Pēc meteorologu un Civilās aizsardzības dienesta speciālistu aplēsēm, marta beigās vai aprīļa sākumā prognozētie plūdi Daugavā šopavasar iespējami nopietni, un tie var apdraudēt Pļaviņu pilsētu, Salas un Krustpils novadu, kā arī citas teritorijas. Ņemot vērā pērnā gada pieredzi, Pļaviņās nācies paplašināt plūdu apdraudētās teritorijas robežas.
Pašvaldības policija 83 mājsaimniecības brīdinājusi, ka īpašumi var applūst, – Neatkarīgajai stāsta Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde.
Vēl ledus sastrēgumus Daugavā pie Pļaviņām klāj balts sniegots miers, taču Daugavas krastos dzīvojošo prāti jau nemierīgi. 17. un 18. martā Daugavā pie Pļaviņām veikts preventīvs pasākums iespējamo plūdu novēršanai – uzsākta kūdras kaisīšana virs ledus sablīvējumiem. G. Žilde skaidro, ka šogad nolemts ledu Daugavā nespridzināt, bet gan kaisīt kūdru, jo ledus sablīvējums izveidojies citā vietā. Kūdra 18. martā kaisīta uz sastrēguma vietas pie Bebrulejas līkuma, lai palīdzētu ledum kust un mazinātu tā blīvumu. Šonedēļ virs Daugavas pie Pļaviņām paredzēts izkaisīt vēl 50 kubikmetrus kūdras.
Pļaviņu plūdu zona paplašinās
Apdraudētajās teritorijās iedzīvotājiem jāparakstās, ka plūdu stihijas gadījumā piekrīt evakuācijai. Esot gan daļa iedzīvotāju, kuri no evakuācijas atsakās. Savukārt veciem, vientuļiem cilvēkiem tiek piedāvāta palīdzība, lai pirms plūdiem paceltu mēbeles, iznestu no pagraba pārtiku, izsūknētu tualetes. Ieguvēji būs tie, kuriem mājokļi ir apdrošināti, saka
G. Žilde. Plūdos cietušajiem Pļaviņu novada dome finansiālas palīdzības vietā drīzāk sola darba rokas, lai nojauktu vai sakārtotu plūdu postījumus, lai gan aizvadītajā pavasarī daļai cietušo ģimeņu esot izmaksāti 100 lati katrai.
Vasarā turpināšoties Pļaviņu pretplūdu aizsargdambja būve, ko aizvadītajā rudenī nepaspēja pabeigt.
«Gaidām, kas būs»
Viena no pļaviņiešu ģimenēm, kura atteikusies parakstīt evakuācijas piedāvājumu plūdu gadījumā, ir Rīgas ielā pie pašas Daugavas piecu dzīvokļu mājā dzīvojošā Rocēnu ģimene. Aizvadītā pavasara plūdi līdz ar krasta kokiem aiznesuši pie mājas esošo šķūni, kurā visu piecu mitekļu iedzīvotājiem atradusies malka, un nu vietā uzcelts jauns, daudz mazāks šķūnītis. «Plūdi šķūnīti nonesīs, uzcelsim atkal jaunu, lai gan policija brīdināja, ka mēs nedrīkstot celt šķūnīti, bet kur gan lai citur mēs liekam malku?» vaicā mājas iedzīvotāja Natālija Rocēna. Viņa stāsta, ka pēc pērnā gada plūdiem divreiz pašvaldībai lūgusi kompensāciju jauna šķūnīša celtniecībai, bet tā divreiz atteikta, aizbildinoties ar to, ka ģimenei pieder privatizēts dzīvoklis, un iesakot tikt pašiem galā. Šķūnītis celts saviem spēkiem, bet, vai šogad Daugavas ledus to nesagraus, nav zināms. Natālija satraukti stāsta, ka pērn ledus gabaliem pilnais ūdens divos naktī pacēlies gandrīz līdz dzīvokļa grīdai, ka viņa stāvējusi ar lukturīti gaitenī, baidoties, kas būs tālāk, jo mājas ārdurvis ir pret Daugavu. Vīram, kas devies ārā pāri pagalmam pēc palīdzības, ūdens bijis līdz kaklam. «Izmisumā tai naktī sāku krāsoties, domājot, ja nomiršu, būšu skaista,» bilst Natālija. Ūdens sācis kristies tikai desmitos no rīta, bet pagrabs, virs kura ir istaba, stāvējis pilns ar ūdeni vēl ilgi.
Domstarpības ar Pļaviņām
«Ūdenslīmeņa regulēšanu Pļaviņu spēkstacijā ierobežo ūdens lietošanas atļaujas. Turklāt Pļaviņas prasa, lai ūdens līmeni pazemina, bet Salas novads un Jaunjelgava cieš tieši no tā, ka ūdens līmenis HES ūdenskrātuvē netiek uzturēts pietiekami augsts, lai izkustinātu ledus sastrēgumus,» informē Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis. «Salas novads cieš tieši no tā, ka Pļaviņu HES ūdens līmeni pazemina, ledus sasēžas, jo tiek nosprostots pie Zeļķu tilta, un ūdeņi no Pļaviņu puses nāk atpakaļ, slīcinot Salas un Krustpils novadus. To vienmēr esam teikuši, bet sadzirdēti neesam nekad. Tiek slīcināti vieni, lai glābtu citus,» satraukti stāsta Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe.
Latvijas Vides, ģeoloģijas, meteoroloģijas centra Latgales reģiona novērošanas daļas vadošās hidroloģes Jeļenas Felderes teiktais tika apšaubīts, ka plūdi Daugavā ies secen. Viņa informē, ka marta naktīs pieturēsies sals, tādēļ plūdi Daugavā gaidāmi marta beigās vai aprīļa sākumā. Prognoze nav pateicīga arī kūdras kaisīšanai, jo laiks būs bieži apmācies ar nokrišņiem. Ledus biezums Daugavā nedaudz mazāks nekā pērn, apmēram 40 līdz 50 centimetri, toties sniega sega par 40 centimetriem biezāka. Vislielākos plūdu draudus īpaši Pļaviņām rada fakts, ka pie Salas un Pļaviņām upi nosprosto sastājusies liela vižņu masa ar metru dziļiem ledus torosiem.
