Bens Latkovskis / Autori

Eiroparlamenta vēlēšanu rezultāti paziņoti, un galvenais to pārsteigums ir tas, ka ne Latvijā, ne ES kopumā nekādu īpašu pārsteigumu nebija. Gandrīz viss notika tieši tā, kā prognozēts.

Lai gan Eiroparlamenta vēlēšanu galīgos rezultātus oficiāli paziņos tikai svētdien pusnaktī, jau šo rindiņu rakstīšanas brīdī ir skaidrs – nekādu pārsteigumu nebūs. Viss, kā bija prognozēts: aktivitāte 33%; Nacionālajai apvienībai (NA) un “Vienotībai” pa diviem mandātiem, pārējiem (AS; P; S; LA; P; LPV) pa vienam.

Pēc tam, kad finanšu ministrs Arvils Ašeradens ceturtdien no rīta intervijā Latvijas Radio pavēstīja par iespēju paaugstināt PVN likmi un vēl piebilda, ka “mēs to varam atļauties”, ne tikai koalīcijā, bet arī pašā “Vienotībā” sākās dīvains riņķa dancis, kura galvenais uzdevums: turēties pēc iespējas tālāk no šīs Ašeradena toksiskās idejas.

Lai arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc pirmdien notikušās tikšanās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu aicināja “laicīgi sākt atklāti komunicēt” par gaidāmajām nodokļu izmaiņām, līdz Eiroparlamenta vēlēšanām nekas “atklāti komunicēts” nav sākts. Pagaidām ir tikai mājieni, izplūdušas frāzes un vispārīga spriedelēšana.

Var piekrist plaši izplatītajam viedoklim, ka no tā, vai Eiropas Parlamentā tiks vai netiks kāds kundziņš vai kundzīte no Latvijas, nekas daudz mūsu dzīvē nemainīsies. Un tomēr jāatzīst, ka šo vēlēšanu nozīmi nevajadzētu arī nenovērtēt. Īpaši netiešo nozīmi.

Visi kādreizējie skandāli, sākot ar gluži sīknaudisko “trīs miljonu lietu”, “digitālo lietu” un beidzot ar nevajadzīgi iepirktajām kovida vakcīnām daudzu miljonu eiro vērtībā, tā vien izskatās pēc tējas naudas restorānā, salīdzinot ar gaidāmo “Rail Baltica” projekta krahu.

Eiroparlamenta vēlēšanas iegājušas finiša spurtā. Jau var sākt balsot. Šīs nedēļas nogalē viss būs beidzies un būs skaidrs. Vieni svinēs uzvaru, citi norīs zaudējuma rūgtumu. Paliks šo vēlēšanu rezultāti, pēc kuriem varēs spriest par mūsu sabiedrības politisko noskaņojumu un tās sadalījumu.

Parlamenta vēlēšanas Dienvidāfrikas Republikā (DĀR) mūs var interesēt pirmām kārtām kā vēlēšanas, kurās uz vienas zemes saduras divas izteikti atšķirīgas kultūras. Var pat teikt civilizācijas. Būru jeb afrikāneru kultūra ar tās eiropeiskajām, kristietiskajām saknēm un dažādu Āfrikas kontinenta tautu kultūra.

Ņujorkas tiesas zvērināto lēmums atzīt bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu par vainīgu visos 34 apsūdzības punktos izraisīja neviltotu uzvaras eiforiju nekritisko antitrampistu nometnē. Kā teicis Imants Ziedonis: “Un tādas lielas laimes nemaz nav. [..] Ir tikai tādas mazas laimītes. Ir tikai tādi mazi ikdienības prieki.” Trampa atzīšana par vainīgu ļāva miljoniem cilvēku visā pasaulē izbaudīt šo mazo, ikdienības laimīti.

Karš Ukrainā, kura aktīvā fāze turpinās jau trešo gadu, ir visai dīvains karš. Krievija gandrīz katru dienu nežēlīgi apšauda Ukrainas pilsētas, infrastruktūru, civilos objektus, bet Ukraina nedrīkst dot pretī un apšaudīt objektus Krievijas teritorijā ar Rietumu piegādātajiem ieročiem. Nav runa tikai par civilajiem objektiem. Aizliegums attiecas arī uz militārajiem mērķiem.

Grozījumi alkoholisko dzērienu aprites likumā nonākuši finiša taisnē. Jau tuvākajā laikā tie tiks pieņemti Saeimā trešajā, galīgajā lasījuma. Līdz pat pēdējam brīdim turpinās smagas cīņas par katru alkohola tirdzniecības stundu, par katru tā atļautās iegādes vecuma sliekšņa gadu. Ja tiek zaudēts vienā frontes sektorā, tad pretuzbrukums notiek citā.

Ungārija kārtējo reizi nobloķējusi ES palīdzību Ukrainai. Šoreiz tie ir 6,5 miljardi eiro. Pamatā tie ir nesen izveidotā Eiropas Miera fonda pieci miljardi eiro. Eiropas Padomes ārlietu ministru apspriedē pirmdien Ungārijas ārlietu ministrs Peters Sijarto skaidri, bez aplinkiem paziņoja, ka šādas naudas piešķiršana Ukrainai Ungārijai nav pieņemama. Ņemot vērā, ka ES lēmums jāpieņem vienbalsīgi, tad nu atliek noplātīt rokas un teikt: nu, tad neko.

Valmierā atklāta rūpnīca, kura ražos 30 bruņumašīnas “Patria” gadā. Brīnišķīgi. Laikraksts “The Washington Post”, atsaucoties uz sarunām ar ukraiņu militārpersonām, ziņo: tikpat kā pārtraukta raķešu HIMARS izmantošana Ukrainā, jo Krievija slāpē GPS signālu un šo raķešu precizitāte strauji kritusies. Tas jau vairs nav tik brīnišķīgi. Ukrainas frontēs arvien biežāk parādās dīvainas, lai neteiktu smieklīgas, konstrukcijas tanki. Ko tas viss nozīmē?

Pēdējā mēneša laikā notikušas būtiskas pārbīdes Krievijas armijas augstākajā vadībā. No amata atbrīvots ilggadējais aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, un viņa vietā iecelts ekonomists, līdz šim ar armijas lietām tieši nesaistīts cilvēks – Andrejs Belousovs.

Irānas prezidenta Ebrahaima Raisi bojāeja helikoptera avārijā izraisīja kārtējās runas par to, kā gan šajā valstī pie varas nonāca tik drūms un tumšs režīms. Internetā parādījās neskaitāmi video par rietumniecisko, sekulāro un tātad brīvo dzīvi Irānā līdz islāma revolūcijai 1979. gadā. Kā tas varēja notikt? Kā pie šīs atgriešanās viduslaikos varēja nonākt?

Gluži negaidīti par vienu no Eiroparlamenta priekšvēlēšanu kampaņas centrālajiem jautājumiem izvērties izteikti iekšpolitisks – valodu lietošanas jautājums. Pat ne kā partiju politiskā piedāvājuma priekšmets, bet gan kā priekšvēlēšanu procedūras elements. Runa ir par priekšvēlēšanu debašu nepieciešamību un leģitimitāti krievu valodā sabiedriskajā medijā.

Tieši desmit dienas pēc savas formālās kronēšanas ceremonijas Kremlī Krievijas diktators Vladimirs Putins devās vizītē pie sava Ķīnas drauga un kolēģa Sji Dzjiņpina, kurš 2023. gadā tieši tāpat desmit dienas pēc savas pārapstiprināšanas par Ķīnas vadoni devās “pieklājības” vizītē uz Maskavu. Šī simetrija nav nejauša, jo Austrumos zīmēm un simboliem tiek pievērsta īpaša uzmanība.

Ceturtdien Saeimā notikušās pirmās ekonomiskās debates iezīmēja vairākas “šaurās” vietas straujai Latvijas ekonomiskajai izaugsmei. Viena no tām – ārkārtīgi birokratizētā valsts pārvalde un pārspīlētā biznesa regulācija un kontrole.

Bijušais Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot Saeimas pašreizējo sasaukumu, nosprauda tā galveno uzdevumu – apturēt atpakaļslīdēšanu. Ar to saprotot pieaugošo atpalicību no kaimiņiem – Igaunijas un Lietuvas. Vakar Saeimā notikušās ekonomikas debates ir pirmais nopietnais solis šī uzdevuma risināšanā.

Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens intervijā “Neatkarīgajai”, runājot par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa politisko nākotni, atzīmēja, ka, “spriežot pēc viņa izteikumiem, viņš pat nav sapratis, ko ir sastrādājis un cik šķību meldiņu viņš velk”. Latvijas Televīzija (LTV), par katru cenu aizstāvot Eiroparlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā, arī nesaprot, cik šķību meldiņu tā velk.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens otrdienas rītā ieradās Kijivā iepriekš nepieteiktā vizītē. Tiesa, presē (“Politico”) bija noplūdusi informācija, ka otrdien un trešdien Kijivā gaidāmi satiksmes ierobežojumi un tie saistīti ar kādas augstas ASV amatpersonas ierašanos. Kāds ir šīs Blinkena vizītes mērķis? Ar kādu vēsti viņš personiski ieradies Kijivā?

Svētdienas ziņām no Krievijas noteikti būs tālejoša ietekme uz notikumiem pasaulē. Runa ir par nopietnākajām personālsastāva izmaiņām Krievijas vadībā kopš 2016. gada.