Jau ierasts, ka upju māmuļa Daugava paliem iekustas lēnāk un vēlāk nekā citas upes, kas varētu notikt pēc šīs nedēļas nogalē prognozētās straujās temperatūras paaugstināšanās līdz 15–18 grādiem.
Trešdien ledus sakustēšanās nelielā Daugavas posmā tika novērota pie Daugavpils, bet pie Pļaviņām, kuras iedzīvotājiem bažas rada rudenī izveidojies ledus vižņu sastrēguma korķis, tiek vērtēts, cik efektīva bijusi kūdras kaisīšana plūdu novēršanas preventīvajā pasākumā ledus sastrēguma galā Bebrulejas līkumā pie Pļaviņu dolomīta šķembu ražotnes. Pļaviņu iedzīvotāji un civilās aizsardzības speciālisti sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka nokaisītā kūdra jau vairākkārt apsnigusi, laiks bieži pieturējies apmācies, un kūdra neveic savu kausēšanas darbu tik efektīvi, kā cerēts.
«Redzējām, kā kūdra tika kaisīta no lidmašīnas uz Daugavas ledus. Vējš daļu izbērtās kūdras tūlīt aizpūta upes malā pie meža. Labāk būtu aiztaupījuši lidaparāta īres maksu, kas, kā zināms, sasniedz 200 latu stundā, un ļāvuši nopelnīt Pļaviņu iedzīvotājiem, liekot kūdru izkaisīt uz ledus 100 latu programmas strādniekiem,» teic kāds pie Daugavas starp Bebruleju un Oliņkalnu sastaptais makšķernieks. Neatkarīgā pārliecinājās, ka preventīvais pasākums vairākkārt apsnidzis, jo laiks bieži aizvadīto divu nedēļu laikā pieturējies apmācies un kūdra nav pietiekami veikusi savu uzdevumu kausēt Daugavas ledu.
Speciālisti iepriekš kaisīšanu vērtēja atzinīgi. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Vilis Students atklāja, ka pasākuma efektivitāti aprēķinājuši Rīgas Tehniskās universitātes pētnieki: «Metode ir laba, jo neprasa lielas investīcijas, tā ir efektīva un dabai nerada kaitējumu.» Šopavasar Nacionālie bruņotie spēki ar aviācijas bāzes lidmašīnu AN2 50 kubikmetrus kūdras izkaisīja Pļaviņu novadā, Daugavas posmā no Bebrulejas līdz Oliņkalnam aptuveni četru kilometru garā un 100 metru platā joslā.
Pļaviņu domes priekšsēdētāja Gunta Žilde atzīst: «Esam iztērējuši nepilnus 300 latus. Tā nav milzīga summa, ja runājam par draudiem, ko varētu radīt plūdi. Redzams, ka vietās, kur kaisīta kūdra, ledus irdenāks.»
Vērtējot kūdras kaisīšanas lietderību, Krustpils novada civilās aizsardzības speciālists Edgars Līcis ir skeptisks: «Kūdras kaisīšana ir efektīva tikai vietās, kur ledus ir gluds, nevis ir tā sanesumi.» Jēkabpils domes izpilddirektors, iepriekš Jēkabpils rajona padomes priekšsēdētājs Jānis Raščevskis, kurš ilgus gadus bijis Jēkabpils Civilās aizsardzības komisijas sastāvā, atceras, ka pirmo reizi kūdras kaisīšana kā preventīvais pasākums praktizēts 1999. gadā pēc lielajiem 1998. gada plūdiem Jēkabpilī. Topavasar kūdra no helikoptera kaisīta trīs kilometru posmā Daugavā lejpus Zeļķu tilta, kur uz sēkļiem bija vižņu sastrēgumi. Toreiz ledus labi kusis, jo bijis saulains marts. Nokaisītajā posmā ledus labi izgājis. Taču, ja izkaisītā kūdra apsnieg, kā šopavasar, efekta maz – spriež J. Raščevskis. Jautājot, kāpēc kūdras kaisīšana pēc
1999. gada tik ilgi netika praktizēta, J. Raščevskis atbild, ka, viņaprāt, no tā atturējušas neefektīvās helikoptera izmantošanas iespējas, jo tas ir dārgi un kūdras tvertnes helikopterā bijušas mazas. Lidmašīna šim preventīvajam plūdu novēršanas pasākumam netika piedāvāta. Savukārt likt kūdru kaisīt bezdarbniekiem ar rokām viņš neiesaka no drošības viedokļa, jo tas uz ledus ir riskanti.
Kā informē Krustpils novada civilās aizsardzības speciālists Normunds Zizlāns, trešdien nelielā posmā ledus sakustējies pie Daugavpils. Savukārt pie Jēkabpils ūdens līmenis sasniedza tikai
3,90 metrus. Kritiskā līmeņa atzīme ir 6,30 metri, ūdens paaugstinās par 10–15 centimetriem diennaktī.
