Latvijā vairāku gadsimtu laikā izveidojusies viena no pasaulē lielākajām vecticībnieku kopienām ar savu vēsturi, tradīcijām un bagātu kultūrvēsturisko mantojumu. Diemžēl valstī darbojas cilvēki, kuri minētajam mantojumam nodara lielu postu un apdraudējumu.
Pēdējo šīs vasaras mēnešu laikā Daugavpils, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils apkārtnē aplaupīti jau 13 vecticībnieku lūgšanu nami un baznīcas, kurās garnadži piesavinājušies ikonas, krustus un citus vērtīgus liturģiskus priekšmetus. Pēdējā no zādzībām izdarīta Krustpils novada Mežāres pagastā naktī uz 9. augustu, kad zagļi, iekļuvuši Endzeļu vecticībnieku lūgšanu namā, piesavinājās trīs metāla krustus un vienu ikonu, ziņo Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde. Noskaidrots, ka Endzeļu dievnamu likumpārkāpēji apciemojuši divas reizes – pirmajā reizē zādzība nav izdevusies. Policija par notikušo uzsākusi kriminālprocesu un lūdz ikvienu, kam ir kāda informācija par minēto zādzību, ziņot, zvanot pa tālruņiem: 110 vai 652 02 600. Jēkabpils vecticībnieku draudzes mācītāja palīgs Georgijs Zamarajevs portālam jekabpilslaiks.lv pastāstīja, ka zagļi bijuši zinoši cilvēki, jo baznīcā blakus nozagtajiem atradās līdzīgi krusti, kas veidoti mūsdienās, bet garnadži paņēmuši tieši vērtīgos krustus, kuri tapuši 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā. Tiek lēsti 500 – 600 latu zaudējumi, turklāt baznīcai sabojāta signalizācija, uzlauztas durvis un sabojātas slēdzenes.
Latvijas Vecticībnieku baznīcas centrālās padomes priekšsēdētājs tēvs Aleksandrs Žilko Neatkarīgajai pauda dziļu sarūgtinājumu un satraukumu par pēdējo mēnešu laikā vecticībnieku dievnamos notikušajām zādzībām, kas, pēc viņa domām, notiek tāpēc, ka Latgales lielākoties nomaļie vecticībnieku dievnami nav pietiekami aizsargāti. Signalizācija tajos ir ierīkota, tā darbojas, taču lūgšanu nami ir nomaļi. Laupīšana ir labi organizēta. Tēvs Žilko bilda, ka likumpārkāpēji pagaidām nav notverti. Viņš pieļāva, ka, iespējams, cilvēki baidās, ja arī ko pamana. Garīdznieks aicina iedzīvotājus un vietējo draudžu padomes vairāk un aktīvāk rūpēties pašiem par savā tuvumā esošajām vecticībnieku baznīcām un to vērtībām. Pirmā kārtām nepieciešami līdzekļi, lai uzlabotu dievnamu aizsardzības sistēmas, – katrai baznīcai aptuveni būtu nepieciešami 500 lati. Ar atsevišķu draudžu spēkiem vien te ir par maz, jo ar draudžu ziedojumiem pietiekot, lai apmaksātu telefona, elektrības un citus ikdienas maksājumus. A. Žilko norāda, ka arī valstij būtu jārūpējas par šo kultūrvēsturiskā mantojuma daļu. Latvijas Vecticībnieku baznīcas centrālās padomes priekšsēdētājs aicina kārtības sargus pēc iespējas ātrāk noskaidrot, kas ir zādzību pasūtītājs un kur paliek nolaupītās vērtības. Viņam zināms, ka, piemēram, Vācijā un Austrijā darbojas veikali, kur vecticībnieku dievnamos nozagto realizē. Lai gan nereti zagļi tiekot notverti, zagtās vērtības savā vietā baznīcās neatgriežas, teica tēvs Žilko, mudinot iedzīvotājus būt aktīviem un atbildīgiem savu vērtību sargiem.
