Katoļu sabiedrība lemj savu "taisno tiesu" Zeiļas lietā

Daļai katoļticīgo, īpaši Latgalē, ir grūti noticēt, ka priesteris Pāvels Zeiļa varētu būt vainojams neģēlīgā rīcībā. Kam tad lai tic, ja ne dieva kalpam, jo vairāk tāpēc, ka baznīca sevi pozicionē kā augstas morāles institūciju.

Romas katoļu baznīca Latvijā izplatīja skopvārdīgu informāciju pēc publiski izskanējušām ziņām par to, ka aizdomās par seksuālu vardarbību ir apcietināts katoļu priesteris no Latgales. Vēlāk viņa - priestera Pāvela Zeiļas - aizstāvībai atklāto vēstuli izplatīja mariāņu kongregācijas priesteri Latvijā, draudze, arī Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis izteica atbalstu Zeiļam savā uzrunā Latgales radio, kā arī vairāki simti cilvēku sestdien pulcējās piketā Rēzeknē.

Šādā veidā daļa katoļticīgo lēma savu taisno tiesu ārpus laicīgās tiesas zāles

- priesteris Zeiļa, Rēzeknes goda pilsonis, Rēzeknē kalpo jau 35 gadus, ir dievbijīgs, labs cilvēks, visus viņa priesterības 40 gadus nav ne redzēts, ne dzirdēts kaut kas priesterības kalpojumam neatbilstošs, bet pret viņu vērstā informācija ir provokācija un apmelošana, melīgās informācijas izplatītāji ir jāsoda, un diez vai var uzticēties upurim - cilvēkam ar garīgās veselības traucējumiem. Upurim par viņa (iespējamām) ciešanām nav izskanējusi ne tikpat skaļa līdzjūtība, ne atvainošanās.

Notikušā īsā fabula ir tāda: Valsts policija informē, ka aizdomās par cilvēktirdzniecību un seksuālu vardarbību augusta beigās ir aizturēts Latvijas Romas katoļu baznīcas garīdznieks no Rēzeknes - Aglonas diecēzes, kā arī vēl divi cilvēki. Cietušais ir pilngadīgs vīrietis ar garīgās veselības traucējumiem, viņš ticis seksuāli izmantots, un tas darīts par naudu - gala pircējs esot bijis garīgās konfesijas pārstāvis. Policijā norāda, ka viņam inkriminē vairākas nozieguma epizodes. Uzsākts kriminālprocess. Divi aizdomās turētie paturēti apcietinājumā, viens no viņiem - garīdznieks.

Tikai vairākas dienas pēc izskanējušās informācijas par P. Zeiļas apcietināšanas iemesliem arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs komentēja notikušo. Un, iespējams, tikai viņa vārdos sabiedrība beidzot varēja sadzirdēt to, ko gaidīja no baznīcas kā morālas autoritātes. Latvijas Televīzijas Panorāmā arhibīskaps atzina - ja baznīcā kas tāds notiek, tad ir jāatzīst šis fakts, jāuzņemas līdzatbildība un jāattīrās. Noziegumi, kurus inkriminē P. Zeiļam, ir šaušalīgi. Ja tie apstiprināsies, tad viņam jāsaņem pelnītais sods gan no Krimināllikuma viedokļa, gan pēc baznīcas iekšējiem noteikumiem.

Gan sestdien sarīkotajā piketā, gan atbalsta vēstulēs P. Zeiļa tiek raksturots kā cienījams cilvēks, par kura nevainīgumu esot pārliecināti draudzes locekļi un viņa amata brāļi. Apcietinājumu viņi uzskata par pārāk bargu sodu. Izskan aizdomas par to, ka lieta ir safabricēta, pat tādi apgalvojumi, ka tā ir provokācija pret Latgali, tiek aicināts veikt neatkarīgu izmeklēšanu, bet bīskaps Jānis Bulis nācis klajā ar vēstījumu, ka «jau labu laiku iepriekš bija nojauta, ka pirms pāvesta vizītes Latvijā var tikt rīkotas kaut kādas provokācijas, taču nebiju domājis, ka kāds rīkosies tik nekaunīgi, ar melīgām liecībām maldinot valsts izmeklēšanas iestādes».

To var uzskatīt par viedokļu izteikšanu, bet var - kā spiediena izdarīšanu uz policiju. Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes maģistre Veronika Leja ir pētījusi pirmstiesas publicitātes ietekmi uz tiesas nolēmumiem un konstatējusi: jo labāka attieksme pret tiesas dalībnieku, jo labvēlīgāks būs viņam izteiktais spriedums; negatīva pirmstiesas publicitāte ietekmē gan attieksmi, padarot to sliktāku pret personu, pret kuru tika vērsta pirmstiesas publicitāte, gan spriedumu, padarot to par nelabvēlīgāku; izglītībai ir nozīme (vismazāk pirmstiesas publicitāte ietekmēja psiholoģijas studentu un juristu ar augstāko izglītību spriedumu).

***

VIEDOKĻI

Vai baznīca spēj komunicēt ar sabiedrību jautājumos, kas tās morālo autoritāti grauj vai mazina?

Valdis Tēraudkalns, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesors:

- Protams, seksa skandāli un citi līdzīgi notikumi grauj baznīcas prestižu. Baznīcas ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet citur pasaulē lēnām un negribīgi pielāgojas jauno komunikācijas tehnoloģiju laikmeta prasībām, kad skandālus un neērtas tēmas nav vairs iespējams noklusēt. Vēl viena problēma ir saistīta ar lielo, vietām pat neapstrīdamo autoritāti, kāda daudzu ticīgo acīs ir garīdzniekiem. Viduslaiku un vēl agrāku laikmetu domāšanā pamatotā mācība par garīdznieka īpašo statusu nav vairs pamatojama Rietumu mūsdienu demokrātiskajā sabiedrībā. Jo vairāk baznīcās būs kontroles mehānismi un demokrātiskas pārvaldes institūcijas, jo vairāk ticīgie baznīcu solos apzināsies, ka viņi veido baznīcu un ir tajā vairākums, būs iespēja ne pilnībā izslēgt, bet vismaz mazināt noziedzīgu darbību iespējamību.

Pauls Kļaviņš, Profesors, teoloģijas doktors, priesteris:

- Ja sabiedrībai rodas priekšstats, ka kaut kas tiek slēpts, tas aizvaino cilvēkus un izraisa neapmierinātību. Šajā gadījumā [no baznīcas puses] netiek slēpts, bet baznīcai trūkst pieredzes komunikācijā ar sabiedrību, tāpēc ka Latvijā ar šādiem gadījumiem sastopamies reti. Tomēr transparencei [caurspīdīgumam] vajadzētu būt, un baznīcai tas ir liels izaicinājums. Arī ticīgajiem ir grūti pieņemt negatīvo un grēcīgo, jo neesam tik ļoti sastapušies ar tādiem gadījumiem.