Daugavā, pieplūstot ūdeņiem no augšteces Baltkrievijā, ūdenslīmenis joprojām turpina paaugstināties, – Neatkarīgo informē Daugavas krastos esošās pašvaldības.
"Ūdenslīmenis Daugavā Daugavpils novadā strauji sāka celties piektdien, kad sasniedza piecu metru atzīmi. Pirmdien tas jau bija paaugstinājies līdz 6,44 metriem, kritiskajai robežai Daugavpilī esot 7 metru ūdenslīmeņa atzīmei," stāsta Daugavpils novada domes izpilddirektors Aleksandrs Aizbalts.
Nepiekrīt evakuācijai
Pirmdien Sventes pagastā kādas mājas jau bija ūdens apņemtas un nošķirtas no ārpasaules. Palu ūdeņi skalojās arī pāri ceļam Svente–Rubaņiški, traucējot satiksmes un skolēnu autobusa kustību, kas novirzīti pa apkārtceļiem. Kā norādīja A. Aizbalts, ja pali novadā sasniegs pērnā gada augstāko līmeni – 7,73 metrus, applūdīs daudzas apdzīvotas vietas Līksnas pagastā, īpaši zemākā vietā esošais Ribaku ciems, kā arī desmit lauku saimniecības Sventes pagastā. Ņemot vērā aizvadīto gadu pieredzi, neviens no applūstošo māju iedzīvotājiem evakuācijai nepiekrīt un savas mājas neatstāj. Katrā no tām ir sava laiva un iespēja sazināties ar mobilā telefona palīdzību. Pirms plūdiem pašvaldības pārstāvji tikušies ar katras apdraudētās mājas iedzīvotājiem, un visi esot informēti, kur zvanīt, lai meklētu palīdzību. Ja tomēr izveidosies kritiska plūdu situācija, darbu sāks diennakts rīcības komisija, kuras speciālisti dežurēs visu diennakti, apzinot situāciju un koordinējot pasākumus. Vietas, kur varētu izvietot evakuētos, ir zināmas, – teica A. Aizbalts.
Kā informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidrologi, pēdējās diennakts laikā ūdenslīmenis no Baltkrievijas robežas līdz Daugavpilij paaugstinās par aptuveni 40 centimetriem, bet lejpus Daugavpils – par aptuveni 30 centimetriem diennaktī, taču lieli plūdi nedraud.
Tāpat Jēkabpils pilsētas, Krustpils un Salas novada teritorijām applūšana vairs nedraud, – informē Krustpils novada civilās aizsardzības speciālists Edgars Līcis. Viņš uzsver – tomēr iedzīvotājiem jābūt gataviem, ka ūdens līmenis Daugavā kopumā varētu celties.
Pienu izved ar laivu
Dunavā, kur jau sākušas applūst atsevišķas teritorijas.
Kā Neatkarīgajai bilda Dunavas pagasta pārvaldes vadītājs Andris Baltaruņķis, ūdenslīmenis Daugavā ap Dunavu un Līksnu turpina celties. Pirmdien zem ūdens bija jau divi pagasta ceļi un ūdens pietuvojies valsts nozīmes ceļam Jēkabpils–Ilūkste. Pali Dunavas pagastā pārplūdinājuši jau turpat 200 hektārus lauksaimniecības zemju, no ārpasaules atšķirot palu ūdeņu apņemto zemnieku saimniecību Niedrupītes, taču ēkas palikušas kā uz salas vēl pagaidām sausas. Niedrupītēs nodarbojas ar piena lopkopību, un izslaukto pienu palu laikā ik dienu nākas izvest ar laivu. Tāpat ar laivu pārvietojas mājas iedzīvotāji, kuru vidū ir vidusskolēns – Jēkabpils Valsts ģimnāzijas audzēknis, kurš ik nedēļu dodas uz Jēkabpili.
"Vēl nekas ārkārtējs nenotiek. Šie palieņu pali Dunavā ir ierasta lieta," bilst A. Baltaruņķis.
Līvānu novada domē Neatkarīgo informē, ka ūdenslīmenis mazajās novada upēs, kas bija pārplūdinājis plašas lauksaimniecības zemes teritorijas, aizvadītajās brīvdienās bija pazeminājies par pusmetru, situāciju normalizējot. Daugavā tas ceļas, taču plūdus nerada.
Kūdra līdzējusi
Arī Pļaviņās plūdu, visticamāk, nebūs. "Plūdu draudi Pļaviņas beidzās piektdien, kad ledus sastrēgumi Daugavā pie pilsētas tika izskaloti un aizskalojās tālāk uz hidroelektrostacijas pusi Aizkrauklē," skaidro Pļaviņu novada domes priekšsēdētājas vietnieks Ainārs Arnītis. Viņš bilda, ka palīdzējusi kūdras kaisīšana. Vēl bijuši ledus sastrēgumi Daugavā pirms Bebrulejas, kad vietās, kur zemāk tika kaisīta kūdra, izveidojusies no ledus brīva ūdens josla, kas veicinājusi ledus iziešanu. Tāpat īpašās dežūras Pļaviņās pārtraukuši VUGD darbinieki un zemessargi.