Lietuvas valsts prezidenta amata kandidāts runā latviski, ir uzrakstījis grāmatu par Latvijas galvaspilsētu Rīga – cita civilizācija. Izcīnījis olimpisko bronzas medaļu peldēšanā 1976. gadā. Arvīds Jozaitis. Neparasti, ka Lietuvas augstākā valsts amata kandidāts uzrunā savus domubiedrus Rīgā.
Tas nav neparasti, ja zina, ka Rīgā viņš dzīvoja no 2009. līdz 2012. gadam. Iemācījās latviešu valodu. Abu tautu un valstu vienotību pirms Otrā pasaules kara izteica biedrība Latviešu un lietuviešu vienība. Tagad A. Jozaitis uzsver, ka Latvijai un Lietuvai jābūt vienotām. Igauņu mentalitāte ir tuvāka somiem, bet Latvija un Lietuva var noturēt kopēju baltu garu. Alvīds Butkus ir viens no prezidenta komandas, un viņš atbalsta A. Jozaiša nostāju: «Kopā varēsim saglabāt savu identitāti, tajā skaitā baltisko. Tie, kas iemācās runāt latviski un lietuviski, jūtas kā balti, nevis tikai kā latvieši un lietuvieši.» Tāpēc A. Jozaitis un viņa komanda Valsts valodas centrā apsprieda iespēju rīkot intensīvus valodu kursus - Liepājā lietuviešiem un Klaipēdā latviešiem.
A. Jozaiša domubiedrs Vilnis Baltiņš uzsvēra, ka Jozaiša mērķis prezidenta amatā ir tautu saglabāšana.
A. Jozaitis uzsver, ka viņš pretojas neoliberālismam, kas virzās uz tautu izzudināšanu. Viņš neslēpj, ka ar pašreizējo Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti nav vienisprātis dubultpilsonības jautājumā. A. Jozaitis vēršas pret dubultpilsonības ieviešanu, kas neveicinās tautiešu atgriešanos Lietuvā. «Dubultpilsonība uztaisīs segregāciju,» vakar Rīgas Latviešu biedrības namā sacīja prezidenta amata kandidāts. Tās vietā viņš piedāvā lietuvieša pases ideju, kas būtu tilts, proti, iespēja pilsonības atgūšanai. Tādējādi varētu dot zaļo gaismu, lai emigrējušie lietuvieši atgrieztos.
A. Jozaitis uzsver, ka pašlaik sociālā atstumtība Lietuvā ir ļoti liela. Lietuvas politiskā elite ir atrauta no tautas. A. Jozaitis nevairās teikt, ka notiek Lietuvas izlaupīšana - resursi aizplūst no valsts, bet cilvēki tiek uzskatīti tikai par darbaspēku. Lai jauno paaudzi noturētu Lietuvā, izglītības sistēmai jāveido izglītots savas valsts pilsonis, nevis kosmopolītiska personība. Tāpēc viņš neatbalsta globalizāciju, jo uzskata, ka Lietuvu tā pazudinās, izšķīdinās.
Viņš stāsta, ka ir aicināts iesaistīties politikā ne reizi vien, bet līdz šim nav piekritis. Bija viens no Lietuvas atmodas kustības Sajūdis dibinātājiem, bet apmēram 30 gadu pēc atmodas politikas virzienā neskatījās. Viņa lielākais sapnis bija kļūt par rakstnieku, un šo gadu laikā savas rakstnieka ambīcijas viņš ir īstenojis. Kad paziņojis par kandidēšanu uz Valsts prezidenta amatu, Lietuvas politiskā elite ir reaģējusi ar sašutumu, sacīja A. Jozaitis. Viņš deva mājienu, ka Latvijā jūtas vairāk mājās nekā daudzviet Lietuvā. Kā noprotams, tāpēc, ka politikas vecie vēži viņu uzskata par marginālu, neiederīgu politiskajā klubiņā.
