Rīgas pili līdz simtgadei atjaunot nepaspēs; īpaši pētīs zem krāsu kārtām slēptos gleznojumus
Lai kā gribas nozīmīgu objektu atjaunošanu vai celtniecības pabeigšanu pielāgot valsts simtgadei, tas katru reizi nav iespējams. Tā noticis arī ar Rīgas pili.
Pils arheoloģiskā izpēte ir ieviesusi pamatīgas korekcijas, rekonstrukcija un restaurācija arheologiem un vēsturniekiem ļauj atrast un pētīt to, ko līdz šim nebija iespējams ieraudzīt, jo tik vērienīgi darbi pilī un tās teritorijā nebija notikuši. Tāpēc nav iespējams iepriekš precīzi paredzēt grafiku, kādā jāstrādā, jo arheologi gadsimtos uzkrāto kultūrslāni pirmo reizi pēta tikai tagad. VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis pieļauj, ka Rīgas pili pilnībā varētu atjaunot līdz 2023. gada septembrim.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja telpās, virs kādreizējā altāra atrasti, iespējams, 500 gadu veci sienu gleznojumi
Pagājušā gada nogalē Rīgas pilī, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja telpās, virs kādreizējā altāra atrasti, iespējams, 500 gadu veci sienu gleznojumi. Senie gleznojumi ir vismaz piecas reizes pārkrāsoti, tos sedz bieza apmetuma kārta. Zem vairākām krāsu kārtām noslēptais gleznojums pagājušā gada beigās ļāva izteikt skaļus apgalvojumus, ka tas varētu pārrakstīt līdz šim zināmo senās Rīgas vēsturi. Tolaik tikai pieredzējusi acs spēja krāsu laukumā saskatīt uzzīmētu cilvēka roku.
Lai noteiktu efektīvāko izpētes modeli Rīgas pils kastelas remterī (viduslaiku ēdamtelpā) un kapelā, Latvijā ieradīsies Rīgas pils atjaunošanas projektam piesaistītais restaurācijas eksperts, Venēcijas profesors Gvido Drusi. VNĪ informē, ka Rīgas pils kastelas daļā oktobrī notiks modernu izpētes metožu izmēģinājumi un Rīga būs viena no pirmajām pilsētām, kurā tos pārbaudīs praksē. G. Drusi telpu izpētei izmantos trīsdimensiju skenēšanu, bet sienu un griestu vēsturiskās apdares izpētei - termogrāfiju, infrasarkano skenēšanu un ģeoradaru - ierīci, ar ko pēta zemes dzīles vairāku simtu metru dziļumā. Iegūtie dati tiks analizēti laboratorijā Itālijā. Viņa piedāvātās metodes ļaus izzināt un vizualizēt, kā izskatītos kapelas un remtera telpas, kad tiks nojaukts iebūvētais pārsegums.
R. Neimanis norāda, ka Venēcijas restauratora piedāvātās metodes nodrošina iespējami mazāku mehānisko iedarbību uz pils vēsturiskajām vērtībām, piemēram, uz Eiropas kontekstā unikālu sienu apdari, kas ir saglabājusies neskarta kopš vēlajiem viduslaikiem. Tādējādi varēs precīzāk izvērtēt sienu tehnisko stāvokli un izvēlēties atbilstošākos veidus, kā atjaunot un restaurēt telpas.
Šogad aprīlī Rīgas pils konservācijas darbus novērtēja čehu restaurators Jans Voičehovskis, kurš specializējies viduslaiku sienu gleznojumu saglabāšanā un vadījis restaurācijas darbus UNESCO aizsardzībā esošos pieminekļos Eiropā. Viņš atzina par pareizu Rīgas pils uzraudzības padomes lēmums pils atjaunošanu sadalīt pa posmiem, lai pēc iespējas labāk saglabātu uzietās vēstures liecības. J. Voičehovskis piedalījās sienu un griestu gleznojumu atsegumu konservācijā.
Šogad septembrī VNĪ izsludināja atklātu konkursu par Rīgas pils kastelas pagrabstāva telpu arheoloģisko izpēti. Plānots, ka tā varētu sākties 2019. gada pirmajos mēnešos un arheoloģijas darbi (grunts izvešana, rakšana, grunts atbēršana atpakaļ, izpēte inženiertehnisko kanālu zonās) ilgtu aptuveni sešus mēnešus. Pēc tam trīs mēnešu laikā pētniekiem ir jāsagatavo un jāiesniedz ziņojums. Dalībai konkursā iecerēts aicināt vairāku Eiropas valstu ekspertus.