Jēkabpils vēstures muzeja brīvdabas nodaļa Sēļu sēta, ko velti meklēt Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, jo tā atrodas Jēkabpilī, kļuvusi par starptautiskā tautas mūzikas festivāla Lustes Jēkabpilī magnētu un par vienu no tā atšķirības zīmēm citu tautas mūzikas festivālu vidū. Lai gan vienlaikus notiekošais starptautiskais folkloras festivāls Baltica būs pārvilinājis folkloras kopas un 6. jūlijā notiekošais festivāls pirmo reizi norisināsies bez tām, Lustes Jēkabpilī solās būt ne mazāk vilinošas.
«Pēdējo 10 gadu laikā tautas muzicēšanas svētku tradīcijas pašiniciējušās gan Barkavā, Medņevā, Vabolē, gan Rencēnos, Jērcēnos, Saldū, Talsos, Viļānos un citviet, bet Lustes Jēkabpilī ir lielākais, pozitīvā nozīmē ambiciozākais no tautas mūzikas pasākumiem, kas notiek Latvijas novados,» Neatkarīgajai bilst Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra tautas mūzikas ansambļu eksperts, grupas Hāgenskalna muzikanti vadītājs un daudzkārtējs festivāla Lustes Jēkabpilī dalībnieks Ilmārs Pumpurs. «Lustes Jēkabpilī jau no paša sākuma izcēlās ar to, ka organizatori festivālu pacēla starptautiskā līmenī mākslinieciski augstvērtīgi. Arī rīkotāji paši ir mūziķi, kas palīdz izjust notikumu. Viņi zina, ka arī par dalībniekiem ir jāparūpējas,» atzīmē I. Pumpurs. Viņaprāt, tautas mūzikas svētki un festivāli, ko rīko paši novadi un reģioni ārpus Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra aktivitātēm, dod nozīmīgu ieguldījumu iespējām kolektīviem darboties.
Kopš 2007. gada notiekošais starptautiskais tautas mūzikas festivāls Lustes Jēkabpilī piesaista un popularizē mūziku, kas lielākoties radusies 19. gadsimta vidū. Turklāt festivāla norises vieta Sēļu sēta – vidēji turīga sēļu zemnieku sēta no minētā laika posma – veido simbiozi ar festivālā skanošo mūziku. Mūzika un norises vieta viena otru lieliski papildina – Neatkarīgajai norāda Sēļu sētas saimniece, Jēkabpils vēstures muzeja vēstures nodaļas vadītāja Jolanta Grandāne. «Festivālā aizvien piedalās arī dalībnieki no Lietuvas sēļu reģiona. Ir tāda sajūta, ka Sēļu sētā ir kādi godi, kur satiekas kaimiņi un viss – zāliens, ēkas, pagalms – tajā atdzīvojas un šķiet, ka sanākušie dabiski dzīvotu tur, tajā laikā, kā iekāptu tajā gadsimtā. Festivālā skanošā tautas mūzika nekur citur neskan labāk. Vērojot publiku, arī pasākuma apmeklētāji tā jūtas – nenāk ar saldējumiem, skārdenēm, nepiegružo. Ja nu vienīgi iztukšo kādu alus kausu,» stāsta J. Grandāne.
6. jūlijā Jēkabpils Sēļu sētā gaidāmais 6. starptautiskais tautas mūzikas festivāls Lustes Jēkabpilī šogad sola pārsteigt ar lielu ārzemnieku skaitu, kuru atvestais muzikālais cienasts veidos pusi festivāla našķu. «Gaidām daudz dalībnieku no kaimiņvalstīm,» stāsta festivāla organizētājs, kapelas Kreicburgas ziķeri vadītājs Aivars Pugačs. Trešo reizi festivālu kuplinās Rimanta Mickus vadītā kapela Provincia, deju grupa Toncius no Kretingas, Prana Razmusa vadītā Lakštingele, plaši pazīstamā pašgatavotu ermoņiku spēlmaņu grupa – atraktīvā Heino Tartes draugu kompānija no Igaunijas, kā arī pirmo reizi piedalīsies kuplais dziesmu un deju ansamblis Sokolowianie no Jēkabpils sadraudzības pilsētas Polijā Sokolova Podlaskas. Pašmāju dalībnieku skaitā Ēvalda Dauguļa vadītais tautas mūzikas ansamblis Rakari no Daugavpils, kura aranžētā tautas mūzika skanējusi arī visos iepriekšējos festivālos, trešo reizi piedalīsies Arta Šulberga Feinie letiņi, atkārtoti muzicēs Daiņa Platača vadītā Andrupenes kapela, bet pirmo reizi – Maltas mūzikas skolas direktora Normunda Štekeļa vadītā lauku kapela Malta. Mājiniekus pārstāvēs I. Kauranenas vadītais jauniešu deju kolektīvs Delveri un, protams, kapela Kreicburgas ziķeri.
Šo rindu autores novērojumi ļauj secināt, ka festivāls Lustes Jēkabpilī kļuvis stabils Jēkabpils kultūras zīmols ar labu auru, iegūstot atpazīstamību Latvijas vasaras tautas mūzikas norišu klāstā, piesaistot aizvien vairāk interesentu no visas Latvijas. Iepriekšējo piecu gadu laikā Lustes Jēkabpilī kuplinājušas teju visas Latvijas redzamākās kapelas un tautas mūzikas grupas.
