Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Pļaviņām pastiprinās plūdu draudi

© Daiga Kalniņa

Lai arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālistu novērojumi liecina, ka šis pavasaris ūdenstilpju tuvumā dzīvojošajiem ir pienācis mierīgāk nekā citus gadus, tomēr Daugava izspēlējusi kārtējo pavasara joku starp Jēkabpili un Pļaviņām.

Pirmdienas rītā Daugavas posmā pie Zeļķu tilta iestrēga milzīgs ledus gabals, kā arī starp Pļaviņām un Zeļķiem izveidojās garš ledus sablīvējumu posms, kas nelaida aizvien no jauna klāt nākošās ledus masas tālāk, un ledus pie Zeļķiem turpināja blīvēties. Tas rada aizvien lielākus iespējamu plūdu draudus Pļaviņām, – Neatkarīgajai skaidro Jēkabpils un tuvējo novadu apvienotās civilās aizsardzības komisijas pārstāvis Edgars Līcis. Viņu izbrīnīja ledus sastrēguma veidošanās, kas netika pārrauts, taču mierinot vienmērīgā ledus kustība no Daugavas augšteces. «Jācer, ka klāt pienākošais ledus izstums pie Zeļķu tilta izveidojušos sastrēgumu un Salas, kā arī Krustpils novadā šopavasar plūdi ies secen,» teic E. Līcis.

Ledus Daugavā pie Jēkabpils sakustējās piektdien, 23. martā, un divu dienu laikā ūdens līmeņa atzīme paaugstinājās par 2 metriem, pirmdien sasniedzot 4,80 metru atzīmi (kritiskā līmeņa atzīme Jēkabpilī ir 6,30 metru). Minētā ledus sastrēguma dēļ pirmdien sāka applūst zemākās Daugavas krastos esošās teritorijas Salas un Krustpils pagastos. Bieži applūstošajā apdzīvotajā vietā Gravāni ar vienu trīsstāvu daudzdzīvokļu māju ūdens jau plūda apkārt uzkalnā esošajām mājām un ienāca pagalmā. Tur sastaptie iedzīvotāji bilda, ka ūdens līmeņa paaugstināšanās bija lēnāka nekā citugad, tādēļ par cilvēku evakuāciju vai lopu pārvešanu vēl nedomājot. «Pirms pusotra gada ar ģimeni pārnācām dzīvot uz Gravāniem, taču mums nepateica, ka te ik pavasari tā jābaidās. Tagad gaidu bērniņu un jūtos ļoti nedroši,» Neatkarīgajai teica pie applūstošās mājas sastaptā Vera Bistrova.

«Ledus sablīvējuma ķīlis izveidojies pirms Daugavas un Aiviekstes satekas, līdz ar to Pļaviņām vēl nekas nedraud, bet, lai arī izskatās optimistiski, ar Daugavu nekad neko nevar zināt,» Neatkarīgajai teic Pļaviņu novada domes priekšsēdētājas pirmais vietnieks Ainārs Arnītis. Pļaviņās pirmdien ūdens līmenis bija sasniedzis 70,45 metrus virs jūras līmeņa, kur kritiskā robeža ir 73,20 metru. Pļaviņās triju dienu laikā kopš ledus sakustēšanās piektdien tas bija paaugstinājies tikai par 50 centimetriem. Taču, ja ledus sastrēgums lejpus Pļaviņām tiek izrauts un ar vilni virzās uz pilsētu, A. Arnītis plūdu iespēju pieļāva, un Pļaviņas plūdiem esot gatavas. Viņš stāsta, ka Pļaviņu novada teritorijā pastiprināti strādā septiņi Daugavas novērošanas posteņi. Arī Zemessardze esot gatavībā evakuēt cilvēkus, ja tas būšot nepieciešams. Plūdu apdraudētajā teritorijā apzinātas 80 dzīvojamās mājas, kuru iedzīvotājus policija jau apmeklējusi, brīdinot un paņemot parakstus, ka visi informēti, kā plūdu gadījumā rīkoties.