«Ir ieguldīti līdzekļi – četri miljoni eiro. Nevar vainot dzīvojamo māju traģēdijā,» piecus gadus pēc Zolitūdes traģēdijas saka zvērināts advokāts Kaspars Novicāns, kurš pārstāv ēkas Rīgā, Priedaines ielā 20, pašreizējos īpašniekus.
Kāds ir, tāds ir – saka vieni. Otri pēta, vai auto numurzīmē varēs saskatīt zīmīgas sakritības. Trešie ir gatavi mainīt neiepatikušos numuru, bet ceturtie to izdara. Piektie pasūtina individuālu numura zīmi, samaksā 3647,50 eiro un jūtas apmierināti.
Viņi ir ieguvuši kāroto.
Pēc Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta rīkotās tematiskās diskusijas par Lielo kapu turpmāko attīstību un tajā skaitā par plānoto Skanstes tramvaja līniju, labā ziņa ir tā, ka tramvaja sliedes atradīsies pa vidu Pērnavas un Senču ielai.
Augusta beigās un septembra sākumā veiktā aptauja liecina, ka Rīgas mikrorajonu iedzīvotāji neskumtu, ja diennakts veikalos alkoholu pēc pulksten 22 netirgotu.
Vidējais statistiskas uzturlīdzekļu nemaksātājs ir darbspējīgs vīrietis vecumā līdz 45 gadiem, vidējais parāda apmērs – 5000 eiro. Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) parādnieku vidū ir 63 procenti vīriešu vecumā līdz 45 gadiem, bet kopumā no uzturlīdzekļu maksāšanas saviem bērniem cenšas izvairīties nepilni 40 000 cilvēku gadā. Parādniekiem nereti nav ne ienākumu, ne mantas, pret ko vērst piedziņu. Gluži kā Mateja evaņģēlijā sacīts: «Skatieties uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos...»
Tautas nobalsošanā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā 2003. gada 20. septembrī pozitīvu atbildi sniedza 66,97 procenti nobalsojušo Latvijas pilsoņu. 2004. gada 1. maijā Latvija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Eiropas Savienību ir pētīta gan pirms iestāšanās, gan pēc tam. Tagad Latvija tāpat kā citas Eiropas Savienības dalībvalstis ir iesaistīta aptaujā un diskusijās par Eiropas nākotnes modeli. Iedzīvotāju viedokļu skaidrošana notiek par 38 000 eiro.
Salīdzinot ar jau esošajām augstceltnēm, bijušā Preses nama 22 stāvu ēka atgādina mazizmēra basketbola izlases dalībnieku. Šā gada janvārī Neatkarīgā rakstīja, ka augstceltnes Rīgā slienas negribīgi. Pagaidām ir tas, ko redzam – niecīga daļa no savulaik plānotā. Debesskrāpji Ķīpsalas dienvidu daļā tiek solīti tik ilgus gadus, ka sāk aizmirsties visas ar tiem saistītās peripetijas. Tagad pārbūvei būšot pakļauta Preses nama ēka, kurā 2022. gada septembrī klientus gaidīs Holiday Inn viesnīca.
2019. gada 1. janvārī Daugavpilī stāsies spēkā jaunas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, ievērojami pieaugs NĪN par īpašumiem, kuros nav deklarēti iedzīvotāji.
Daudzdzīvokļu mājās daudziem iedzīvotājiem tāds jautājums nerodas. Izsauc meistarus, sameklē iespēju iztukšot stāvvadu un nomaina pret tādu radiatoru, kas pašam šķiet labāks un atbilstošāks telpas kvadratūrai.
Dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojekta izskatīšana notiek strīdos. Saeimā šis likumprojekts izskatīts pirmajā lasījumā. Tomēr deputātiem nāksies šo problēmu izskatīt salīdzinoši ātri, jo līdz nākamā gada 1. maijam ir jāatrod cits risinājums piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.
Kad oktobra ārgaisa temperatūra jau vismaz piekto dienu tiek uzskatīta par rekordsiltu, diez vai būtu lietderīgi gaidīt, lai radiatori dzīvokļos sasniegtu rekordkarstu temperatūru.
Šogad Rīgā ir izremontēts vairāk skolu un pirmsskolas mācību iestāžu nekā iepriekšējos divos gados. Ja skolēniem jau tagad ir radīti labvēlīgi apstākļi mācībām, piemēram, likvidēta otrā maiņa, labiekārtotas klases, sporta zāles un laukumi, ir ērtas garderobes, tad turpmāk Rīgas dome paredzējusi uzlabot pedagogu darba apstākļus.
Pāvesta Franciska vizīti Baltijas valstīs Latvijā aizēnojusi pēcvēlēšanu retorika, un daļas sabiedrības sašutums par izlietotajiem līdzekļiem ir rimis.
Cilvēktirdzniecībā apsūdzētais katoļu priesteris Pāvels Zeiļa ir atbrīvots no apcietinājuma pret 5000 eiro lielu drošības naudu. Tas nenozīmē, ka apsūdzības pret viņu ir atceltas.
Trīsdesmit gadu pēc Latvijas Tautas frontes (LTF) nodibināšanas vakar starptautiskā konferencē Baltijas valstu neatkarības kustību iniciētāji, dalībnieki un sabiedriski politisko procesu pētnieki atskatījās uz šīs kustības nozīmi. Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš atgādināja, ka šajā laikā Latvijas politiskā attīstība ir bijusi spīdoša, jo valsts strauji iekļuvusi Eiropas Savienībā un NATO, bet ekonomiskā attīstība joprojām ir viduvēja.
Mājokļu novecošana, nesakārtotais īres tirgus un gausa daudzdzīvokļu namu renovācija ir novedusi pie Ministru kabineta konceptuāli atbalstītas programmas pašvaldībām īres namu celtniecībai.
Pagaidām tikai ap pussimtu Rīgas daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju ir spējuši iegūt pašvaldības līdzfinansējumu dzīvojamo māju remontdarbiem. Tomēr ir mājas, kuru dzīvokļu īpašnieki pieteikušies pat vairākiem projektiem un ieguvuši līdzekļus to īstenošanai, tādējādi pierādot, ka iedzīvotāji spēj sadarboties, uzkrāt naudu un vienoties par aktuālākajiem remontiem.
Digitālo zīdaiņu paaudzes ienākšana liek mainīties visiem pārējiem – vecākiem, skolotājiem, darba devējiem. Šogad janvārī Eiropas Komisija izplatīja paziņojumu par digitālās rīcības plānu. Arī Latvija piedalījās Eiropas Komisijas pētījumā par mazu bērnu digitālo tehnoloģiju lietošanas paradumiem. Nākamgad taps padomi vecākiem, jo viens no pētījuma ieteikumiem ir veicināt mazu bērnu medijpratību.
Oktobra pirmajā nedēļā Rīgā aptaujā autovadītājus, lai noskaidrotu, cik daudz autobraucēju ierodas Rīgā no blakus pašvaldībām, kurp viņi dodas un ar kādu mērķi. Šovasar bez īpašas ievērības atstāta informācija, ka Rīgas pašvaldība sāks Rīgas transporta sistēmas ilgtspējīgas mobilitātes rīcības programmu. Ar autovadītāju aptauju uzsākts tās pirmais posms, bet kopējās izmaksas ir 360 000 eiro.
Lielākā daļa arhitektūras sasniegumu skatei 2017. gada balva Rīgas arhitektūrā izvirzīto objektu koncentrējas Rīgas vēsturiskajā centrā, kur pasūtītājiem, arhitektiem un būvniekiem ir jāparāda visa sava lietpratība un meistarība, lai objekti pēc iespējas organiski iekļautos šīs pilsētas daļas apbūvē, saglabājot pietāti pret esošajām arhitektūras vērtībām, bet vienlaikus nodrošinātu objekta funkcionalitāti budžeta ietvaros, atgādināja Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.