6.sep 2018
Stāvam pie Daugavas. Baltkrievija ir rokas stiepiena attālumā. Otrā upes krastā. Te – Piedruja, tur – Druja. Piedrujieši robežas nevelk, sētas nebūvē – ne fiziski redzamas un taustāmas, ne iedomātas. Pat kādas Daugavas salas pusīti varētu pieprasīt baltkrieviem, jo teorētiski puse salas pieder viņiem, puse – latviešiem. Bet nē, salas dēļ nebojās sābru attiecības, jo vairāk tāpēc, ka reiz Piedruja un Druja bija viena apdzīvota vieta. Piedrujieši dzīvo un strādā uz palikšanu, nevis pagaidām. Viņi nevaimanā, ka Rīgai tiek visa krējuma kārta, bet pierobežai – sūkalas.