Pēc klejojumiem pa Latgali dzima lokāls joks: uz Barselonu katrs var aizbraukt, bet uz Īdeņu... Jā, nekurienē, toties neaprakstāmi skaistā vietā Nagļu pagasta Īdeņā Jānis un Anna Macāni ir iekopuši saimniecību. Uz Īdeņu ceļu atraduši tūristi no Japānas, Maltas, Singapūras, Jamaikas, Bolīvijas, Katalonijas un citām valstīm. Macāni dzīvo un strādā savā Latgalē un uzskata, ka šis nav depresīvs novads, ja cilvēkam ir čaklas rokas un galva uz pleciem. Bez darba nekas nerodas.
Zvejnieku mājas radītas vietā, kuru savulaik izlozē laimēja Jāņa vecaistēvs. Ārzemniekiem ir grūti noticēt, ka zeme tik skaistā vietā tikusi dalīta šādā veidā. Macānu viesu namiņš uzbūvēts kādreizējā Nagļu zivjaudzētavas karpu dīķa dibenā. Dīķa vairs nav, tas nosusināts, bet bez ūdeņiem šī sēta nav palikusi. Laiva ir. Var vērot putnus, ogot, sēņot, medīt, makšķerēt un baudīt saullēktu. Var atēsties zivis un citus Latgales kulinārā mantojuma gardumus. Kad vasaras tveice san īpaši tumīgi, prasīties prasās mesties peldus. Uz priekšu, saka saimnieki. Un piekodina izstaigāt Teirumnieku purva taku, pie viena gājuma - arī nopeldēties.
Atpūta un vēsture vienuviet
Putnu vērotāji uz Īdeņu steidz jau agrā pavasarī. Ap Lubāna ezeru sastopamas vairākas pasaulē apdraudētas putnu sugas - ķikuts, grieze, jūras ērglis, zivju ērglis. Apkārtnē novērotas 257 putnu sugas.
Šīs saimniecības moto ir Aktīva atpūta pie lielā Lubāna - ir sporta laukumi un inventārs, lauku pirts ar dīķi blakus. Zvejniekos atrodams arī pagasta tūrisma informācijas punkts, ko vada Anna Macāne - sertificēta vides gide. Viņa vada pārgājienus pa Teirumnieku purva laipām, mežu, purvu, pa Lubāna ezera apkārtni un iepazīstina ar šīs teritorijas kultūrvēsturisko mantojumu un dabas bagātībām.
Anna aizrautīgi stāsta, ka pie Lubāna ezera bijusi pirmā apdzīvotā vieta Baltijā pēc ledāju atkāpšanās, te ticis apstrādāts dzintars un bronza. Ja kāds nenotic, tad rāda zinātniskus izdevumus, un cilvēki brīnās. Mēs arī. Skatāmies arheoloģijas grāmatas un uzzinām, ka Īdeņas apkārtnē bija divi seni pilskalni, atklātas vairāk nekā 30 seno cilvēku apmetnes, 23 no tām - akmens laikmeta.
Īdeņas vēsture, senās apmetņu vietas, izrakumi ir aizrāvuši Macānu meitu. Viņa Zviedrijā, Gēteborgā, studē doktorantūrā. Anna ar pašcieņu saka - lauku skolā nav slikta mācību kvalitāte, meita mācījusies Nagļos apvienotajās klasēs un, re, studē Zviedrijā.
No Piņķiem uz Īdeņu
Saimniece Anna atzīst, ka abi ar vīru rikšo visu vasaru. Neatpūtušies. Tūrisms nodrošina iztikšanu, bet atpūsties sanāk tikai ziemā. Tad gan cilvēki ir nogurdinājuši un saimnieki labprāt atpūšas pie dabas. Divi vien.
Viņi nesūkstās, tāpēc ka no laba prāta izvēlējušies dzīvot Latgalē. Pirms tam ģimene mitinājās Rīgas pievārtē, Piņķos. Nepatika. Atbrauca uz dzimtas mājām Īdeņā. Paradīze zemes virsū, bet darbu te neviens nepiedāvāja. Brauca draugi, radi, priecājās par atpūtas iespējām, līdz Macāni nosprieda - ja savējiem patīk, patiks arī citiem. Un sāka iekarot lauku tūrisma nišu. Nu te mēdz ierasties gan prezidenti, gan vēstnieki, gan nejauši garāmbraucēji, Macāni visus uzņem vienlīdz viesmīlīgi. Kopš brīvdienu mājas atvēršanas Macāniem draugu un paziņu kļuvis vēl vairāk.
Aizpagājušajā gadā sasniegts apmeklētāju rekords - 4000. Milzīgs skaits nelielai brīvdienu mājai, jo Macāni nealgo milzīgu darbinieku štatu - strādā paši. Viņi arī taujājuši ārvalstu ceļotājiem, kā uzzinājuši par Īdeņu. Tie atbildējuši, ka iegūglējuši vārdus «dabīga pārtika, skaista daba».
Indiešu pārsteigums - Latvijas kartupeļi
Macāni iesaistījušies Eiropas kulinārā mantojuma projektā, bijuši pieredzes apmaiņā citās valstīs, un par to Jānim stāstāmi sulīgi piedzīvojumi. Reiz Jānis iestāstījis visiem no Singapūras, ka mellenes uzlabo redzi. Šie izēd vienu bļodu, otru un turpina, līdz viens no viņiem ievaicājas, kad būs rezultāts. Šie ciemiņi Latgalē piedzīvojuši vēl kādu atklājumu - kartupeļus.
Annas firmas ēdiens ir krāsnī cepts zandarts ar dārzeņiem. Zvejniekos ceļ godā Latgales kulināro mantojumu, gatavo pēc senām receptēm un izdomā arī šo to jaunu. Zivju ēdieni te ir, lietojot erotiskās literatūras apzīmējumu, 50 nokrāsās, medību sezonā var mieloties ar meža pīles ragū, ārstnieciskām tējām. Ja kāds galīgi sašļucis un ērcīgs, tad saimnieks piedāvā ķērpju tēju. Ar piebildi, ka tā vairos potenci. Ar katru cilvēku var atrast kopīgu valodu, uzskata Jānis Mācāns. Arī pavārs Mārtiņš Sirmais esot meklējis kulināros piedzīvojumus Īdeņā. Atradis. «Tāds pats apķērīgs kā mēs,» smejas Jānis.
