Brīvības pieminekļa vēsture – aiz slēgtām durvīm

80 GADU VĒSTURE. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ir viens no pirmajiem, kurš apskata Brīvības piemineklim veltīto fotoizstādi pieminekļa Goda telpā © Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Brīvības pieminekļa Goda telpā ir atklāta foto ekspozīcija par Brīvības pieminekli dažādos laika posmos. Ekspozīcija ikdienā atrodas aiz slēgtām durvīm, jo Goda telpa nav publiski pieejama. Bet sestdien, 15. septembrī, fotogrāfijas tiks ievietotas pieminekļa terasē, kur tās varēs aplūkot ikviens interesents.

Foto ekspozīcija Goda telpā atklāta īsi pirms Eiropas kultūras mantojuma dienām, kas notiks no 14. septembra līdz 16. septembrim. Vakar Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs pie Goda telpas sienas piestiprināja kultūras pieminekļa zīmi. Tā tiks oficiāli atklāta 15. septembrī, kad pulksten 11 uz Brīvības pieminekļa terases tiks pacelts Eiropas kultūras mantojuma karogs. Fotoizstāde sestdien būs apskatāma no pulksten 12 līdz 16.

Rīgas pieminekļu aģentūras vadītājs Guntis Gailītis ir gandarīts, ka Goda telpa ir kļuvusi par vienu no visvairāk apmeklētajām vietām Rīgā (par to liecina jau otrā atvērtā goda grāmata viesiem), tomēr tā nav atvērta konkrētā darba laikā.

Lai varētu ielūkoties Brīvības pieminekļa iekšienē, ir jāraksta sarežģīts iesniegums, atzina G. Gailītis. Reprezentatīvā Goda telpa tika svinīgi atklāta 2011. gada 18. novembrī. Iepriekš tur bija noliktava, darba telpas Brīvības pieminekļa kopējiem. Tagad pie telpas sienām novietota svarīga informācija par Brīvības pieminekli, dzejas rindas un fotoizstāde, kas Goda telpā būs uz palikšanu. Trepju daļā ir izvietota Latvijas karoga un ārvalstu ciemiņu dāvināto lentīšu kolekcija, kā arī ierīkots monitors īsfilmu vai foto rādīšanai.

Izstādi par Brīvības pieminekli un tā vēsturē nozīmīgiem notikumiem rīko Rīgas pieminekļu aģentūra sadarbībā ar Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Sv. Pētera baznīcas pārvaldi. Pirms trim gadiem tika svinēta Brīvības pieminekļa

80. gadskārta. Fotoizstādē skatāmas unikālas pieminekļa atklāšanas fotogrāfijas, valsts svētku svinības un dažādu ceremoniju norises pieminekļa piekājē vairāk nekā 80 gadu garumā. Foto materiāls atlasīts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu, Aizsardzības ministriju, Izglītības ministriju, Valsts kanceleju, 1991. gada barikāžu muzeju, Valsts policiju, Rīgas kuģniecības un vēstures muzeju, vēsturniekiem un profesionāliem fotogrāfiem.

Kultūras mantojuma dienu ietvaros sestdien, 15. septembrī, pulksten 21 notiks vēl viena tēlnieka Kārļa Zāles radītā darba - Rīgas Brāļu kapu - izgaismošanas projekta prezentācija. Šogad Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumi notiks no 14. līdz 16. septembrim 64 vietās Latvijā. Programmas ideja ir izcelt vietas, kas saistītas ar Latvijas valsts dibināšanu un attīstību, kā arī akcentēt to mantojumu, ko atstāsim nākamajām paaudzēm, informē Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. 2018. gads Eiropai un tās kultūras mantojumam ir simboliski un vēsturiski nozīmīgs, jo tas iezīmē virkni svarīgu notikumu, piemēram, simto gadadienu kopš Pirmā pasaules kara beigām un vairāku dalībvalstu neatkarības pasludināšanas, kā arī Trīsdesmitgadu kara sākuma četrsimto gadadienu.

***

UZZIŅAI

Eiropas kultūras mantojuma dienu programma pieejama Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes mājaslapā www.mantojums.lv/EKMD. Pasākumi ir bez maksas. Ja kāda papildu aktivitāte ir par samaksu, tas norādīts pasākumu programmā. Ir pasākumi, uz kuriem jāpiesakās iepriekš.



Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.