"Paldies tiem cilvēkiem, kuri reāli strādāja uz elektrolīnijām. Paveikts ļoti liels darbs, taču gūta arī laba mācība laikus prognozēt un novērst cēloņus, lai nebūtu smagi jācīnās ar sekām," Neatkarīgajai stāsta Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs.
Situācija elektroapgādes jomā Rēzeknes novada teritorijā ir strauji uzlabojusies.
Vakar sasauca Rēzeknes novada domes Civilās aizsardzības komisijas sēdi, kurā, analizējot esošo situāciju un uzklausot Sadales tīklu ziņojumu, nolemts atcelt ārkārtas situāciju novadā.
12. janvārī arī Jēkabpils domē notika Jēkabpils un apkārtējo novadu pašvaldību operatīvās situācijas sanāksme, lai pārrunātu situāciju elektroapgādes atjaunošanas darbos bijušā Jēkabpils rajona teritorijā. Secināts, ka pašvaldību speciālistiem jāapkopo informācija par krīzes pārvarēšanu un resursiem, lai nākamreiz sadarbība un apgāde notiktu daudz raitāk. Komentējot situāciju, Jēkabpils pašvaldības vadītāja vietnieks Jānis Raščevskis atzina, ka pašvaldībām nepieciešams savs konkrēts krīzes vadības plāns. Sanāksmē nolemts Jēkabpils mēru Leonīdu Salceviču deleģēt piektdien uz Lielo pilsētu asociācijas sēdi, lai ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski pārrunātu ārkārtas situāciju. Krustpils novada domes CA speciālists Edgars Līcis Neatkarīgajai norādīja, ka neapmierinošs ir jautājums par traucētiem mobilajiem sakariem, kas neļāva operatīvi sazināties iedzīvotājiem un glābšanas dienestiem. Sanāksmē uzsvērts savlaicīgas informācijas trūkums par pieejamajiem ģeneratoriem, kas ir Latvenergo rīcībā, par ko uzzināts tikai televīzijas raidījuma Kas notiek Latvijā? laikā. Uzsvērta Latvijas valsts mežu pasīvā rīcība nogāzto koku novākšanā no ceļiem, ko nācās darīt pašvaldībām. Viesītes apkaimē joprojām esot problēmas ar piebraukšanu elektrolīnijām meža ceļiem pārkritušo koku dēļ. Par to novākšanu neesot iespējams vienoties ar Latvijas valsts mežiem, kas to atsakās darīt līdzekļu trūkuma dēļ. Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods stāsta, ka situācija arī Līvānos normalizējusies, novada lauku teritorijā tikai dažām mājsaimniecībām vēl nav pieslēgta elektrība. Fakts, ka 1. janvārī viss novads un visa pilsēta ar 11 000 iedzīvotāju palika bez elektrības, vēsturē būs kā ārkārtējs. Vissatraucošākie bijuši sakaru zudumi. Plkst. 24 J. Vaivods vēl runājis ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadību par ģeneratora piegādi Līvāniem, lai glābtu pilsētas siltumapgādi un attīrīšanas iekārtu darbību, bet 2. janvārī ap deviņiem no rīta pazuduši arī pēdējie mobilie sakari. "Pie speciālistiem nācās braukt uz mājām, jo sakaru vairs nebija vispār, nestrādāja veikali, degvielas uzpildes stacijas, bankomāti... Situācija drausmīga. Tomēr mēs izglābām visu. Tā būtu traģēdija, ja 60 daudzdzīvokļu mājām un visām iestādēm no apkures sistēmām nāktos izlaist ūdeni," saka A. Vaivods.
A. Vaivods secina, ka ārkārtas situācija valsts līmenī bija jāizsludina agrāk, jo elektriskās strāvas padeves traucējumi bija gandrīz visā Latgalē un citviet, un iesaka elektrolīniju ieguldīšanu zemē, kas aiztaupītu līdzīgas problēmas citkārt.
Līvānu novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers informē, ka sniega un apledojuma stihija novada pašvaldības budžetā iecirtusi apmēram 60 000 latu zaudējumus, lai gan summa vēl tikšot precizēta – par koku un zaru novākšanu, ģeneratoru nomu, degvielu ģeneratoriem, sniega dēļ iebrukušajām ēkām un sniega tīrīšanu no jumtiem.
Pašvaldības prasa apmēram trīs miljonu latu kompensācijas par sniega radītajiem zaudējumiem, tomēr iesniegtajos aprēķinos iekļauti arī ikdienas izdevumi, kas netiks kompensēti, norādījis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis.
