Maksa par iebraukšanu Rīgā: Nav dūmu bez uguns

© F64

Saasināto uzmanību, kuras cēlonis ir iespējamā iebraukšanas maksa Rīgā, varētu skaidrot ar pirmsvēlēšanu sazvērestību, ja vien neatceras, ka šādu ieceri pērn pirms pašvaldību vēlēšanām akcentēja aktīvi Rīgas mēra Nila Ušakova oponenti sociālajos tīklos – apvienība Pilsēta cilvēkiem.

Šogad par Rīgas pašvaldības plāniem ieviest iebraukšanas maksu uzvedināja domāt pašvaldības Satiksmes departamenta izsludinātais konkurss par satiksmes infrastruktūras uzraudzības punktu ierīkošanu 16 Rīgas centra vietās. Objektus plānots izvietot Ganību dambī, Duntes ielā, Gaujas ielā, Brīvības gatvē, Ieriķu ielā, Augusta Deglava ielā, Matīsa ielā, Lāčplēša ielā, Dzirnavu ielā, Gogoļa ielā, Prāgas ielā, Maskavas ielā, Krasta ielā, uz Akmens un Vanšu tilta un Pasažieru ostā.

Nav jau arī tā, ka ideja par iebraukšanas maksu Rīgā netiktu vārdiski pārcilāta ik pa brīdim

Satiksmes departamenta vakar nosūtītajā atbildē Neatkarīgajai teikts, ka iepirkumā tika paredzēts projektēt konstrukcijas pa slēgtu pilsētas loku, ko ierobežo dzelzceļa sliedes un Daugava, uz konstrukcijām paredzot izvietot dažādas iekārtas satiksmes situācijas novērtēšanai, kā, piemēram, satiksmes plūsmas skaitīšanas iekārtas, gaisa kvalitātes uzraudzība iekārtas u.c. Iegūtie dati būs vērtīgi pilsētas plānošanas dokumentu izstrādē, satiksmes organizēšanā, gaisa kvalitātes monitoringā u.tml. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments izstrādā īstermiņa un ilgtermiņa mobilitātes plānu, līdz ar to datus varēs izmantot dažādām vajadzībām. Šobrīd paredzēts projektēt tikai konstrukcijas, uz kurām izvietot šīs iekārtas. Iepirkumā piedalījās trīs pretendenti, par atbilstošāko pasludināts SIA Vertex projekti un SIA Ix com piedāvājums. Projektēšanas darbu summa ir 140 320 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Bet līgums par projektēšanas darbu uzsākšanu vēl nav noslēgts.

Satiksmes departamenta sniegtā atbilde ir neitrāla, tomēr pašvaldībā netiek pateikts strikts kaut vai tikai iespējai izskatīt priekšlikumu par iebraukšanas maksu. Raidījumā Nekā personīga nosaukta pat summa - 5 eiro par iepriekš minēto tiltu šķērsošanu. Nav jau arī tā, ka ideja par iebraukšanas maksu Rīgā netiktu vārdiski pārcilāta ik pa brīdim. Laiku pa laikam gaisa piesārņojums - slāpekļa dioksīda un gaisā suspendēto cieto daļiņu daudzums - Rīgas centrā pārkāpj Eiropas direktīvas normas. Par galveno pilsētvides gaisa piesārņojuma avotu tiek uzskatītas autotransporta radītās izplūdes gāzes. Turpmāk sastrēgumu Latvijas galvaspilsētā kļūs arvien vairāk un tie būs ilgāki, jo notiek pastāvīga iekšējā migrācija no lauku reģioniem uz Rīgas aglomerāciju; nepārtraukta ekonomiskā izaugsme ir saistīta ar biežāku pārvietošanos; cilvēki turpina izvēlēties dzīvot Rīgas piepilsētās, bet strādāt un bieži vien arī skolot bērnus Rīgā (domnīcas Certus pētījums Desmit pieejas satiksmes sastrēgumu mazināšanai Rīgā).

Bet atbildes uz pašlaik sacelto ažiotāžu par iespējamu iebraukšanas maksu Rīgā jau divus gadus bija meklējamas 2016. gadā izstrādātajā Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmā 2016.-2020. gadam. Programmas autori piedāvā pat trīs iespējamos variantus, kā uzlabot gaisa kvalitāti un pārvietošanos pilsētas centrālajā daļā. Pirmkārt, izveidot zemu emisiju zonu, proti, centrā aizliegt iebraukt ar vecām automašīnām. Otrkārt, ieviest sastrēgumu maksu, kas varētu mazināt transporta intensitāti centrā par 20 procentiem. Sastrēgumu maksa tiktu maksāta par stāvēšanu centrā, un šis plāns jau tiek īstenots kopš 2013. gada: Rīga sadalīta zonās ar noteiktu maksu par auto novietošanu. Treškārt, centrā būtu atļauts iebraukt tikai noteiktas emisijas klases auto, vienlaikus - ieviesta sastrēgumu maksa. Starp citu, pagājušogad domubiedru grupa Pilsēta Rīgai norādīja, ka Rīgas mazajā centra lokā gandrīz trešdaļa - 29 procenti - mājokļu ir neapdzīvoti, bet pārējās Rīgas apkaimēs šis rādītājs ir divas reizes mazāks. Kādreizējie rīdzinieki dodas dzīvot uz Rīgas pievārtes pašvaldībām, taču turpina izmantot Rīgas infrastruktūru, jo visbiežāk strādā Latvijas galvaspilsētā. Lai iegūtu līdzekļus Rīgas ielu remontam, varētu ieviest maksu par pilsētas centra šķērsošanu.

Latvijā

Augstākā tiesa (AT) atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, tādējādi stājās spēkā notiesājošs spriedums, ar kuru mobilo telefonu zaglim piespriesta brīvības atņemšana uz trīs gadiem, aģentūru LETA informēja AT.

Svarīgākais