Pēc graujošas sakāves 14. Saeimas vēlēšanās partija “Konservatīvie” pārvēlēja valdi. Daudzi redzami šīs partijas politiķi jau paziņojuši, ka aiziet no partijas, un nav šaubu, ka šis politgrupējums būtu izbeidzis savu eksistenci, ja ne valsts piešķirtais finansējums, kurš ļaus vēl četrus gadus dažiem šīs izkārtnes turētājiem par šo turēšanu saņem Latvijas nodokļu maksātāju naudu.
Valdības veidošanas konsultāciju vadītājs Krišjānis Kariņš pagājušās nedēļas sākumā, pēc sarunām ar “Apvienoto sarakstu”, paziņoja, ka gaidīšot līdz nedēļas beigām – vai nu, vai nu! Vai nu AS piekritīs “Kariņa piedāvājumam”, vai arī ne. Tas tad arī noteikšot – būs valdība vai nebūs.
8. novembrī notikušās ASV vidustermiņa vēlēšanas grūti vērtēt viennozīmīgi. It kā nomināli uzvarējuši republikāņi, taču viņu uzvara ir tik mazpārliecinoša, ka vairāk izskatās pēc zaudējuma. Vienīgā vieta valstī, kur republikāņi tiešām triumfēja, ir Floridas pavalsts, un tieši šai uzvarai varētu būt izšķirošā nozīme jau drīzā nākotnē.
Runas par to, ka Krievijas karaspēks varētu atstāt Hersonu, dažādos informatīvajos avotos klīda jau vairākas nedēļas. Trešdien Krievijas aizsardzības ministrs (bet ne bruņoto spēku virspavēlnieks) Sergejs Šoigu deva pavēli atvilkt karaspēku no Dņepras labā (rietumu) krasta.
Valdības veidošanas sarunas stieg acīmredzamā muklājā. Savstarpēja nesaprašanās vai, pareizāk sakot, nevēlēšanas saprasties kļūst arvien uzkrītošāka. Ja vēl otrdien šķita, ka “Apvienotajam sarakstam” ir grūtības skaidri formulēt, ko tas īsti grib sagaidīt no “Vienotības”, tad tagad procesa bremzētāja lomā atkal iejuties pats valdības “stādītājs” Krišjānis Kariņš.
Politikā ārkārtīgi nozīmīga ir mērķu skaidrība. Tiklīdz šie mērķi izplūst un sākas runas nesaprotami par ko, tā notiek uzkāpšana uz zaudētāju takas. Vai kāds tagad var skaidri noformulēt – ko pašreizējā valdības veidošanas posmā vēlas “Apvienotais saraksts” (AS)?
Dažādas dīvainas aptaujas veic visā pasaulē, un Latvija nav izņēmums. Aģentūra SKDS reizi četros gados veic aptauju, kurā cilvēkiem tiek uzdots jautājums: vai pastāv pasaules valdība? Šogad uz šo jautājumu lielākā daļa – 53% – atbildēja apstiprinoši. Četru gadu laikā šis skaits tikpat kā nav mainījies. 2018. gadā šādi atbildēja 52% respondentu.
Latvijas Bankas rīkoto zinātnisko konferenci ar savu klātbūtni pagodināja Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda, kura bija gatava arī sniegt ekskluzīvu interviju LTV. Diemžēl par pašas Lagardas izteikumiem ir ļoti maz komentāru, jo viņas teikto pilnībā aizēnoja šausmīgais sinhronais tulkojums un gluži pašsaprotams sašutums par to.
Valoda skaitās dvēseles spogulis. Iesākumā bija vārds. Šobrīd pēc dzejnieces un publicistes Liānas Langas ierosmes notiek Latvijas iestāžu un uzņēmumu mājaslapu “atkrieviskošana”. Taču, ja tiek aktualizēta valsts valodas stiprināšana attiecībā pret citām valodām, tad laiks pievērst uzmanību arī valsts valodas pārmērīgai birokratizācijai, kad viena vārda vietā tiek pateikti trīs vai pat vesels teikums. Turklāt bez skaidri saprotamas domas un jēgas.
Domāju, ka neesmu vienīgais, kurš pirmo 14. Saeimas sēdi vēroja ar mazliet dīvainām sajūtām – kaut kas nav tā kā ierasts – bet ilgāku laiku nevarēja saprast, kas tieši?
Pēc ziņas, ka četriem ļoti jau nu šaubīgas raudzes 13. Saeimas deputātiem piešķirta Egila Levita vārdā nosauktā medaļa, galvenais jautājums bija – kāpēc valsts prezidents atļāvies tā apkaunot savu vārdu? Kas viņu uz to pamudinājis?
Anonsējot Krievijas diktatora Vladimira Putina gaidāmo runu “Valdaja kluba” sanāksmē, viņa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs solīja, ka tā būšot programmatiska. To lasīšot un pārlasīšot vēl un vēl, to mācīs bērniem skolās, un to pa vārdam analizēs vēsturnieki. Vai tā tas būs?
Ilgi gaidītais un līdz pat pēdējam brīdim oficiāli neizsludinātais Ķīnas komunistiskās partijas 20. kongress noslēdzās bez pārsteigumiem. Si Dziņpins tika atzīts par Ķīnas vadītāju līdz mūža galam.
Runas, ka Krievijas karaspēks un okupācijas pārvalde atstājot Hersonu, raisa minējumus – kas aiz tā visa slēpjas, jo informācijas par reālu, plaša mēroga Ukrainas armijas ofensīvu tikpat kā nav.
Šāds jautājums izvirzījās sociālajos tīklos pēc “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja vadītāja Nila Muižnieka uzstāšanās LTV raidījumā “Šodienas jautājums”, kur viņš uz citu jautājumu – vai var ticēt “Amnesty International” ziņojumam par Latvijas robežsargu pārkāpumiem uz Latvijas – Baltkrievijas robežas – atbildēja apstiprinoši.
Kreisi liberāli (sorosiski) tendētajam politiskās šķiras spārnam 14. Saeimas rezultāti ir izrādījušies katastrofālāki, nekā pirmajā brīdī varēja domāt. Tāpēc arī šī spītīgā nevēlēšanās veidot labēji centrisku valdību no trijiem politiskajiem spēkiem.
Gluži negaidīti politiskajā darba kārtībā izniris it kā šauri specifiskais transgenderisma un dzimummaiņas jautājums. Tieši izniris, jo šis darbības vārds vistrāpīgāk raksturo pēkšņo šā jautājuma aktualizāciju.
Kāds sašutis rīdzinieks raksta: “Uz ceļiem un ielām ir skaidri redzams, ka Ceļu satiksmes noteikumiem (CSN) ir rekomendējošs raksturs. Daudzos ir izveidojusies neaizskaramības sajūta, jo policijas uz ceļiem nav. Rīgā ir vietas, kur CSN tiek pārkāpti simtiem reižu dienā. Jācer, ka drīz Latvijā būs arī iekšlietu ministrs.”
Sociālos tīklus trešdien uzspridzināja kādas Astras C ieraksts tviterī, komentējot režisora Viestura Kairiša jauno filmu “Janvāris”: “Mums būtu jābeidz barikādes romantizēt kā baigo varoņdarbu, kas izšķīra mūsu nākotni, īpaši jau nu šobrīd, uz Ukrainas fona.”
Šobrīd notiekošo grūti nosaukt citādi kā vien par atsevišķu bezatbildīgu politikāņu vēlmi nopietnu valdības veidošanas procesu aizbīdīt pēc iespējas tālākā nākotnē un tā vietā bezjēdzīgi vilkt gumiju.
