu vietējie cilvēki un dots viņiem stiprinājums un cerība, kas šobrīd ir īpaši svarīgi,» Neatkarīgajai teica krucifiksu atjaunošanas iniciators A. Gražuļis.