Brīdī, kad Jēkabpils koši svinēja savus pilsētas svētkus, Krustpils kultūras nama jauktais koris Noskaņa Eiropas centrā, Eiropas Savienības prezidējošās valsts Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā 6. Starptautiskajā mūzikas festivālā Slovakia folk, vienīgajam pārstāvot Latviju, konkurēja ar koriem teju no visiem kontinentiem un izcīnīja zelta diplomu nominācijā tautasdziesmas a cappella. Bratislavā gūtie panākumi papildina starptautisko pieredzi jauktajam korim Noskaņa, kas arī 2014. gadā 8. Pasaules koru olimpiādē izcīnīja zelta diplomu.
Papildinot bagātīgo ziedu un dabas velšu izstāžu klāstu Dabas muzejā Rīgā, ziedu izstādes arī Krustpils pilī daudzus gadus ir ierastas un labi apmeklētas, kādēļ Jēkabpils Vēstures muzejā nolemts to cienītājus gada siltajos mēnešos iepriecināt vēl vairāk ar ikmēneša ziedu izstāžu maratonu.
Reti jo reti ir notikumi, kas spēj aizvest tik tālā Latvijas jeb Baltijas senatnē, - šoreiz uz 13. gadsimtu, vienlaikus atraisot mūsdienu aktualitāti. Par pirmo Baltijas karaļpāri dēvēto - Madalānu pilskunga meitas, karalienes Martas un lietuviešu karaļa Mindauga pieminekļa atklāšana Baltu vienības dienas iedibināšanas 15. gadskārtā, svētdien Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā, klātesot vairākiem simtiem interesentu no Lietuvas un Latvijas, spilgti apliecināja baltu vienotības faktu.
8. jūlijā tautā iemīļotā aktrise Antra Liedskalniņa atzīmētu savus vārda svētkus. Viņa šajā dienā parasti bija laukos – savā mīļajā Jaungulbenē, jo teātrī sācies atvaļinājumu laiks. Antra bija pati vienkāršība un visvairāk priecājās par mazajām lauku puķītēm. Pieminot aktrisi, viņas dēls Harijs Ozols dalās pārdomās par mammu un atklāti runā par savu vājuma brīdi: viņš spējis nogrimt un atkal atgriezties dzīvē.
Ar slimniekiem veltītu dienu vakar un ģimenēm veltītu dienu un aizlūgumiem šodien Aglonā sākušies Vissvētās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas lielie svētki, kas turpināsies līdz 15. augustam.
Bagātīgie grafīti zīmējumi uz tilta balstiem, kā arī nomītajā sniegā un ledū iesalušās, saņurcītās alkohola skārdenes liecina, ka vietā zem Jēkabpils tilta pār Daugavu, kur, domājams, 9. februārī vienaudzis nogalināja 13 gadus veco Jēkabpils 2. vidusskolas skolnieci Mariju, jaunieši mēguši uzturēties itin bieži.
15. oktobra vakarā Jēkabpilī no Daugavas tilta pārvada Vienības ielā virs Pļaviņu ielas tuneļa nokritusi sieviete, kas notikuma vietā atrasta mirusi, – informē Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa priekšnieks Zigmunds Januševskis.
Pēc pasauli aplidojušās ziņas, ka Londonas Teita Modernās mākslas muzejā kāds apmeklētājs ar grafiti uzrakstu ir sabojājis Daugavpilī dzimušā izcilā 20. gadsimta amerikāņu mākslinieka, abstraktā ekspresionisma virziena dibinātāja Marka Rotko tur izstādīto sienas gleznojumu, topošā Daugavpils Rotko mākslas centra (DRMC) veidotāji vēlreiz pārskata drošības pasākumus, kādi tiks īstenoti M. Rotko oriģinālo gleznu drošībai, kad tās 2013. gada septembrī būs pieejamas apmeklētājiem.
Durbes novada Dunalkas pagasta „Turaidu” māju saimniece Zigrīda Manteja savā saimniecībā audzē 70 dažādus veidu ārstniecības tējas. Tūristi pie viņas brauc atpazīt tās dabā un izzināt ārstnieciskās īpašības. Ja ir vēlēšanās, tējas maisījumu katrs var pagatavot sev pats.
Sākotnēji Krustpils, vēlāk Jēkabpils cukurfabrikas (JCF) apaļās jubilejas gadskārta atkal ir liktenīga. 1999. gadā ražotne tika atzīta par maksātnespējīgu un 70. jubilejas gadskārtā – 2002. gadā – tika pabeigta cukurfabrikas bankrota procedūra, bet fabrikas 80. gadskārtā – 2012. gadā – uzsākta cukurfabrikas korpusu demontāža un nu to nojauc pavisam.
Latvijā vairāku gadsimtu laikā izveidojusies viena no pasaulē lielākajām vecticībnieku kopienām ar savu vēsturi, tradīcijām un bagātu kultūrvēsturisko mantojumu. Diemžēl valstī darbojas cilvēki, kuri minētajam mantojumam nodara lielu postu un apdraudējumu.
Daugavpils novada Skrudalienas pagastā esošajā Daugavpils universitātes (DU) Studiju un pētniecības centrā Ilgas jūlijā iestādīti pirmie koki Latvijā pirmajā koleopterologu jeb vaboļu pētnieku parkā.
Jēkabpils reģionālo plašsaziņas līdzekļu žurnālisti pirmdien izplatīja atklāto vēstuli, protestējot pret pilsētas pašvaldības rīkojumu, ka turpmāk žurnālistiem pirms Jēkabpils domes sēdes tiek liegta iespēja iepazīties ar lēmumprojektiem, skaidrojot, ka tie tiks atsūtīti tikai piecas līdz astoņas dienas pēc to apstiprināšanas domes sēdē.
Jēkabpils vēstures muzeja brīvdabas nodaļa Sēļu sēta, ko velti meklēt Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, jo tā atrodas Jēkabpilī, kļuvusi par starptautiskā tautas mūzikas festivāla Lustes Jēkabpilī magnētu un par vienu no tā atšķirības zīmēm citu tautas mūzikas festivālu vidū. Lai gan vienlaikus notiekošais starptautiskais folkloras festivāls Baltica būs pārvilinājis folkloras kopas un 6. jūlijā notiekošais festivāls pirmo reizi norisināsies bez tām, Lustes Jēkabpilī solās būt ne mazāk vilinošas.
Jēkabpils apkaimes novados no knišļu kodumiem aizvadītās nedēļas laikā bojā gājuši jau 11 liellopi, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), brīdinot, ka šogad mājlopu asinssūcēju insektu izplatībai izveidojušies labvēlīgie apstākļi – mitrais un siltais laiks – var pagarināt knišļu aktīvo periodu arī jūnijā. Vienīgais veids, kā lopu īpašniekiem ar minēto dabas untumu sadzīvot, ir modrības nezaudēšana un mājlopu aizsargāšana.
Lai arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālistu novērojumi liecina, ka šis pavasaris ūdenstilpju tuvumā dzīvojošajiem ir pienācis mierīgāk nekā citus gadus, tomēr Daugava izspēlējusi kārtējo pavasara joku starp Jēkabpili un Pļaviņām.
Iestājoties pavasara šķīdonim, sniega un ledus kušanas, kā arī ledus iešanas laikā atrasties uz ledus ir īpaši bīstami – brīdina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zemgales reģionālās brigādes vecākais inspektors Andris Staļģevics.
Šodien no pulksten 9 līdz 12 pie Norvēģijas Karalistes vēstniecības Rīgā tiek organizēts pikets latviešu viesstrādnieka Andra Baltruņķa atbalstam, lai vērstu dzimtenes sabiedrības uzmanību un palīdzētu kā izmisušajam tēvam, tā Latvijai atgūt Norvēģijas varas iestāžu, viņaprāt, netaisni atņemtos nepilngadīgos bērnus, kuri jau gandrīz gadu tiek pārvietoti no vienas norvēģu audžuģimenes uz citu un pamazām aizmirst latviešu valodu.
Rekonstrukcija Jēkabpils galvenajās – Brīvības un Rīgas – ielās turpināsies līdz 2012. gada septembrim. Taču arheologu atradumi ielu krustojumā snieguši pārsteidzošu informāciju un mainījuši līdzšinējos priekšstatus par pareizticīgo un vecticībnieku tradīcijām Latvijā.
Jēkabpils reģionālajā slimnīcā otrdienas, 27.septembra, vakarā laikā no pulksten 19:17 līdz 19:20 Rēzeknes novada Dricānu pagasta skolotājas ģimenē piedzima trīnītes.