Vai vēsturiskais Vāgnera nams Rīgā lemts iznīcībai?

Vāgnera zāles nama izsolei bija jāpiesakās līdz vakardienai, izsole notiks rīt. VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ēku Rīgā, Riharda Vāgnera ielā 4, vēlas iznomāt uz 30 gadiem, tās renovācijā nāktos ieguldīt ap 20 miljonu eiro. Uzņēmēji ir izteikušies, ka tādā periodā ieguldījumus nevarēs atpelnīt. Garākais nomas termiņš, ko pašlaik var piedāvāt, ir 30 gadu. Tāpēc ēkas turpmākās iespējas – tikt atjaunotai vai turpināt eksistēt pašreizējos apstākļos – vēl nav zināmas.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis sacīja, ka nomnieku meklēs arī atkārtotā izsolē, ja līdz šim izsludinātajā termiņā neviens nebūs pieteicies. Ja arī tad potenciālie nomnieki nevēlēsies pieņemt izsoles nosacījumus, ēkas apsaimniekošanai vajadzēs izskatīt citus variantus, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Naudu sagaida no privātajiem

Īpašums 2006. gadā pārņemts no Kultūras ministrijas Finanšu ministrijas valdījumā un nodots pārvaldīšanā VNĪ kopā ar lietošanas ierobežojumu, kas paredzēja, ka, atjaunojot ēkā darbību, Vāgnera nams turpina īstenot kultūras funkciju.

Ēka ilgstoši nav remontēta, tagad vajadzīga renovācija, jo pamati un sienas ir sliktā tehniskā stāvoklī. Tās glābšanai ir rīkotas zibakcijas un citas akcijas. Tas nav palīdzējis. Ieceres ir, vēlme sakārtot namu ir, bet valsts līdzekļus nav paredzēts izlietot. Savukārt privātam ieguldītājam mērķis ir ne tikai atjaunot, bet arī nopelnīt. Vāgnera zāle ir valsts īpašums, bet valstij nav naudas, lai ieguldītu tāpat vien - sakopjot kultūrvēsturisku ēku. Savukārt VNĪ, kas apsaimnieko valsts īpašumus, atzīst, ka investē ēkās, ja ir zināms to lietotājs un funkcijas.

Vāgners kā zīmols

Vāgnera zāle nav šo ēku starpā, lai gan tās potenciāls ir pat starptautiski nozīmīgs, jo sasaista Rīgu, kurā dzīvoja un operas diriģēja vācu komponists un operas reformētājs Rihards Vāgners, ar Baireitu, kur katru gadu notiek Vāgnera mūzikai veltīts festivāls. Baireitas opernama būvniecību uzraudzīja Vāgners pats, un tajā izmantoti vairāki jaunievedumi, kas, pēc komponista uzskata, palīdzēja labāk īstenot viņa iestudējumus - teātra zāles slīpā grīda, aptumšojums izrādes laikā un padziļinātais orķestra novietojums, - tā par Vāgnera zāles potenciālu 2013. gadā rakstīja humanitāro zinātņu maģistrs Jurģis Klotiņš. Biļetes uz Baireitas festivālu jāgaida vairākus gadus, viss, kas saistīts ar Riharda Vāgnera vārdu, pasaulē joprojām piesaista lielu interesi. Latvijā šis nams tūristiem ir slēgts. Nu jau ne tikai tūristiem vien.

Ko darīt?

Nesen par rīcību ar vairāk nekā 230 gadu veco ēku sprieda pat Ministru kabinetā. Tika izskatīti vairāki iespējamie varianti: īpašuma atjaunošana par valsts budžeta līdzekļiem; īpašuma atjaunošana, izmantojot publisko un privāto partnerību; īpašuma nodošana ilgtermiņa nomā ar nomnieka pienākumu atjaunot ēku; īpašuma nodošana Rīgas pašvaldības īpašumā vai īpašuma atsavināšana publiskā izsolē. Valdība nolēma atbalstīt Vāgnera nama iznomāšanu privātajam partnerim, saglabājot to valsts īpašumā. R. Neimanis optimistiski sacīja, ka tuvākajos gados skaistais nams par graustu netaps, tāpēc pašlaik nevajag steigties ar tā pārdošanu.

Nelielo koncertzāļu īpašnieki - skeptiski

Kultūras un izklaides biznesā strādājošie nelielo koncertzāļu īpašnieki skeptiski izteikušies par iespējām atpelnīt Vāgnera zālē ieguldītos līdzekļus. Piemēram, Juris Millers aprēķinājis, ka maksimāli iespējamais skatītāju vietu skaits ir 250. Ar šādu vietu skaitu zālei 30 gadu laikā katru dienu būtu jānodrošina 15 000 līdz 20 000 eiro ieņēmumi, bet tas nav reāli. Mūzikas nama Daile direktore Anda Zadovska aģentūrai LETA skaidroja, ka neredz iespēju, kādā veidā ieguldījumi Vāgnera zālē varētu atpelnīties, jo ar kultūras pasākumiem vien to izdarīt nevarēs. Turklāt ēka ir kultūrvēsturisks piemineklis, tāpēc pastāv apgrūtinājumi, kas sarežģī atjaunošanu. Izsoles nosacījums ir ēkai saglabāt kultūras funkciju. Koncertzāles Palladium līdzīpašnieku Ģirtu Majoru šī izsole neinteresē, jo viņam jau ir sava koncertzāle.