Ja mēs paskatāmies pasaules vadošos informatīvo ziņu kanālus BBC, CNN, “The New York Times” un citus, tad atklāsim, ka dažādi pasaules bandīti, diktatori, galvu griezēji tur tiek cienīgi dēvēti par prezidentiem, valstu vadītājiem. Mūsdienu Hitlers – Putins un viņa jaunākais brālis Lukašenko esot nevis asiņaini ļaundari, bet gan cienījami prezidenti.
Kad pirms dažām dienām atļāvos norādīt, ka CNN neparādīs mūsu dziesmu svētkus, jo šis notikums Rietumu pamatplūsmas mediju izpratnē ir nacionālistisks, balto pārākumā balstīts pasākums, tad daudzi mūsu Rietumu nekritiskie pakaļskrējēji piesauca Putinu un atzīmēja, ka mans raksts it kā lejot ūdeni uz Putina dzirnavām.
Šajā ziņā raksturīgs bija Latvijas sabiedriskā radio ģenerāldirektores Anitas Braunas ieraksts: “Nekur faktos balstīta pamatojuma šādiem izteikumiem [par Dziesmu svētku ignoranci CNN] nav, tāpēc nevajadzētu izplatīt muļķības, kuru mērķis ir tāds pats kā Putina propagandai - parādīt Rietumu “morālo pagrimumu”.”
Jāuzsver, ka savā rakstā nevienā teikumā nepieminēju Rietumu morālo pagrimumu. Tā ir tikai un vienīgi Latvijas Radio vadītājas Braunas interpretācija. Es norādīju vienīgi uz to, ka Rietumu “pareizas uzvedības” kodeksā nacionālisms skaitās slikts un izskaužams. Tāpēc arī mūsu dziesmu svētki šajā vērtību sistēmā neskaitās atbalstāmi.
Rietumu “morālo pagrimumu” Brauna tur saskatīja pati. Būsim godīgi līdz galam. Lai arī savā rakstā neko tādu nebiju minējis, Brauna šo “pagrimumu” pareizi saskatīja. Kā mēdz teikt, suns zina, ko ēdis. Brauna labi zina, kur ir Rietumu vājums un kāpēc visādi diktatori var dažādās starptautiskās organizācijās, pirmām kārtām ANO, burtiski ņirgāties par veselo saprātu. Atcerēsimies Krievijas pārstāvja ANO Drošības padomē Vasīlija Nebenzjas stāstus par ukraiņu “kaujas odiem” un citām bezjēdzībām.
Man ir tikai viens jautājums Anitai Braunai. Kāpēc Rietumi, kuru kopējais iekšzemes kopprodukts ir piecpadsmit reižu lielāks nekā Krievijai, nemaz nerunājot par militāro un tehnoloģisko potenciālu, pieļauj Putina nelietīgās izdarības? Kāpēc? Mana atbilde ir viena - gļēvums. Ja Braunai ir cits skaidrojums, tad labprāt to uzklausītu.
Pirms dažām dienām Krievijas raķetes sabombardēja vēsturiskās celtnes Ukrainas pilsētā Ļvivā. Lūk, kā Ļvivas mērs Andrijs Sadovijs komentēja UNESCO reakciju uz šo raķešu uzbrukumu: “Ļviva joprojām ir daļa no UNESCO kultūras mantojuma. Tāpēc man ir tiesības reaģēt. Vakar UNESCO nosodīja raķešu uzbrukumus Ļvivas vēsturiskajam centram. Tomēr viņi neuzdrošinājās nosaukt teroristisko valsti, kas veica šos uzbrukumus. Turklāt Krievija joprojām ir šīs organizācijas izpildkomitejas locekle. Taisnīgums pieprasa, ka ir jātiesā slepkava, nevis ierocis. Vai jūs to saprotat?
Vakar traģēdijas vietā es tikos ar desmitiem lielisku cilvēku. Taču es nesatiku nevienu vēsturiskā mantojuma aizsardzības organizācijas pārstāvi. Spēja nosaukt lietas īstajos vārdos ir viena no kultūras pazīmēm, kas ir jāaizsargā. Padomājiet par savām vērtībām!”
Par savām vērtībām ir ne tikai jādomā, bet tās ir arī jāaizstāv. Karš Ukrainā ir skaidrs indikators, uz ko katra puse ir spējīga. Ja Rietumi domā, ka, saucot Putinu un Lukašenko par prezidentiem, viņi uztur objektivitāti un “vārda brīvību”, tad viņi patiesībā neko citu kā savu gļēvumu nedemonstrē. Tieši to, kas visus šos putinus un patruševus iedvesmo uz kārtējām nelietībām.
Mēs visi atceramies noziedzīgo Malaizijas pasažieru lidmašīnas MH17 notriekšanu 2014. gadā. Gāja bojā 298 pasažieri un apkalpes locekļi. Visi lielie Rietumu aizstāvji un draugi teica, ka Nīderlandes izmeklētāji un turienes tiesa strādā lēni, bet pamatīgi. Pa kripatiņai vien tiekot vākti pierādījumi, un beigu beigās visi vainīgie tikšot pienagloti pie kauna staba. Kāds realitātē bija rezultāts?
Pēc piecu gadu (!) rūpīgas izmeklēšanas tika notiesāti četri “pārmijnieki”. Neviens no šiem četriem tā arī neatradās uz apsūdzēto sola. Tas vēl nebūtu nekas, bet neviens no šī nozieguma augstākajiem atbalstītājiem pat netika nosaukts vārdā. Kas aiz šī nozieguma stāv? Kas to rosinājis? Par šiem jautājumiem pat nebija runa. Par kādu “tiesiskumu” mēs šajā situācijā varam runāt? Tikai un vienīgi par gļēvumu.
Drosme ir cilvēku galvenā, viņus raksturojošā īpašība. Tu vari būt mazs augumā, neglīts un pat dumjš, bet ja vari skolas ballē pirmais pāriet visai zālei un uzlūgt uz deju skolas “karalieni”, tad tu būsi pirmais čalis šajā pasākumā. Nosacīti visas meitenes būs tavas. Sievietes savu bioloģisko īpatnību dēļ (spējas dzemdēt) lieliski saprot, kas ir kas. Kādus pēcnācējus vēlas. Drosme tiek apbalvota.
Šodien Rietumi ir bagāti un šķietami stipri. Tikai ar to drosmi ir tā kā ir. Par to visbiežāk pat nav drosmes runāt. Ar visām no tā izrietošajām sekām. To nevajadzētu aizmirst.