Jēkabpilieši grib aizvākt traucējošo lielgabalu

Rīgas ielas rekonstrukcija Jēkabpilī uzjundījusi diskusijas par Otrajā pasaules karā kritušo karavīru pārbedīšanu, kas ļautu novākt arī daļai jēkabpiliešu netīkamo uz postamenta kapavietā uzmontēto padomju armijas lielgabalu.

Jautājumu par Rīgas ielas malā esošā lielgabala demontāžu un apbedījumu pārvietošanu Jēkabpils dome, sabiedrības daļas skubināta, visai negribīgi risina jau vairāk nekā desmit gadu, taču reālas darbības nav joprojām.

Pamudina ielas remonts

Rosinājumu beidzot sākt rīkoties Jēkabpils Latviešu biedrība saskata pašlaik notiekošajā Rīgas ielas rekonstrukcijā un ir nosūtījusi pašvaldībai, Kultūras ministrijai un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai vēstuli, aicinot izskatīt iespēju Rīgas ielā apbedītos kritušos karavīrus pārbedīt Brāļu kapos Varoņu ielā un aizvākt no kara laikiem palikušo lielgabalu. Vēstulē minēts: «Latviešu biedrība uzskata, ka Otrā pasaules kara laikā kritušie 22. krievu armijas artilērijas pavēlnieks ģenerālmajors S. Kuprijanovs un 130. latviešu strēlnieku korpusa pulkveži G. Šarikalovs un S. Gazejevs ir pelnījuši atdusēties mūžīgā mierā Brāļu kapos, nevis Rīgas ielas malā, kur valda dzīva satiksme. Tā ir necieņas izrādīšana cilvēkiem, kuri karā zaudējuši savas dzīvības.» Jēkabpils Latviešu biedrības valdes priekšsēdētāja Māra Grīnberga aicina Rīgas ielas malā esošo lielgabalu pārvietot uz citu vietu, uzskatot, ka tam nav nekādas kultūrvēsturiskas vērtības. «Tā ir varmācība, ieroču spēka demonstrēšana. Lielgabals kā jebkura vēstures liecība varētu atrasties piemērotākā vietā,» norāda M. Grīnberga.

Jāizrāda cieņa

Kā Neatkarīgajai skaidro Jēkabpils domes arhitekte Laura Krastiņa, visas puses saprot, ka karavīru apbedījumiem atrasties ielas malā ir necienīgi, turklāt līdzās ielas rekonstrukcijas laikā zemē tiek likta siltumtrase un netālu Krustpils saliņas brīvdabas estrādē notiek skaļi izklaides pasākumi. Pašvaldībā jau bijusi tikšanās ar Brāļu kapu komitejas pārstāvi Eiženu Upmani. Tiek vākti pārapbedīšanai nepieciešamie materiāli un dokumenti, tiek meklēta vieta apbedījumiem. Kā bilda L. Krastiņa, minētais jautājums tiks risināts sadarbībā ar Krievijas vēstniecību, jo šis objekts iekļauts sarakstā, par ko Latvijas un Krievijas valdības vienojušās kā par tādiem, kam piešķirams apbedījuma statuss, kādēļ pārbedīšana un lielgabala demontāža nevar notikt bez vienošanās augstāko amatpersonu līmenī. Savulaik Krievijas Federācijas vēstniecības pārstāvji, viesojoties Jēkabpils domē, neiebilduši pret pārbedīšanu un atzinuši, ka tas būtu loģiski, taču arī norādījuši uz atsevišķas vienošanās nepieciešamību. Diemžēl pagājuši vairāki gadi, sarunas augstākā līmenī tā arī nav notikušas un lielgabala lieta iestrēgusi atkal. Tajā pašā laikā jēkabpilieši prāto, ka varbūt zem lielgabala apbedījumu nemaz nav, un arī starpvalstu vienošanos ar tur iekļauto Jēkabpils objektu neviens neesot redzējis.

Militāristi palīdzēs

Jēkabpils dome ir saņēmusi arī kultūras ministres Sarmītes Ēlertes vēstuli, ka 2010. gada 3. jūnijā ir pieņemti grozījumi likumā Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā. Ministre raksta, ka rūpes par Krievijas apbedījumiem nodotas biedrībai Brāļu kapu komiteja, bet koordinējošās funkcijas veikšana uzticēta Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijai, savukārt Krievijas un Latvijas attiecību jautājumi ir Ārlietu ministrijas kompetencē. S. Ēlerte par to esot informējusi aizsardzības ministru Ati Pabriku un ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski, rosinot organizēt tikšanos augstāko valsts amatpersonu līmenī, pieaicinot biedrības Brāļu kapu komiteja pārstāvjus, – stāsta Jēkabpils pilsētas galvenā arhitekte I. Buka.