Jēkabpilieši ar Noskaņu no Slovākijas pārved zeltu

 
LIELA ATSAUCĪBA. Starptautiskā mūzikas festivāla Slovakia folk laikā dziedātāji no Latvijas tika loloti ar lielu atsaucību un nedalītām simpātijām. Latviešu etniskais tautasdziesmu skanējums pašiem izpildītājiem par pārsteigumu izrādījās tikpat unikāls, eksotisks un citāds kā afrikāņu zulu, austrāliešu aborigēnu, ķeltu, īru, izraēliešu vai čehu tradicionālā mūzika, ko izpildīja citi festivāla dalībnieki ©Daiga Kalniņa

Brīdī, kad Jēkabpils koši svinēja savus pilsētas svētkus, Krustpils kultūras nama jauktais koris Noskaņa Eiropas centrā, Eiropas Savienības prezidējošās valsts Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā 6. Starptautiskajā mūzikas festivālā Slovakia folk, vienīgajam pārstāvot Latviju, konkurēja ar koriem teju no visiem kontinentiem un izcīnīja zelta diplomu nominācijā tautasdziesmas a cappella. Bratislavā gūtie panākumi papildina starptautisko pieredzi jauktajam korim Noskaņa, kas arī 2014. gadā 8. Pasaules koru olimpiādē izcīnīja zelta diplomu.

Latviešu etniskais tautasdziesmu skanējums pašiem izpildītājiem par pārsteigumu izrādījās tikpat unikāls, eksotisks un citāds kā afrikāņu zulu, austrāliešu aborigēnu, ķeltu, īru, izraēliešu vai čehu tradicionālā mūzika, ko izpildīja citi festivāla dalībnieki. Dziedot tautastērpos, kora Noskaņa sniegums bija kā skaniska esence ar performanci no Latvijas. Tā savaldzināja šarmanto, klusināti savdabīgo Bratislavu, kas iegūlusi Mazo Karpatu piekājē un ir vienīgā pilsēta, kura atrodas triju valstu - Slovākijas, Austrijas un Ungārijas - satikšanās vietā Donavas upes krastos. Tur saplūst ķeltu, ģermāņu, slāvu, romiešu, somugru un austrumnieciskās kultūras ietekmes laikmetīgā kokteilī.

Dziedātājus lolo

Arī festivāla Slovakia folk dalībnieku vidū no Austrālijas, Dienvidāfrikas, Kanādas, Honkongas, Beļģijas, Grieķijas, Vācijas, Īrijas, Izraēlas, Horvātijas, Čehijas dziedātāji no Latvijas tika loloti ar lielu atsaucību un nedalītām simpātijām. Lielu uzmanību piesaistīja skaistie latviešu tautastērpi, dabisku, no Latvijas līdzi vestu, ziedu vainadziņi, bet jo īpaši - senatnīgās, cēlās, pat aristokrātiskās Augšzemei jeb Sēlijai raksturīgās sievu galvassegas - auti, kas līdzinās kurzemnieku nāmatiem. Latvieši tautastērpos sacentās cēlumā ar Svētā Martina katedrāli vecpilsētas sirdī, kurā kronēti daudzi Austroungārijas impērijas ķeizari. Latviešu dziedātāju tērpi tik lieliski iekļāvās Bratislavas vecpilsētas vidē, ka noskaņieši cauri pilsētai tos nesa dziedot un dejojot, bet aculiecinieki tūristi un bratislavieši metās to visu fotografēt. Daudzi pārsteigti jautāja - no kurienes jūs esat? Turklāt vizuālais iespaids koncertos apvienojās ar zeltā žūrijas novērtēto dziedājumu, pilnu ar muzikālo kvalitāti, izjūtu dziļumu un sirsnīgu dabiskumu, attaisnojot kora nosaukumu - Noskaņa. Aculiecinieki sajūsminājās pat tik ļoti, ka gan festivāla fotogrāfs, gan austrāliešu diriģente uz nākamo pasākumu ieradās ar latviešu dāvinātajiem ziedu vainadziņiem galvā. Bet paši koristi jokoja, ka ar diriģentes gādību atklājuši vēl dažas jaunas skaņkārtas, kā «dziedāt beigtu slieku skaņā» vai «deguna purngalā», turklāt īstam koristam jākļūst kā cirka zirgam, kurš, izdzirdējis padotu toni, jebkurā mirklī ir stāvus un gatavs īstajai skaņai.

Daudznacionālajā konkursā Noskaņa piedalījās ar Veljo Tormisa Garo saucienu burdonā, Jāņu dziesmu Artūra Maskata apdarē, Tek saulīte tecēdama Jēkaba Graubiņa apdarē un Seši mazi bundzinieki Ērika Ešenvalda apdarē.

Mūziku spēj pacelt augstā kvalitātē

Aizkustinoši ir vēl kas... Jauktais koris Noskaņa, kurā dzied 55 tik dažādu nemuzikālu profesiju pārstāvji no Jēkabpils un apkārtnes, Pļaviņām, Dignājas, Kalsnavas - vairāki mediķi, grāmatveži, juristi, skolotāji, kāds žurnālists, fotogrāfs, bankas un Valsts ieņēmumu dienesta darbinieks, galdnieks, celtnieks, kāds mākslinieks, ekonomisti, uzņēmēji, mājsaimnieces, inženieri, pārdevējas, biškope un pat vikingu kuģa kapteinis, kordziedāšanu līdz ar dažādu žanru un stilu mūziku spēj pacelt ļoti augstā kvalitātē un izpildījumā, teic Noskaņas diriģente Ilze Bērziņa. Viņa bilst, ka Noskaņai šobrīd pietrūkst vīru balsu, aicinot jaunus dziedātājus. I. Bērziņa šo kori Jēkabpilī vada kopš 2007. gada un pati ir Latvijas Radio kora dalībniece.

«Festivālā esam guvuši vērtīgu starptautisku pieredzi, kas ļauj sevi vērtēt un strādāt tālāk. Mums, latviešiem, pieder tāda liela bagātība, kādas nav tik daudzām zemēm, - pārsteidzoši kordziedāšanas talanti un tradīcijas, milzu tautasdziesmu un tautastērpu bagātība, kas ļauj augstu pacelt galvu. Mums sevi jārāda un jāapliecina pasaulē vēl un vēl. Nekautrēsimies, leposimies ar to!» uzsver Noskaņas diriģente. Viņa atklāj vēl kādu ceļojuma pozitīvo aspektu: «Kad brauciena organizators Impro pateica, ka mūsu gide būs mūziķe, sapratu, ka ceļojums būs lielisks.»

Pateicības koncerts rudenī

«Man ķīmija ar šo grupu izveidojās uzreiz, šķita, ka esmu kora daļa. Pamatprofesijā esmu Emīla Dārziņa mūzikas skolas klavieru pasniedzēja un 20 gadus arī tūrisma gide. Abas nodarbošanās ir mīlestības darbs, kas viena otru papildina. Bieži braucu ceļojumos ar koriem un mūziķiem, taču Noskaņā valda tik patiesa sirsnība, ka jūtos kā ar savējiem. Turklāt visi ir organizēti, neviens nekad nekavē. Un dzied ar lielu atbildības izjūtu. Zinu, cik daudz darba jāiegulda, lai no sevis dabūtu ārā vēlamo, kur nu vēl no 55 koristiem. Noskaņai konkursā bija viens no vislabākajiem, spilgtākajiem sniegumiem, kas aizrāva tā, ka aizmirsu kori konkursa laikā fotografēt. Pati ļoti daudz esmu bijusi dažādu konkursu žūrijās, bet Bratislavā no Noskaņas plūda spēcīga enerģija un krāšņs, pilnskanīgs skanējums! Te sastapos ar fantastiskiem cilvēkiem, kuri palīdz un bagātina arī mani,» norāda gide Ilze Treija.

I. Bērziņa un koris sirsnīgi pateicas brauciena atbalstītājiem, viņi rudenī gan sponsoriem, gan Noskaņas faniem sola organizēt īpašu pateicības koncertu un novēl: «Lai jums laba noskaņa!» .



 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!