Durbes novada Dunalkas pagasta „Turaidu” māju saimniece Zigrīda Manteja savā saimniecībā audzē 70 dažādus veidu ārstniecības tējas. Tūristi pie viņas brauc atpazīt tās dabā un izzināt ārstnieciskās īpašības. Ja ir vēlēšanās, tējas maisījumu katrs var pagatavot sev pats.
„Turaidas” ir mazākā bioloģiskā saimniecība Latvijā – tikai 2,4 hektāri. „Man pietiek pašai un vēl citiem varu iedot,” nosmej Zigrīda un pastāsta, ka vēl 28 hektārus bioloģiskās lauksaimniecības pļavu nomā. „Tur man ir noslēgts līgums, un tur es tiešām lasu tējas dabā.”
Nākotnē Zigrīda domā savu saimniecību paplašināt, jo ir vajadzīgs kaut kas jauns. Tagad viņa stāda piparmētras, salviju, lupstāju, raudenes un sirdsmāteri, bet pļavās meža ielokā aug visādas, un to skaitu ir neiespējami nosaukt.
Darbs parāda nākamo darbu
Darbošanos bioloģisko zemnieku lauciņā Zigrīda sākusi ar zedeņu žogiem, ko pati pinusi, un bitēm. „Kad bija bites, tad sāku audzēt ārstnieciskos augus. Kā puķes, bet tie bija ārstnieciskie augi. Pabeidzu biškopības un ārstniecisko augu kursus, toreiz Eiropas Savienība piedāvāja daudz iespēju. Vēl tagad turpinu mācīties, un mana joma ir ārstnieciskie augi.” Sākumā, kā jau visiem, gadījušies arī visādi misēkļi un nepilnības, piemēram, Zigrīda tējas fasējusi mazos polietilēna maisiņos, bet, kad sākusi mācīties kursos, fasējums mainījies uz kvalitatīvo pusi.
Tagad ciemiņi brauc uz viņas tējas dārzu iepazīties ar tējām dabā, uzklausīt saimnieces vērtīgos padomus un nobaudīt tēju ar medu. Ciemos ir bijuši ne tikai Latvijas ļaudis, bet arī jaunieši no citām valstīm. „Eju pa pļavām un rādu, kāda iedarbība ir katrai tējai. Parādu, kā medu sviež, kā medus ar tēju labi saskan. Smalcinu tējas un ciemiņiem ļauju to darīt. Esmu viņiem ļāvusi tā reāli pastrādāt. Daudz sadarbojos ar mazpulcēniem. Rādu, kā tējas savītina, kā kaltē, fasē un marķē. Viņi dzer tēju, un visiem ir priekšstats par to, ko es daru,” stāsta tēju zinātāja un pasmej, ka sākumā visi atbraucēji redz tikai zaļu lauku, bet, kad izrunājas, tad saprot, ka tas nav vis zaļš lauks, jo katrā solī sastopams kāds augs, kas noder. Zigrīda atļauj katram saraut savu buķeti, kuru plūcējs aizved mājās. „Un tas viss ir smaržīgs un patīkams. Pļavās es plūcu visas sastopamās tējas – gan ceļteku lapas, gan asinszāli, gan pelašķi. Visas zālītes, ko vien varu sadabūt, tās arī salasu. Tās ir derīgas divus gadus,” zina teikt saimniece un pastāsta, ka ciesas sakne ir brīnišķīga, „bet mēs cīnāmies, lai varētu dārzos no ciesas tikt vaļā”.
Māksla savienot pareizos kokteiļus
Zāļu zinātāja atklāj, ka viņai ir 70 dažādas tējas. Viņa lieto arī upeņu un vīnogu lapas. „Sākumā es iepazīstu augu un tikai tad to lietoju. Bet jābūt arī piesardzīgiem, jo ir indīgi augi. Piemēram, kurpītes. Ja tējas nepazīst, tad arī nevajag tās ņemt! Jālasa pareizi, jāsagriež, jāvītina un jāžāvē. Es vītinu tēju bēniņos ēnainā vietā, caurvējā uz sietiem un balta papīra. Kad tēja ir savītusi, tad nesu lejā un kaltēju, atdzesēju un beru lielajos maisos. Fasēju tikai tad, kad dodos uz tirgu, jo tēja nevar nostāvēties,” stāsta Zigrīda. Viņas tējas apceļojušas Latviju un ir nopērkamas lielākajos veikalos.
Zigrīda ieteic, ka tējas nevajag lietot pa vienai, bet gan salikt maisījumus, no kuriem sanāk garšas. Maisījumu var ilgstoši lietot, un arī iedarbība ir citādāka. „Piemēram, piparmētru vienu pašu nav labi lietot. Zinot, kāda slimība cilvēkam ir, tad arī noteikts maisījums jāpadzer. Īpaši pēc slimībām gribas attīrīt organismu, un tad arī tējiņas lieto un jūtas daudz labāk. Nevajag daudz aizrauties ar tabletēm, jāzina, cik liela vērtība ir dabai. Kaut, piemēram, ņem pujeņu saknes, nomazgā, aplej ar spirtu, un tas ir sirdsdarbībai labi. Arī asinsvadiem,” pārliecinājusies Zigrīda. „Katra tēja var būt desmit slimībām, bet vajag tās pareizi savienot. Tā ir māksla. Tējas sievietēm ir raspodiņi, melisa, kliņģerīte, cikla traucējumiem – nātres, vībotne, kazenes, asinszāles. Islandes ķērpi var lietot kā antibiotiku – no vakara aplej ar aukstu ūdeni, viņš atgūst savu iepriekšējo būtību, un iedarbība ir laba,” zināšanās dalās saimniece. Viņa pēc pieredzes teic, ka nevajag likt vairāk par 3–4 tējām kopā. „Piemēram, kumelītes un balto āboliņu var divus vien padzert. Ja sāp locītavas, tad var lietot nātres, bērza lapas, kliņģerītes, vīgriezes. Salvijas ir ļoti labas. Jebkura tēja ir laba. Pareizi saliekot, tā ir laba gan vīriešiem, gan sievietēm, gan bērniem, bet ar mērenību.”
Zigrīda gatavo arī tējas spilventiņus, kuri patīk bērniem. „Nav vakarā jādod nekādas tabletes, lai bērns gulētu. Miegam, mieram var iedot tējas spilventiņu. Citreiz mazs bērniņš paņem rokās un spēlējas ar spilventiņu, tas patīkami smaržo, un miedziņš atnāk nekavējoties. Es arī samaisu jūras sāli ar ārstnieciskajiem augiem. Tagad interesējas par to, kā bērnam uztaisīt pamatīgu, veselīgu matraci. To var uztaisīt, saliekot vairākas ārstnieciskās tējas kopā. Vajag tikai pacietību. Un es māmiņām saku, ka viņas to pašas var izdarīt. Reāli mācu, kā izdarīt. Tējas var izmantot arī vannām. Padzer tēju, paliek biezumi. Tos uzliek kā kompresi vai vannās. Iesien biezumus pauniņā un liek vannā. Labs aromāts un veselīgi,” māca Zigrīda.
Organisms pasaka priekšā vajadzīgo
Pašai viņai rīts iesākas ar tēju možumam. Viņa cienot kosu, ugunspuķi, salviju un vīnogu lapas. Ja gribas nieres patīrīt, tad vairāk liek bērzu lapas vai vībotni. Esot jau arī tā, ka organisms pats pasaka, kas tam vajadzīgs. „Piemēram, man vienkārši gribas padzert ķimeņu tēju. Ķimenes ir nogurumam, uzpūstam vēderam, imunitātei. Pielieku vēl ķimenēm klāt kumelīti un sirdsmāteri,” stāsta „Turaidu” saimniece un atklāj, ka tējas nekad nevajag dzert stipras un daudz. Zigrīdas uzskats ir, ka vajag dzert 5–6 reizes dienā, bet tikai pa malkam. „Tēju aplej ar karstu, ne mutuļojošu ūdeni, un nevajag likt vāku virsū – lai tā pati izstrādājas. Tējai vajag dabīgi iedarboties, lai tā dabīgi ievelkas. Gaisotne un aromāts arī ir labs.”
Zigrīda teic, ka, vācot tējas, noteikti jābūt pārliecinātam, ko tu dari, un tad viss būs labi. „Nav svarīgs daudzums, bet kvalitāte. Darīt to ar prieku, mīlestību un labu noskaņu – tāds ir tēju vācēja moto. Tur, kur manā mājā stāv tējas, tā vieta ir kā svētnīca. Tur ir laba aura, un es nevienam neļauju tur iet. Tur nedrīkst jaukties neviens svešs cilvēks ar citām enerģijām,” pārliecināta Zigrīda un pastāsta tēju noslēpumus. Piemēram, nieru iekaisumiem der bērzu lapas, pētersīļu lapas, vībotnes, lupstāju saknes, viršu ziedi, piparmētra, asinszāles laksti, ceļteku lapas, ancīšu laksti, vārpatas un pelašķi. Miegam, stresam – vībotne, plūškoks, ābeļziedu ziediņi, vilkābele, mārsils. „Man patīk, ka pieliek brūkleņu lapas, tās ir labas nieru iekaisumiem. Pieliek arī bērzu lapiņu un pamaina. Kazenes ir labas. Ceļteku lapas ir labas brūcēm, bet kātiņš der, kad cilvēkam neiziet vēders. Tas ir brīnišķīgs palīgs. Man patīk arī tauksakne čūlām, arī lupstāju pieliek klāt.”
Zigrīdas arsenālā ir vēl kāda laba recepte: savāc asinszāles ziedus, aplej ar siltu eļļu un tad tur ledusskapī. „Tas der dziļām brūcēm un strutojošām rētām – pasmērējot vairs nekas nepaliek. Domāju, ka ikvienam būtu labi, ja šāds līdzeklis būtu mājās,” novērojumus klāsta Z. Manteja. „Dzerot tējas, tās vajag baudīt. Medu es neiesaku likt tējā, bet klāt palaizīt. Tēju vajag lēni dzert, un tad var izgaršot. Ir pienācis laiks, kad mums jāsāk atgriezties pie dabas un novērtēt to, ko daba dod. Kad tējas lasa, lasīt ar tādu domu, ka jebkura tēja ir liela vērtība. Un, kad to dzer, saprast to, ka tas ir nācis no dabas, nācis no mūsu zemes, kur mēs dzīvojam. Tas dos gan lielo gandarījumu, gan veselību.”
Mīlēsim sevi katru dienu!
Bērza lapas - miers, nieres
Asinszāle - regulē dzīvības procesus
Kosa - attīra organismu
Madaras - miers, bezmiegs
Ceļtekas - baktericīdas
Vilkābele - sirds, asins cirkulācija
Mārsils, timiāns - oma, dezinficējošs
Kazenes - stiprina organismu, pretiekaisuma
Ugunspuķe - miers, imunitāte
Dižzirdzene - tonizē, spēcina organismu
Ganu plikstiņi –šķidrina asinis
Pelašķi - veicina asinsriti, pretiekaisuma
Plūškoks - imunitāte, spēcina organismu
Ābeļu ziedi - dzīvības spēks
Smaržīgā rūta - miers, pretiekaisuma
Vīgrieži - miers, pretiekaisuma
Melisa - oma, miers
Nātres - pretiekaisuma, vielmaiņa
Salvija - pretiekaisuma, spazmolītiska
Mazā kapmirte - pazemina asinsspiedienu
Raudene - miers, pretsāpju, gremošana
Gārsa - izvada urīnsāļus
Vīnogu lapas - mazina apetīti
Sirds mātere - sirds ritms
Lavanda - stimulē asinsriti, pretsāpju
Kliņģerītes - pretiekaisuma
Deviņvīru spēks - pretiekaisuma, klepus
Pīlādžu ziedi - gremošana, saaukstēšanās
Citronliāna – tonizē
Raspodiņi - pretiekaisuma, vielmaiņa
Brūkleņu lapas – nieres
Zigrīdas Mantejas padomi
