19. jūlijā valdība atbalstīja Veselības ministrijas (VM) lūgumu piešķirt 6,66 miljonus latu. No tiem samaksai par sekundāriem ambulatoriem veselības aprūpes pakalpojumiem tiks novirzīti 2,7 miljoni, pacientu iemaksu kompensācijai atbrīvotajām iedzīvotāju kategorijām – 157 tūkstoši, iedzīvotājiem ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu un medicīnas preču iegādes izdevumu kompensācijai – 3,17 miljoni latu.
Šogad valsts kompensējamo medikamentu iegādei bija paredzējusi 67,6 miljonus latu. Papildus tam zāļu ražotāji kompensējamo zāļu sistēmā iegulda 4 miljonus latu, uz zāļu cenu samazinājuma rēķina tiek ietaupīti vēl 3,2 miljoni, kā arī, pārdalot iekšējos resursus, kompensācijām tiek novirzīti vēl 1,4 miljoni. Saskaitot visu pieejamo summu, veidojās vēl 5 miljonu deficīts, ko daļēji tagad segs piešķirtais papildu finansējums 3,17 miljonu apmērā. Cilvēkiem, kuri bija saņēmuši atteikumus zāļu iegādes kompensācijai, tagad ir pavērusies jauna cerība.
Aiz katra lata stāv cilvēka dzīvība
Daudziem tie ir tikai skaitļi – cipari ar daudzām nullēm, bet citiem tā ir dzīvības cena.
Viena no pacientēm, kurai saņemt valsts apmaksātus medikamentus limfomas ārstēšanai radusies cerība, ir 68 gadus vecā Iveta. Trīsdesmit gadu viņa nostrādājusi P. Stradiņa klīnikas radioloģijas nodaļā par radiologa asistenti, un, ļoti iespējams, tieši šis darbs ir ietekmējis viņas veselību – aprīlī tika apstiprināta diagnoze: asins vēzis. Hematologs jau uzreiz ieteica sākt lietot medikamentu, kas ārstē asins vēzi, respektīvi, medikamentozo terapiju uzsākt reizē ar pirmo starošanu. Šāda stratēģija gan pēc ārvalstu, gan Latvijas ārstu pieredzes dod vislabāko rezultātu. Taču šo dzīvībai svarīgo medikamentu viņa saņemt nevarēja – pirmkārt, birokrātijas dēļ, kuras pārvarēšanai nepieciešami mēneši, otrkārt – valstij nav naudas. Pa to laiku Ivetas veselība kļuva sliktāka. Ļoti jācer, ka tagad, kad nauda ir piešķirta, zāles Iveta un citi pacienti varēs saņemt ātri, negaidot kārtējo mēnesi vai divus, kamēr to apstiprinās Veselības norēķinu centrs. Šobrīd rindā uz medikamentu, kurš ārstē asins vēzi, gaida 15 limfomas slimnieku.
Arī 31 gadu vecā Karīna, kura audzina mazuli, ļoti grib dzīvot! Viņai nav dzīvē paveicies – konstatēta ļoti agresīva krūts vēža forma. Jau ir veikta operācija, izieti starošanas un ķīmijas terapijas kursi. Tālākā ārstēšana ir nozīmēta ar preparātu, kurš ārstē tieši šo agresīvo krūts vēža formu – inovatīvu medikamentu, kas šāda vēža recidīva iespējamību samazina uz pusi. Konkrētais medikaments jāsāk lietot sešu nedēļu laikā pēc pēdējā ķīmijas terapijas kursa un jālieto gadu. Tieši laiks izšķir daudz, bet, neskatoties uz to, onkologi apgalvo, ka arī tad, ja ir pagājušas vairāk nekā ieteicamās sešas nedēļas, zāļu lietošanai būs pozitīvs efekts. Tāpēc tiem, kuri lemj, kam piešķirt un kam nepiešķirt dzīvību glābjošās zāles, nevajadzētu meklēt formālus iemeslus atteikumam. Mēs taču nekad nevaram zināt, kad mūsu pašu vai ģimenes locekļu dzīvība būs atkarīga no ierēdņa sapratnes un naudas daudzuma Valsts kasē. Jāatzīmē, ka šī agresīvā vēža forma visbiežāk piemeklē gados jaunas sievietes. Ne mazāk skaudri ir citi likteņu stāsti – kopumā uz šo medikamentu rindā gaida 20 sieviešu... viņas visas grib dzīvot, audzināt savus bērnus un ar laiku kļūt par mīļām vecmāmiņām.
Naudu var atrast arī A un B sarakstos
Kompensējamie medikamenti ir klasificēti atkarībā no diagnozēm. A un B sarakstos ir iekļauti daudzi medikamenti, kuru efektivitāte ir aizvietojama ar lētākām alternatīvām, kas neietekmē rezultātu un neizšķir dzīvības vai nāves jautājumus, savukārt C saraksts ir tas, kurā medikamenti pārsvarā ir dzīvību glābjoši un neaizvietojami, jo tā ir vienīgā mūsu sabiedrībai pieejamā inovācija, īpaši vēža gadījumos. Arī A un B sarakstos ir lētākas un dārgākas zāles, tāpēc, apzinoties skaudro situāciju, kāda ir izveidojusies ar C saraksta zāļu kompensēšanu, ir pilnīgi atbalstāmi VM sagatavotie grozījumi par ambulatorai ārstēšanai paredzēto zāļu kompensēšanas mehānismu, kurā būs noteikts, ka ārstam, pirmo reizi pacientam izrakstot valsts kompensētos A sarakstā iekļautos medikamentus, kuriem ir pieejamas līdzvērtīgas efektivitātes zāles, ir pienākums norādīt lētākās jeb references zāles. No vienas puses, tas samazinās izmaksas pašiem pacientiem, kam jāsedz 50 vai 25% no zāļu cenas, kā arī ietaupīs līdzekļus zāļu kompensācijas sistēmā.
Pozitīvi mūsu valstī ir tas, ka valdība ir nodrošinājusi bezmaksas vēža riska noteikšanas pakalpojumus krūts vēža, zarnu vēža un dzemdes kakla vēža pacientiem, lai gan iedzīvotāju atsaucība uz šo profilaktisko pasākumu varētu būt lielāka. Varbūt jāierosina sekojošais: tiem iedzīvotājiem, kuri godprātīgi ierodas uz profilaktiskajām pārbaudēm un izmanto iespēju veikt bezmaksas skrīningu, arī ārstēšanās ir bezmaksas, bet tiem, kas to neizmanto, – ārstēšanās ir maksas. Tādējādi valsts varētu ietaupīt, jo vispārzināms ir fakts, ka, atklājot slimību agrīnā stadijā, ārstēšanās iznākums ir labāks un ārstēšanās izmaksas daudzkārt mazākas.
