Sestdiena, 24.februāris

redeem Diāna, Dina, Dins

arrow_right_alt Latvijā

Jēkabpils cukurfabrikā meklē vērtīgu kapsulu

© Daiga Kalniņa

Sākotnēji Krustpils, vēlāk Jēkabpils cukurfabrikas (JCF) apaļās jubilejas gadskārta atkal ir liktenīga. 1999. gadā ražotne tika atzīta par maksātnespējīgu un 70. jubilejas gadskārtā – 2002. gadā – tika pabeigta cukurfabrikas bankrota procedūra, bet fabrikas 80. gadskārtā – 2012. gadā – uzsākta cukurfabrikas korpusu demontāža un nu to nojauc pavisam.

Tikmēr Jēkabpils vēstures muzejā līdz novembrim skatāma izstāde Jēkabpils cukurfabrikai – 80, kur vāc apmeklētāju vērtīgas liecības un priekšmetus, bet uzņēmums, kas nojauc fabriku, joprojām neatzīstas, ka būtu atradis vērtīgo kapsulu ar nākotnes vēstījumu, kas ierakta fabrikas būvniecības laikā un kuras atrašanās vieta ir zināma. Apstājusies arī uzsāktā fabrikas nojaukšana, un to īpašnieki apgalvo, ka gruveši ainavu bojāšot vēl ilgi.

Krustpils cukurfabrikas būvniecības uzsākšanas svinību dienā metru garā metāla kapsula ar vēstījumu nākotnei – ar aktuālajiem laikrakstu numuriem, rasējumiem, skicēm un naudu – aprakta starp četriem balstu stabiem, muzeja darbiniekus informējis cukurfabrikas speciālists Igors Zālītis. «Ar objekta privātīpašniekiem, kuri veic fabrikas nojaukšanu, esam sarunājuši, ka minētās kapsulas atrašanas gadījumā tā tiks nodota muzejam, kam nav tiesību iet rakņāties. Pagaidām nekādu ziņu nav un turpinām gaidīt,» Neatkarīgajai stāsta Jēkabpils muzeja vēstures nodaļas vadītāja Jolanta Grandāne. Viņa uzsver, ka jāsteidz savākt un pierakstīt vēl dzīvās liecības par Krustpils jeb Jēkabpils cukurfabrikas aktīvo darbības laiku. Tāpat demontāžas laikā tiek atrasti dažādi lielāki vai mazāki priekšmeti, kas attiecināmi uz cukurfabrikas aktīvo darbību.

Krustpils pils izstāžu zālē notikusī ekspozīcijas Jēkabpils cukurfabrikai – 80 atklāšana pārtapa savdabīgā bijušo darbinieku salidojumā. Pirms atklāšanas runām apmeklētāji – pārsvarā cilvēki gados – ieinteresēti pētīja izliktās fotogrāfijas, goda rakstus, albumus un citas laikmeta liecības, apsprieda redzēto, atsaucīgi sniedza muzejam redzētā komentārus un dalījās atmiņās. Izskanēja ierosinājums sarīkot bijušo Jēkabpils cukurfabrikas darbinieku salidojumu. «Tas bija tāds kolektīvs un tādas tradīcijas, kādas vairs nekur citur nebūs,» teica Jēkabpils cukurfabrikas vēsturē pēdējais, trīspadsmitais direktors Tālis Puga.

Cukurfabrikas bijušo godību šogad nomainījušas gruvešu kaudzes, kas jau vairākus mēnešus stāv neaiztiktas. Objekta īpašnieces pilnvarotā persona Viktors Gavrilovs sarunās ar plašsazi ņas līdzekļiem apgalvojis, ka noteiktajā termiņā – līdz 2014. gada martam – gruvešus novāks. Izvesti esot 2000 no pavisam apmēram 20 000 kubikmetru.

**

LIECĪBAS VĒSTA

• 20. gadsimta 30. gados vietas izvēle cukurfabrikas būvei Krustpilī, apsteidzot Latgali, notikusi, pateicoties Saeimas deputātam no Latviešu Zemnieku savienības, Krustpils miertiesnesim Lūkinam, kurš mudinājis zemniekus pašiem būt aktīvākiem.

• Zemnieki sākuši vest akmeņus uz iecerētās fabrikas vietu, un 1932. gada 11. februārī Ministru kabineta valde devusi atļauju būvēt cukurfabriku Krustpilī. Būvinženiera Lanžes vadībā sešu mēnešu laikā fabrika raiti un kvalitatīvi uzbūvēta, un būvētāji bijuši lepni, ka Latvija te apsteigusi amerikāņus, kuri šādu fabriku būvējuši deviņus mēnešus. Pēc svinīgās atklāšanas 22. oktobrī zemnieki varējuši sākt realizēt būvniecības gadā izaudzētās pirmās cukurbietes.

• Fabrikas celtniecībai bijis noslēgts 51 līgums, tā izmaksājusi 3,5 miljonus latu, un to būvējuši 300 vietējie celtnieki un 6 ārzemnieki – iekārtu speciālisti, kuri darbus uzraudzījuši.

• Pirmās brīvvalsts laikā garākās cukurbiešu piegādātāju rindas redzētas 1934. gada 30. novembrī, kad vienos naktī no visām debespusēm tās stiepušās vairāk nekā kilometra garumā. Daudzi zemnieki līdz nākamajai pusnaktij pat vēl netikuši pie biešu nodošanas.

• 1936. gada 27. oktobrī Krustpils cukurfabrikā noliktavā svinīgi iedzīts mētru viju greznots 500 000. cukura maiss. 1938. gadā fabrika uzsākusi strādāt jau trijās maiņās un sācis trūkt izejmateriāla – cukurbiešu.

• Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Krustpilī bija vairāk nekā 3300 iedzīvotāju. Kad uzcēla cukurfabriku, skaits krietni palielinājās, un cilvēku kustība, kā arī lauksaimniecības produkcijas ražošana kļuva vēl aktīvāka, kad uzbūvēja tiltu pār Daugavu.

• Bet Otrā pasaules kara laikā kopš 1941. gada cukurfabriku bija pārņēmuši vācieši, kad lielākā daļa cukura nosūtīta frontes vajadzībām, bet pašu pilsētā saldais produkts realizēts tikai ar kartīšu sistēmu. Atkāpjoties vācu karaspēks cukurfabriku uzspridzinājis, aizvedot līdzi ap 90 elektromotoru. Kā vēlāk lēsts, fabrikai nodarīti 10,5 miljonu rubļu zaudējumi.

• Pēc kara Krustpils cukurfabrika bijusi vienīgā Latvijā, kas ražojusi. Uzņēmīgi ļaudis izvesto tehniku Rīgā atraduši, atveduši atpakaļ un ražotni atjaunojuši. 1945. gada 27. janvārī Krustpils cukurfabrika atsākusi darbu. Uzņēmuma vēsturē iekļuvis arī 1956. gads, kad saldviela sākta ražot no Kubas jēlcukura, savukārt 1962. gadā, apvienojot Jēkabpils un Krustpils pilsētas, tā pārdēvēta par Jēkabpils cukurfabriku.

• JCF lejupslīde sākusies 1994. gadā, kad fabrikai kā valsts īpašumam radušies pirmie zaudējumi un noslēgts līgums ar firmu Man – sugarLtd, kura cukuru realizējusi zem pašizmaksas. Pēc gada fabrikas privatizācijas kontrolpaketi iegūst krievu firma Balt – Market International. Agrā rudens dēļ iesalušās bietes, fabrikas garantijas sēklu kaitēkļu apkarošanas līdzekļiem zemniekiem, kuri nespēja atdot parādus, dārga elektroenerģija un mazuts, nelabvēlīgs ražas gads, kas nesa zaudējumus, un 1999. gada 2. septembra Jēkabpils tiesas spriedums piedzīt JCF parādu par labu Unibankai tikai veicināja JCF galu.

• 1998. gadā Latvijas Iepakojuma asociācijas konkursā Latvijas Vides aizsardzības fonds PAS Jēkabpils cukurfabrika apbalvo ar nomināciju Labākais iepakojums 98’. 10 kilogramu ventilmaiss ar rokturi cukuram apbalvots ar speciālbalvu Videi draudzīgs iepakojums.