Kāda būs Rīgas domes opozīcija pēc Saeimas vēlēšanām? Šobrīd var atbildēt, ka opozīcija būs. Taču tās darba efektivitāte būs atkarīga arī no cilvēka faktora – vai pašreizējais rezervistu soliņš spēs diktēt tādu pašu tempu un tikpat efektīvi izmantot līdzšinējās opozicionāru metodes pašvaldības darbā. Jautājums par pašvaldības opozīcijas partiju rezervistu soliņu nav nejaušs – no 28 deputātiem Saeimas vēlēšanās kandidē 17.
Uz Saeimu, uz Saeimu!
No Jaunās Konservatīvās partijas (JKP) uz Saeimu ir gatavi doties visi deviņi Rīgas domes frakcijas deputāti: Jānis Bordāns, Krišjānis Feldmanis, Juris Jurašs, Marija Balcere, Juta Strīķe, Eva Mārtuža, Sandris Riekstiņš, Linda Ozola, Evita Zālīte-Grosa.
No partijas Latvijas attīstībai (LA) frakcijas uz Saeimu tēmē pieci no astoņiem deputātiem: Mārtiņš Bondars, Juris Pūce, Māris Mičerevskis, Ansis Ansbergs, Ojārs Judrups.
No partijas Vienotība frakcijas kandidēs tikai Olafs Pulks, pārējie trīs deputāti turpinās darbu Rīgas domē.
No Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK darbu pašvaldībā pret darbu parlamentā gatavojas mainīt Jurģis Klotiņš un Dainis Locis - divi no sešiem deputātiem.
Pašreizējā domes pozīcija darbam uz Saeimu ir virzījusi tikai divus pašvaldības deputātus no partijas Saskaņa - Regīnu Ločmeli-Luņovu un Viktoru Paškovu.
Saskaņas partnere Rīgas domē - partija Gods kalpot Rīgai (GKR) - sevi pozicionē kā pašvaldību partija un uz Saeimu nemērķē.
Pašreizējā Rīgas pašvaldības opozīcija, proti, tās jaunpienācēji JKP un LA ir skaļāki un pamanāmāki, aktīvi izmanto sociālos tīklus, un šīs darbības ir piesaistījušas lielāku žurnālistu uzmanību, vērtē pašvaldības darba veterāns no Vienotības Olafs Pulks. Viņš Rīgas domes opozīcijā darbojas kopš 2007. gada.
Opozīcijas un koalīcijas deputātu skaita izmaiņas ir ietekmējušas darbu lielākajā Latvijas pašvaldībā. Saskaņa un GKR pērn pēc pašvaldību vēlēšanām zaudēja sešas deputātu vietas, salīdzinot ar iepriekšējo sasaukumu. Šīs sekas izbaudīja gan koalīcijas, gan vecie opozīcijas deputāti, kuri bija ieslīguši viens otra rutīnā kā laulāts pāris pirms sudrabkāzām. Opozīcijas deputāti sparīgi metās kapāt jauniegūto un jaunapgūstamo lauciņu - deputātēšanu pašvaldībā. Viens no skaļākajiem notikumiem bija debates par pašvaldības nolikumu, kurā bija plānots ierobežot deputātu iespējas uzdot jautājumus. Mazākuma deputāti to izmantoja, cik spēja - domes un komiteju sēdēs uzdeva daudz jautājumu, diskutēja, pieprasīja pārtraukumus, un nereti jautājumi atgādināja laika vilcināšanu un vienlaikus - atgādināja par sevi bez atsevišķas reklāmas kampaņas.
Politologs Filips Rajevskis vērtē, ka opozīcijas darbības forma Rīgas domē ir agresīvāka un skaļāka, tiek lietoti instrumenti, kas Rīgas domē nav izmantoti. Opozīcija šīs metodes labi izmanto tieši Rīgas pašvaldībā. Arī O. Pulks piebilst: «Kad es sāku darbu domē, tad pastāvēja uzskats: lai runā labie darbi. Šodien laikmets pieprasa publicitāti.» JKP un LA aktīvo darbību sociālajos tīklos O. Pulks uzskata par pozitīvu pienesumu pašvaldības darbā.
Darbošanās vai tribīne?
Politiskajā retorikā mazākuma pārstāvji allaž centušies uzsvērt savu nozīmīgo pretstāves lomu Rīgas domē, bet pienāk laiks, kad aso toni nākas nomainīt pret mērenāku. Tā notika ar LA - Saskaņas deputāti kādā sēdē atbalstīja LA pārstāvja Jura Pūces priekšlikumu par Rīgas mikroautobusu satiksmi, bet viņš sacīja, ka laiks sākt konstruktīvu dialogu ar pašvaldības varas partijām, jo riešanās nav efektīva.
Ar laiku klusāka kļuvusi tandēma Strīķe-Jurašs uzstāšanās pret Rīgas domes koalīciju. Pirms vēl tika paziņots, ka viņi kandidēs uz Saeimu, radās sajūta, ka konservatīvie sāk taupīt pulveri. Pagājušā gada nogalē arvien mērķtiecīgāk izskanēja versijas, ka daļa no skaļākās opozīcijas deputātiem tādējādi veido kampaņu, gatavojoties Saeimas vēlēšanām. Tolaik potenciālie Saeimas deputātu kandidāti atbildēja izvairīgi. Politologs Filips Rajevskis saka - politiķis par saviem kandidēšanas plāniem nevar runāt, pirms nav pieņemts partijas lēmums. Bet tas, ka politiķi darbu Rīgas domē izmanto kā tribīni, platformu vai tramplīnu savas politiskās karjeras veidošanai, nav pārmetumu vērts. Politiķim tā ir normāla rīcība.
Tomēr konkrēti par paveikto pašvaldībā JKP Neatkarīgajai neatbildēja. Publiski uz šo jautājumu partijas pārstāvji atbildējuši ar vispārīgiem apgalvojumiem par miljoniem eiro izšķērdēšanu novēršanu, dokumentu skrupulozu pētīšanu un valstiski lojāli domājošu deputātu skaita palielināšanu Rīgā.
Uz Neatkarīgās jautājumu, vai opozīcija ir ko būtiski panākusi lielākajā Latvijas pašvaldībā, O. Pulks noteic, ka lēmumu pieņemšanas joma nav vienkārša, bet kaut kas no opozīcijas deputātu priekšlikumiem varētu rezultēties ar domes lēmumiem, jo, piemēram, no sociālo jautājumu risināšanas izvairīties neizdosies tik un tā.
Kāpēc cāļi jāskaita rudenī
F. Rajevskis vērtē, ka pašvaldības opozīcijas patiesos nolūkus varēs vērtēt pēc tam, kad viņu vietā ieradīsies otrais ešelons (ja ieradīsies, jo nav teikts, ka parlamentā nonāks visi 17 opozicionāri) - vai tas spēs noturēt to ritmu, ko viņu priekšgājēji uzdevuši. Ja tas viss pēc Saeimas vēlēšanām izčākstēs, tad sabiedrībai ir tiesības uzskatīt, ka tā ir izmantota un šo pašvaldības deputātu rīcība vērtējama ar teicienu «pēc mums kaut ūdensplūdi». O. Pulks aicina sagaidīt opozīcijas jauno maiņu un pēc tam vērtēt, vai un cik labi viņi strādās.
