eID karte – maksās dārgāk, kalpos ilgāk, piedāvās vairāk
Pēc apmēram četriem gadiem – no 2023. gada – personas apliecība jeb elektroniskās identifikācijas (eID) karte būs primārs, proti, obligāts, personu apliecinošs dokuments. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas izstrādājusi likumprojektu Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā, tuvākajā laikā gaidāmās izmaiņas pamato gan ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, gan ar pašreizējo situāciju Latvijā.
Situācija gan nav nekas nezināms jau daudzus gadus - piemēram, viena no portāla www.latvija.lv identifikācijas metodēm ir internetbanka, bet bankām nav pienākums šādā veidā nodrošināt regulāru pakalpojumu un kādā (ne)jaukā dienā, iespējams, nevarēsim identificēties caur internetbanku. Jā, ir elektroniskais paraksts, taču to izmanto tikai ap 40 000 cilvēku.
Bankas var pateikt - nē
VARAM skaidro, ka portālā www.latvija.lv personu identifikācija dažādiem pakalpojumiem notiek, izmantojot atšķirīgas identifikācijas metodes, kurām ir atšķirīgs tiesiskais pamats, drošības līmenis un lietojamība. Bankām tā nav spiesta lieta, tās iesaistās valsts un pašvaldību sniegto elektronisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā brīvprātīgi. Turklāt bankām netiek izvirzītas un kontrolētas drošības prasības ne konkrētam tehniskam risinājumam, ne arī procedūrām, kādā veidā attiecīgie identifikācijas rīki (pieeja internetbankai) tiek izsniegti personām.
Un vēl - ne mazāk svarīgs faktors: Latvijas iedzīvotājiem tiek uzlikts dubultais slogs, lai varētu izmantot elektroniskās identifikācijas rīkus.
Iedzīvotāji par identifikācijas pakalpojumu maksā divreiz - caur nodokļiem valstij par eID kartes infrastruktūras uzturēšanu un savai bankai par internetbankas izmantošanu.
Funkcijas pārņems eID karte
VARAM arī norāda uz drošības riskiem. Spēkā stājusies Eiropas Parlamenta un Padomes regula, kuras mērķis ir stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū, nodrošinot vienotu pamatu drošai elektroniskai mijiedarbībai starp iedzīvotājiem, uzņēmumiem un publiskām iestādēm.
Regula nosaka prasības visām dalībvalstīm nodrošināt valsts un pašvaldību elektroniskajiem pakalpojumiem piekļuvi ar jebkurā dalībvalstī izsniegtiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem. Tas nozīmē, ka visām Eiropas Savienības dalībvalstīm no šā gada 1. septembra jānodrošina iespēja saņemt elektroniskos pakalpojumus pāri robežām, izmantojot jebkurā dalībvalstī izsniegtu kvalificētu un identifikācijas shēmā iekļautu identifikācijas līdzekli.
Skaidrs, ka par tādu nevar kļūt bankas kodu karte, kodu kalkulators vai mobilā lietotne Smart-ID. Latvijā vienots tehniskais risinājums tiks iekļauts portālā www.latvija.lv un eID karte kalpos kā vienots identifikācijas līdzeklis gan Latvijā, gan ārpus tās robežām.
Nosakot eID karti par obligātu personu apliecinošu dokumentu, netiek aizliegti vai ierobežoti citi autentifikācijas un identifikācijas rīki, to skaitā banku.
Bez pases tomēr nevarēs
Turpmāk eID karte būs obligāts personu apliecinošs dokuments visiem Latvijas Republikas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu. Bet pase būs nepieciešama kā ceļošanas dokuments uz valstīm, kurās eID karte netiek atzīta par personas apliecinu un ceļošanas dokumentu. Citiem vārdiem sakot, pase vajadzīga ceļošanai uz valstīm, kurās nepieciešama vīza.
Garāks termiņš…
No 2019. gada Latvijas iedzīvotāji varēs saņemt jauna dizaina Eiropas Savienībā derīgu ceļošanas dokumentu eID karti ar divreiz garāku derīguma termiņu (uz 10 gadiem) un vairāk iespējām lietotājiem par 15 eiro (iepriekš 14,23 eiro), savukārt mazāk aizsargātām grupām plānots nodevu samazināt no 7,11 eiro uz 5 eiro. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) informē, ka jaunā parauga eID kartēs plānots neierobežots
e-parakstu skaits, kā arī iespēja izmantot to elektroniskai identifikācijai citu Eiropas Savienības valstu e-pakalpojumu saņemšanai.
…un dārgāks dokuments
PMLP esot ņēmusi vērā Valsts kontroles revīzijas ieteikumus, kuros teikts, ka PMLP regulāri ir jāpārskata iekasētās valsts nodevas apmērs, kā arī atvieglojumi un atbrīvojumi no valsts nodevas samaksas kontekstā ar nepieciešamajiem izdevumiem personu apliecinošu dokumentu sistēmas ieviešanai, pilnveidošanai un uzturēšanai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.
Nav gan teikts, ka nodevas apmērs noteikti jāpalielina, nevis jāsamazina. Kāpēc nāksies maksāt 15 eiro, kas ir par 77 centiem vairāk nekā pašreiz, nevis 14 eiro, samazinot pašreizējo nodevas apmēru par 23 centiem? Šogad martā Neatkarīgā rakstīja, ka personas dokumentu reālās izmaksas neatbilst valsts nodevas apmēram, kuru ir jānomaksā pases un/vai eID saņēmējam. Pases saņēmēji daļēji apmaksā eID kartes izmaksas. Ja cilvēks izvēlas tikai eID karti, viņš ir ieguvējs finansiālā izteiksmē, jo samaksā uz pusi lētāk, bet pases saņēmējs daļēji samaksā arī par eID kartes izgatavošanu citai personai. Kāpēc tā? Pases izsniegšana nav pirmās nepieciešamības pakalpojums.
Valsts kontrole ir norādījusi, ka Latvijā ilgstoši nav izstrādāta valsts nodevas aprēķina metodika, kas atsaukusies arī uz PMLP darbību. Revidenti aplēsuši, ka iedzīvotāji pārmaksājuši 1,90 eiro par pases saņemšanu, bet kopš 2015. gada pārmaksā vēl vairāk, jo pases sagataves cena ir samazinājusies par sešiem eiro. Ja samazinātu valsts nodevu pasēm, tad iedzīvotāji varētu ietaupīt kopumā vismaz 1,6 miljonus eiro gadā.
Savukārt PMLP atbildēja Neatkarīgajai, ka, samazinot nodevu par pases izsniegšanu, nāksies paaugstināt nodevu par eID karti, kas pašlaik neatbilst pašizmaksai. Pase ir nepieciešama, tikai ceļojot ārpus Eiropas Savienības. Tāpēc, aprēķinot valsts nodevu par pases izsniegšanu, uz to tiek attiecinātas arī visas fiksētās izmaksas, kas saistītas ar personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu kopumā (tajā skaitā darbinieku alga, tehnikas uzturēšana, telpu noma utt.) un nav iekļautas maksā par eID karti. Summa, kas tikusi minēta saistībā ar jaunā dizaina pases izgatavošanu - 4,99 eiro -, esot izmaksas tikai par pases sagatavi, kuru izgatavo iepirkumā uzvarējusī Vācijas kompānija.