Pirmos iesniegumus par apkures pieslēgšanu a/s Rīgas siltums (RS) saņēma jau septembra vidū, bet aktīvāka pieslēgšanās centralizētajai apkurei sākusies šonedēļ un turpināsies nākamnedēļ.
Lai kā gribas nozīmīgu objektu atjaunošanu vai celtniecības pabeigšanu pielāgot valsts simtgadei, tas katru reizi nav iespējams. Tā noticis arī ar Rīgas pili.
Preses nama ēkas pārbūvēšana par viesnīcu uz augstceltnes jumta ligzdojošo zīriņu koloniju neizputinās, bet krietni paplucinās gan. Rīgā, Latvijā un Eiropā lielākā zīriņu kolonija daudzus gadus aizstāvēja savas tiesības dzīvot uz Preses nama jumta. 2022. gadā bijušajā Preses nama ēkā ir plānots atvērt viesnīcu. Jāšaubās, vai viesnīcu atļaus izmantot arī ķērcīgajiem putniem, kas mēdz pikēt cilvēkiem matos un atstāt savus izkārnījumus, kur pašiem tīk.
Rīgas zoodārzā ir pabeigta topošās ekspozīcijas Āfrikas savanna telpu būvniecība un tagad telpas ir jāiekārto. Nākotnē zoodārzs un Rīgas pašvaldība nav atteikušies no ieceres Rīgā atjaunot ziloņu māju un uz Latvijas galvaspilsētu atkal atvest ziloņus, šoreiz uz pastāvīgu dzīvošanu. Rīgas zoodārza mērķis ir kļūt par modernāko un visvairāk apmeklēto Baltijas reģionā.
Pāvests Francisks dāvanā no Latvijas aizveda preilēnietes Silvijas Skrivļas adīto zeķu pāri un priestera Vitālija Filipenoka darināto šaha galdiņa kopiju. Tās bija veltes no tautas. Latvijas Republikas oficiālā dāvana bija grezns 1993. gadā izdots Indriķa Hronikas sējums, kas skaidro latviešu tautas saknes. Pāvests savās uzrunās Latvijā uzsvēra nepieciešamību saglabāt piederību savai tautai un neaizmirst par saknēm, un seniori ir vieni no tautas pamatu veidotājiem.
Pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma (RG) paredzējusi iesaistīties konkursā par viedo tehnoloģiju ieviešanu pilsētas apgaismojumā, ko organizē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Tādējādi Rīgā varētu samazināt elektroenerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Bēdīgi slavenā Marijas ielas grausta īpašnieki ir ignorējuši Rīgas domes prasības sakārtot īpašumu Rīgas centrā – Marijas ielā 6. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde arī nav spējusi ietekmēt abus īpašniekus, jo pašreizējie likumi, lai arī ļauj atsavināt īpašumu, bet ar nosacījumiem, un, protams, tā ir arī nauda. Ko līdz īpašums, ja to nevarēs atjaunot un uzturēt.
Naudīgu cilvēku veiksmes formulas ir atšķirīgas. Viens savu labklājību panāk ar zvērīgu darbu, otrs bagātību saņem mantojumā, vēl kāds prot atrast piemērotu biznesa partneri. Un ir cilvēki, kuri paļaujas uz veiksmi, tajā skaitā pievērš uzmanību īpašām naudaszīmēm savā maciņā.
Par pulcēšanos: uz pasākumiem Rīgā un Aglonā jāpulcējas laikus. Jārēķinās, ka, piemēram, laukumā pie Rīgas pils visiem interesentiem var nebūt vietas. Svētajai misei Aglonā reģistrējušies 32 000 cilvēku, bet, iespējams, uz Aglonu dosies vēl daudzi citi, kas būs to izlēmuši pēdējā mirklī. Gan Rīgā, gan Aglonā pāvests pārvietosies «papamobilī» – iespējami tuvu cilvēkiem.
Pirms pieciem gadiem par Romas pāvestu kļuva Horhe Mario Bergoljo. Dzimis 1936. gada 17. decembrī Buenosairesā itāļu emigrantu ģimenē. Tēvs – dzelzceļa darbinieks, māte mājsaimniece. Horhe Mario Bergoljo nebija tas aizkulišu kandidāts, kura vārdu biežāk piesauca kā nākamo pēc pāvesta Benedikta XVI aiziešanas no amata.
Sertificēts Rīgas gids, kuru interesē numeroloģija un ezoterika. Mihails Grinevičs piedāvā ar Rīgu iepazīties no cita skatu punkta. Viņš stāsta par vecpilsētā ieraugāmiem sakrālajiem simboliem un uzsver, ka tā ir viņa interpretācija un viņa sajūtas. «Praktiskajai Astroloģijai» bija iespēja palūkoties uz tik pazīstamo pilsētu ar Mihaila acīm.
Romas pāvesta Franciska vizīte Latvijā tiek organizēta tā, lai iedzīvotāji varētu būt pēc iespējas vairāk klātesoši pasākumos Rīgā un Aglonā. Tomēr jārēķinās, ka pārvietošanās būs apgrūtināta, un uz ieplānotajiem pasākumiem nevajadzētu ierasties pēdējā brīdī. Tad tiešām var palikt aiz durvīm tiešā un pārnestā nozīmē.
Lietuvas valsts prezidenta amata kandidāts runā latviski, ir uzrakstījis grāmatu par Latvijas galvaspilsētu Rīga – cita civilizācija. Izcīnījis olimpisko bronzas medaļu peldēšanā 1976. gadā. Arvīds Jozaitis. Neparasti, ka Lietuvas augstākā valsts amata kandidāts uzrunā savus domubiedrus Rīgā.
Pēc vairākiem nokritušiem balkoniem un cietušiem vai kritiena dēļ mirušiem iedzīvotājiem Latvijas māju balkonu problēmai pievērsusies Ekonomikas ministrija.
Jau visa šī gada garumā SIA Rīgas ūdens (RŪ) aicina Mārupes (Rīgas administratīvās teritorijas robežās), Katlakalna un Bolderājas rajonu iedzīvotājus pieteikties pašvaldības līdzfinansējumam, lai nodrošinātu nekustamā īpašuma pieslēgšanu centralizētajai kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmai.
Saasināto uzmanību, kuras cēlonis ir iespējamā iebraukšanas maksa Rīgā, varētu skaidrot ar pirmsvēlēšanu sazvērestību, ja vien neatceras, ka šādu ieceri pērn pirms pašvaldību vēlēšanām akcentēja aktīvi Rīgas mēra Nila Ušakova oponenti sociālajos tīklos – apvienība Pilsēta cilvēkiem.
Romas pāvests Francisks 24. septembrī apmeklē Latviju. Augsne viņa vizītei tika gatavota daudz agrāk, dodot mājienus, ka Latvijas simtgadē būtu iespējamas vairākas zīmīgas, simboliskas vizītes. Latvijas vēsturē pirmais gadījums, kad mūsu zemi apmeklēja pāvests, katoliskās baznīcas lielākā autoritāte, datējams ar 1993. gada 8. septembri. Tad Jāņa Pāvila II ierašanās bija atbalsta žests nelielai valstij, kas atguvusi valstisko neatkarību.
Lietuva ir apliecinājusi, ka nelielai valstij Eiropas Savienībā (ES) nav pamata mazvērtības kompleksam. Sadarbībā ar Somiju tā izteica viedokli par regulāro pulksteņa laika maiņu – pietiek mākslīgi paildzināt diennakts gaišo laiku it kā elektroenerģijas taupības nolūkos. Ieguvumu ir pārāk maz, lai tā turpinātu.
Latvijas apceļošana ir aizraujoša laika pavadīšana. Ja maršrutu apzināti novirza no populārām tūrisma takām, tad var piedzīvot negaidītus pārsteigumus, sastapt atsaucīgus cilvēkus un iekļūt publiski nepieejamās vietās. Neatkarīgā izvēlējās ielūkoties Latvijas un Baltkrievijas pierobežā. Vienīgais, ko iepriekš zinājām, – ka noteikti gribam apskatīt Laimes muzeju Indrā. Viss pārējais, ko izbaudījām, bija ekspromts, pateicoties Indras, Piedrujas un Robežnieku pagasta pārvalžu vadītājai Ērikai Gabrusānei.
Psihoterapeite Ināra Vārpa nevairās no asiem vārdiem. Tos klausoties vai lasot, katrs pats var pārbaudīt savu briedumu – spēju reaģēt uz kritiku. Var paskatīties bērna sejā un ieraudzīt sevi, jo bērns ir vecāku spogulis. Vai mans bērns ir laimīgs? Viņš smejas? Ir sadrūmis? Nikns? Naidīgs? Var sev pajautāt, kāpēc reālā dzīve šķiet biedējoša gan pašam, gan bērnam un ko meklējam virtuālajā pasaulē. Var sevi testēt un noskaidrot, kā reflektē ar iluzoro pasauli, kurā dzīvo instagramisti, tviterotāji, feisbukotāji un kādus plāksterus tādējādi līmē uz savām brūcēm.
Okupācijas muzeja piebūves Nākotnes nams būvniecība ir gandrīz uzsākta. Vakar piebūves pamatos tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm un pateicību ziedotājiem. Tuvākajā laikā ir plānots uzsākt pāļu dzīšanu un ēkas galveno konstrukciju montāžu.
Strūves ģeodēziskais (arī meridiāna) loks ir unikāla 19. gadsimta ģeodēzisko uzmērījumu sistēma Zemes izmēru un formas noteikšanai un viena no cilvēces vēsturē vērienīgākajām Zemes uzmērīšanas kampaņām, ko no 1816. līdz 1855. gadam īstenoja vācu izcelsmes Krievijas impērijas astronoms un ģeodēzists Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve un ģeodēzijas pamatlicējs Krievijas impērijā un pirmā triangulācijas tīkla izveidotājs Kurzemes un Zemgales teritorijā Karls Fridrihs Tenners.