Preses nama pārbūve krietni paplucinās Eiropā lielāko zīriņu koloniju

© F64 Photo Agency

Preses nama ēkas pārbūvēšana par viesnīcu uz augstceltnes jumta ligzdojošo zīriņu koloniju neizputinās, bet krietni paplucinās gan. Rīgā, Latvijā un Eiropā lielākā zīriņu kolonija daudzus gadus aizstāvēja savas tiesības dzīvot uz Preses nama jumta. 2022. gadā bijušajā Preses nama ēkā ir plānots atvērt viesnīcu. Jāšaubās, vai viesnīcu atļaus izmantot arī ķērcīgajiem putniem, kas mēdz pikēt cilvēkiem matos un atstāt savus izkārnījumus, kur pašiem tīk.

Tomēr nevajag uzskatīt, ka Ķīpsala ir vienīgā zīriņiem piemērotā vieta. «Viņi nav konservatīvi, ligzdo arī dabiskās vietās,» saka LU Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadošā pētniece Māra Janaus. Ornitologs Ruslans Matrozis pirms sešiem gadiem rakstīja, ka šo putnu ligzdošanas vietas konstatējis Sarkandaugavā, Kundziņsalā, Rīgas brīvostā, citviet Ķīpsalā. M. Janaus piebilst - ja neļaus dzīvot uz Preses nama jumta, zīriņiem iznīcība nedraud, bet putnu kolonija ļoti samazināsies.

SENIEDZĪVOTĀJI. Pirmās zīriņu ligzdas uz Preses nama jumta ir atrastas 1983. gadā, bet upes zīriņu ligzdošana Rīgā konstatēta jau XIX gadsimta beigās. Preses nama ēku grasās pārbūvēt par viesnīcu. Ornitologi neņemas priekšlaikus prognozēt, kā rīkosies Eiropā lielākā zīriņu kolonija - pārcelsies uz piemērotāku vietu Daugavas tuvumā vai izlems neligzdot Rīgā / F64 Photo Agency

Kāpēc mums Rīgā ir nepieciešami zīriņi? M. Janaus atbild - ja gribam dzīvot pilsētā, kur parkos mājas ir tikai baložiem un vārnām, tad zīriņi nav vajadzīgi. «Zīriņi ir dabas daudzveidības daļa. Jo vairāk sastāvdaļu ir kādā sistēmā, jo stabilāka tā ir. Jo vairāk dabas daudzveidības elementu izņemam no sistēmas, jo daba kļūst mazāk aizsargāta, jutīgāka. Tas nozīmē - pakļauta iedarbībai. Atnāks kāds vīruss, baktērija, un nav pretī neviena, kas to var ierobežot. Nabadzīgāka ekosistēma ātrāk aiziet bojā,» skaidro M. Janaus. Reiz Rīgas pašvaldībai bija ideja ierādīt zīriņiem citu mītnes vietu - Zaķusalā. Tās dienvidu galā pagājušā gada 80. gados ligzdoja zīriņi un citu sugu putni, bet televīzijas torņa būvniecība putnus no turienes izēda. Zīriņi pārcēlās uz Preses nama tipogrāfijas jumta - plakana, plaša, ar oļiem klāta laukuma. Šā gadsimta sākumā jumta remonta laikā segumu nomainīja, un zīriņu ligzdošanai tas kļuva nepiemērots. Pašvaldība lēma putniem iekārtot teritoriju Zaķusalas ziemeļu galā aiz dzelzceļa tilta. M. Janaus stāsta, ka jaunā zīriņu mājvieta netika izveidota atbilstoši ornitologu ieteikumiem - ar sīkiem oļiem, granti un smiltīm. «Tur sabērti lieli, asi akmeņi, pamēģiniet uz tādiem uzgulties ar pliku vēderu,» noteic M. Janaus. Zaķusalā lapsām bija ļauta brīva vaļa postīt zīriņu koloniju, un putni šo vietu pameta. Putni ligzdo uz piemērotiem jumtiem, bet, piemēram, uz iepirkšanās centra Olimpia esot uzstādītas skaņas iekārtas putnu biedēšanai.

M. Janaus konstatē, ka upes zīriņus aizsargā ar viena likuma spēku, bet ar cita likuma spēku prioritāte ir cilvēka vajadzības.

Latvijā

Atjaunots teritoriju saraksts, kurās nomedītās mežacūkas obligāti ir jāizmeklē uz Āfrikas cūku mēri (ĀCM), liecina grozījumi valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora rīkojumā, kas publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".