Asiņainie 25. janvāra Jēkabpils notikumi – inkasācijas brīdī izdarītā laupīšana laimētavā Fenikss un traģiskā policistu apšaude, kuras laikā gāja bojā Viesītes iecirkņa inspektors kapteinis Andris Znotiņš, izraisījuši pilsētas iedzīvotāju un pašvaldības diskusiju par spēļu zāļu skaitu Jēkabpilī un to ietekmi uz sabiedrības drošību.
Astoņas laimētavas nelielajai Jēkabpilij ir pārāk daudz, uzskata iedzīvotāji.
"Vairs nu nekādi Jēkabpili nevar nosaukt par labo pārmaiņu pilsētu, kā līdz šim tā tika daudzināta. Pilsētas galva aizbildinās ar to, ka viņš nevar ierobežot šo uzņēmējdarbības veidu. Kāpēc mūsu pilsētas pašvaldība ir tik bezspēcīga? Vai tai no tā kāds labums atlec?
Mūsu priekšlikums būtu slēgt visus Eldorado un Fēniksus. Ja nu Salcevičam tā gribas, lai atstāj sev vienu zāli, kur kādreiz iebrist. Labo pārmaiņu pilsēta slīgst zaņķī, šeit slepkavo labus, nevainīgus cilvēkus. Ja nebūtu šo zāļu, cilvēks būtu dzīvs," prāto jēkabpiliete Ruta. No neoficiāliem avotiem zināms, ka arī Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs pa laikam dodas spēļu elles virzienā.
13 vietas
"Jēkabpilī ir 13 vietas, kurās atļauts nodarboties ar azartspēlēm. Dažas laimētavas ekonomisku apsvērumu dēļ slēgtas un darbojas astoņas, kas nelielajai pilsētai ir par daudz," atzīst pilsētas domes deputāts un uzņēmējs Aigars Nitišs. Pašvaldība juridiskajam dienestam un Administratīvā departamenta direktoram Guntaram Gogulim līdz 17. februārim uzdevusi sagatavot priekšlikumus, ko dome var darīt tūlīt un ko valsts likumdevējiem ierosināt mainīt likumos, lai mazinātu spēļu biznesa negatīvo ietekmi uz sabiedrību.
Viegli atvērt, grūti aizvērt
A. Nitišs sarunā ar Neatkarīgo uzsver, ka pašlaik likumu normas ir tādas, ka ir ļoti viegli atļaut atvērt spēļu zāles, bet grūti tās slēgt. Likums nosaka iespēju pašvaldībām ierosināt slēgt laimētavas, ja tās rada kaitējumu sabiedrībai. Pašreiz to ir iespēja darīt, pamatojoties uz Azartspēļu un izložu likuma 42. pantu, kas nosaka: "Ja azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, pašvaldības dome ar motivētu lēmumu ir tiesīga atcelt izsniegto atļauju atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās." 25. janvāra notikumi Jēkabpilī dod pārliecinošu iemeslu spēļu zāļu skaita samazināšanai, taču laimētavu aizliegums stātos spēkā vien piecus gadus pēc lēmuma izdošanas.
A. Nitišs rosina ar likumu noteikt, ka spēļu zālēs inkasācija veicama katru dienu, lai nebūtu bīstami lielu uzkrājumu, kas var pievilināt noziedzniekus. Tāpat valsts varētu noteikt kritērijus spēļu zāļu daudzumam, piemēram, atbilstoši iedzīvotāju skaitam pilsētā.
Nav iemesla neslēgt
Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs L. Salcevičs domes sēdē informēja, ka jau 2009. gadā mēģināts likt šķēršļus kārtējās spēļu zāles atvēršanai, veicot sabiedrisko apspriešanu. Tajā lielākā daļa iedzīvotāju atzina, ka pilsētā nebūtu jāierīko vēl viena spēļu zāle. Pamatojoties uz sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, Jēkabpils pašvaldība neatļāva SIA Joker Ltd atvērt vēl vienu laimētavu. Taču uzņēmums domes lēmumu apstrīdēja tiesā, kā arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, kur amatpersonas atzina, ka pašvaldība saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu nedrīkst kavēt minēto uzņēmējdarbību.
L. Salcevičs norādīja, ka nodokļos, kas jāmaksā par katru spēļu automātu, laimētavas Jēkabpils pašvaldībai gadā ienes 65 000 latu. Viņš secina, ka tā nav tik liela summa, lai būtu iemesls nesamazināt azartspēļu vietu skaitu. "Esmu gatavs, un tas ir mūsu pienākums – atgriezties pie šī jautājuma. Ja ir kaut mazākā likumiskā iespēja – aizliegsim šo biznesu Jēkabpilī, ja ne – rosināsim izmaiņas valsts likumdošanā," teica Jēkabpils mērs.
