Brīdinājums visiem graustu miljonāriem

Bēdīgi slavenā Marijas ielas grausta īpašnieki ir ignorējuši Rīgas domes prasības sakārtot īpašumu Rīgas centrā – Marijas ielā 6. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde arī nav spējusi ietekmēt abus īpašniekus, jo pašreizējie likumi, lai arī ļauj atsavināt īpašumu, bet ar nosacījumiem, un, protams, tā ir arī nauda. Ko līdz īpašums, ja to nevarēs atjaunot un uzturēt.

Jau šogad aprīlī Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisijas vadītājs Oļegs Burovs ēkas īpašnieku pārstāvjus brīdināja - ja netiks ievērots komisijas noteiktais darbu termiņš, tad turpmāk ik nedēļu katrs no īpašniekiem tiks sodīts ar 5000 eiro naudas sodu. Tā gluži nenotika, grausta īpašniekiem tika dots termiņš vēsturiskā jūgendstila nama sakārtošanai. Bet tagad pēdējais piliens ir pārpildījis pašvaldības pacietības kausu. Soda nauda jau tiek skaitīta. Un šonedēļ tiks īstenots vēl kāds aprīlī izteiktais brīdinājums - ierosinājums atsavināt Marijas ielā 6 esošo nolaisto īpašumu. Rīgas pašvaldības Vidi degradējošo būvju komisija vērsīsies pie Ministru prezidenta Māra Kučinska ar ierosinājumu - lūgumu nodrošināt Krimināllikuma grozījumu izstrādi, kas nākotnē pašvaldībām palīdzētu veiksmīgāk cīnīties ar graustu īpašniekiem.

Deva laiku

Tomēr arī pagājušajā nedēļā viena īpašnieka Tomasa Tūla pārstāvis Aleksandrs Meikšāns mēģināja atkal pierādīt, kāpēc daļu ēkas vajadzētu nojaukt. Līdzšinējā īpašnieku attieksme 20 gadu garumā ļauj secināt, ka to, kas atlicis no jūgendstila ēkas, gan jau nojauktu, bet maz ticams, ka uzbūvētu vietā, -Neatkarīgā konstatēja pirms vairākiem mēnešiem. Vidi degradējošo būvju komisijas sēdē tika strikti pateikts, ka ēkas stāvoklis nav bīstams un to neļaus nojaukt.

Ēkas Marijas ielā 6 īpašniekiem vajadzēja četru mēnešu laikā noslēgt līgumu par nama sakārtošanas būvprojekta izstrādi, lai sešu mēnešu laikā pēc šā līguma parakstīšanas to saskaņotu būvvaldē un pusotra gada laikā saņemtu būvatļauju un uzsāktu būvdarbus. Tas netika izdarīts.

Sodīs ar naudu

Pirms trim gadiem pašvaldība ēkas īpašniekus jau sodīja ar naudu - nekustamā nodokļa īpašuma nodoklis palielinājās no 1500 eiro mēnesī līdz 14 000 eiro mēnesī. Bet tagad summas būs lielākas. Tā kā īpašnieki nav izpildījuši domes uzlikto pienākumu līdz 10. septembrim noslēgt līgumu par nama atjaunošanas būvprojekta izstrādi, pašvaldība ir izstrādājusi iknedēļas sodu uzlikšanas grafiku - katru nedēļu soda naudas apmērs palielināsies. Pirmais sods jau ir uzlikts - abiem īpašniekiem tas ir 50 eiro. Plānots, ka 28. septembrī T. Tūlam tiks uzlikts 770 eiro, bet Jevgeņijam Petrovam - 660 eiro sods. J. Petrovam sods ir mazāks, jo viņa īpašuma tiesības nostiprinātas mazāk nekā pirms gada. 8. oktobrī īpašnieki tiks sodīti ar attiecīgi 1470 un 1260 eiro, 16. oktobrī abiem būs ap 2000 eiro liels naudas sods, 24. oktobrī - attiecīgi 2870 un 2500 eiro, bet novembrī sods sasniegs jau 5000 eiro. Un decembrī katru nedēļu abi īpašnieki maksās jau 5000 eiro katrs.

Ja noteiktajā termiņā netiks izpildītas citas pašvaldības prasības, kas bija jāveic īpašuma sakārtošanā, par kavējumu tiks piemēroti papildu sodi, sākot no 50 eiro katru nedēļu.

Sadarbojas ar profesionāļiem

Rīgas domes Īpašuma departaments Latvijas Universitātē bija pasūtījis pētījumu, lai noskaidrotu, kādas izmaiņas iespējams veikt normatīvajos aktos, lai pastiprinātu pašvaldību pilnvaras cīņā ar bezatbildīgajiem graustu īpašniekiem. Izpēte veikta, analizējot Krimināllikuma, Civillikuma un administratīvo tiesību pašlaik sniegtās iespējas.

Pieaicinātie pētnieki pauduši nostāju, ka Krimināllikumā būtu jāiekļauj norma par būvju, būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju uzturēšanas vai ekspluatācijas prasību ļaunprātīgu pārkāpšanu, kā rezultātā būve atrodas bīstamā tehniskajā stāvoklī un apdraud cilvēku drošību.

Kā norādīja pētnieki, paredzot Krimināllikumā šādu normu, nebūtu nozīmes tam, vai ēka ir kultūras piemineklis vai ne, jo noteikumi būtu saistīti ar vispārējās drošības un personu veselības vai drošības aizsardzību, nevis kultūras pieminekļu aizsardzību.

Gadījumā, ja grozījumu izstrādātāji izšķirtos paredzēt kriminālatbildību par būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju uzturēšanas noteikumu neievērošanu, ēku, kas atrodas bīstamā stāvoklī, varētu atzīt par mantu, kas saistīta ar noziedzīgu nodarījumu.

Saskaņā ar pašreizējo Krimināllikuma redakciju ar noziedzīgu nodarījumu saistītu mantu konfiscē, proti, atsavina bez atlīdzības par labu valstij.

Eksperta atzinuma sagatavošanā tika iesaistīti dažādu (valststiesības, krimināltiesības, civiltiesības) tiesību apakšnozaru eksperti: Dr. iur. Edvīns Danovskis, Dr. iur. Kristīne Strada-Rozenberga, doktorants, mg. iur. Armands Smans, Dr. iur. Jānis Kārkliņš.

PAR ĒKU MARIJAS IELĀ 6

• Īpašnieki: 1/2 domājamās daļas kopš 1997. gada 26. augusta pieder Igaunijas pilsonim Tomasam Tūlam, 1/2 domājamās daļas Ludmila Baumane šā gada sākumā uzdāvināja Jevgēņijam Petrovam.
• Būve ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis ar valsts aizsardzības Nr. 7851.

Īpašumu veido zemes vienība 1432 kvadrātmetru platībā, uz kuras atrodas piecstāvu dzīvojamā ēka un pagrabs zem pagalma. Tā ir klasificēta kā B kategorijas vidi degradējoša būve, un to īpašniekiem ir piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme.