Vai Juglas ezerā jādragā ar ūdensmočiem?
Rīgas domes Mājokļu un vides departaments (MVD) aicina iedzīvotājus līdz 10. septembrim aizpildīt anketu departamenta mājaslapā http://mvd.riga.lv/ un izteikt viedokli, vai vajadzētu atļaut Juglas ezerā pārvietoties ar motorizētiem kuģošanas līdzekļiem – ūdensmotocikliem, motorlaivām, kuteriem, airu laivām vai citiem kuģošanas līdzekļiem, kas aprīkoti ar motoru.
Pašvaldības Mājokļu un vides komitejas sēdē deputātiem nebija vienotas nostājas, tāpēc tika nolemts iegūt plašāku sabiedrības viedokli. Strīdi raisījās par sagatavotajiem grozījumiem saistošajos noteikumos Nr. 29 Juglas ezera apsaimniekošanas noteikumi, kuros vairs nav ietverts aizliegums pa ezeru pārvietoties ar motorizētiem kuģošanas līdzekļiem. Lai noskaidrotu, ko par atļauju ezera ūdeni kult un lielā ātrumā traukties, piemēram, ar ūdensmotocikliem, domā Juglas un citu apkaimju iedzīvotāji, MVD Vides pārvaldes speciālisti ir izstrādājuši aptaujas anketu. Aptauja ir anonīma, un iegūtie rezultāti tiks izmantoti apkopotā veidā. Aptaujas anketā iekļauti pieci jautājumi, un tās aizpildīšana ilgst dažas minūtes.
Rīgas domē informē, ka Vides pārvaldes speciālisti noskaidros arī citu ieinteresēto organizāciju viedokli, piemēram, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, Latvijas Neredzīgo biedrības nostāju, kā arī Latvijas Ornitoloģijas biedrības, pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR zivju resursu pētniecības departamenta, makšķerniekus un zvejniekus pārstāvošo biedrību un Rīgas Tūrisma attīstības biroja viedokļus.
Pirms diviem gadiem pēc MVD pasūtījuma ir izstrādāts Juglas ezera raksturojums un ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumi. Dokumentā teikts, ka Jugla ir viena no Rīgas apkaimēm, kurā zaļās vides, ūdeņu (upju un ezeru) un mežu klātbūtne ir visjūtamākā, tomēr tā netiek izmantota atbilstoši tās potenciālam - ezeru un upju krastmalas ir nolaistas, tām ir apgrūtināta piekļūšana, zaļās teritorijas un mežs bieži vien ir nesakopti, tomēr Juglas ezeram klātesošo teritoriju ainavai piemīt augsta ainaviska vērtība. No krastiem paveras daudz vizuāli augstvērtīgu skatu uz ezeru, tam piegulošām platībām un vienīgo salu ezerā - Sudrabsaliņu. Tāpat, raugoties no ezera, vērojami skaisti krastu un to apbūves skati. Diemžēl cilvēka darbošanās Juglas ezeram un tā apkaimei kaitējusi - skaidri saskatāma piegružošana ar dažādiem sadzīves atkritumiem, būvgružiem, notikusi atsevišķu zemes īpašnieku nesankcionēta darbība, tajā skaitā - arī tauvas joslā. Dokumenta izstrādātāji prognozē, ka antropogēnā jeb cilvēka radītā slodze turpmāk palielināsies.
Pašlaik ezers tiek izmantots atpūtai (peldēšana, makšķerēšana u.c.). Pēdējo desmitgažu laikā ezerā veikto tīrīšanas un citu darbu ietekme uz zivju resursiem drīzāk ir vērtējama pozitīvi nekā negatīvi.
***
IETEICAMIE JUGLAS EZERA EKSPLUATĀCIJAS (APSAIMNIEKOŠANAS) VEIDI
• Juglas ezera turpmākai apsaimniekošanai jānodrošina ezera ilgtspējīga izmantošana.
• Jāsamazina ezera eitrofikācija jeb aizaugšana. Nākotnē jārēķinās ar ezera akvatorija ikdienas lietošanas pieaugumu, paredzot peldlīdzekļu skaita pieaugumu, ūdensceļu attīstību, piestātņu attīstību, kā arī jaunu, ar ūdeni saistītu, ainavu telpu radīšanu.
• Vēlams padziļināt ezera gultni (izņemt dūņu slāni) par vairākiem metriem.
• Publiskajos ūdeņos jānosaka teritorijas, kurās atļauts izvietot peldošas konstrukcijas, vienlaikus nodrošinot brīvu piekļuvi publiskajiem ūdeņiem.
• Jāparedz automašīnu stāvlaukumi ar pietiekamu stāvvietu skaitu.
• Plānots izveidot divas atpūtas kuģu piestātnes, četras laivu piestātnes, papildus plānojot vēl divas vasaras laivu piestātnes.
• Ekspluatācijas noteikumi paredz izveidot labiekārtotas peldvietas astoņās vietās. Faktiski peldvietas te jau eksistē, tikai pilnībā nav aprīkotas un sakārtotas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.
• Brīvdabas muzeja krastā paredzēts putnu vērošanas tornis.
• Rekomendējama ainavu takas izveidošana.
Avots: Juglas ezera raksturojums un ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumi,
Rīga, 2016. Publicēts saīsinātā veidā