Strūves ģeodēziskais (arī meridiāna) loks ir unikāla 19. gadsimta ģeodēzisko uzmērījumu sistēma Zemes izmēru un formas noteikšanai un viena no cilvēces vēsturē vērienīgākajām Zemes uzmērīšanas kampaņām, ko no 1816. līdz 1855. gadam īstenoja vācu izcelsmes Krievijas impērijas astronoms un ģeodēzists Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve un ģeodēzijas pamatlicējs Krievijas impērijā un pirmā triangulācijas tīkla izveidotājs Kurzemes un Zemgales teritorijā Karls Fridrihs Tenners.
Strūves loka mērījumu rezultāti apstiprināja angļu fiziķa, matemātiķa, astronoma, teologa, alķīmiķa Īzaka Ņūtona teoriju, ka Zeme ir saplacināta polu virzienā, nevis tai ir apaļa lodes forma. Pirms Strūves loka mērījumu veikšanas zinātnieki centās noteikt Zemes izmērus un ģeometrisko formu, bet Strūves loks kā uzmērījumu sistēma bija pirmais pētījums, kuram loka mērīšanai tika izveidots speciāls aprīkojums. Šie mērījumi vēlāk tika izmantoti ģeodēzisko tīklu un topogrāfisko karšu veidošanā un ļāva precīzi attēlot to, kas redzams dabā.
Veiktie mērījumi bija pirmie lielākie un nozīmīgākie trigonometriskie mērījumi Vidzemē, uz kuru pamata tika sastādīta Vidzemes karte. Latvija ir vienīgā no desmit valstīm, kurā mērījumus veica abi izcilie ģeodēzisti Strūve un Tenners.
Strūves loks stiepjas no Norvēģijas Ledus okeāna piekrastes līdz Donavas grīvai pie Melnās jūras un uz Zemes virsmas atzīmēts ar ģeodēziskajiem punktiem, kuri šķērso desmit valstu - Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas un Moldovas - teritorijas.