Aktīvākie prot saņemt naudu

© f64

Pagaidām tikai ap pussimtu Rīgas daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju ir spējuši iegūt pašvaldības līdzfinansējumu dzīvojamo māju remontdarbiem. Tomēr ir mājas, kuru dzīvokļu īpašnieki pieteikušies pat vairākiem projektiem un ieguvuši līdzekļus to īstenošanai, tādējādi pierādot, ka iedzīvotāji spēj sadarboties, uzkrāt naudu un vienoties par aktuālākajiem remontiem.

Rīgā ir aptuveni 4500 māju, kuras ir nepieciešams sakārtot, bet pagaidām pašvaldības līdzfinansētajā programmā ir piedalījušās 48 ēkas. Viņu piemērs var aktivizēt citus, jo Rīgas pašvaldības līdzfinansējuma iegūšana ir vienkāršāka nekā, piemēram, valsts finanšu programmā Altum. Šonedēļ 22 māju iedzīvotāju pārstāvjiem tika pasniegti līgumi par pašvaldības 50 procentu līdzfinansējuma piešķiršanu dzīvojamo māju remontdarbiem. Pieteikumu skaitam pēc līdzfinansējuma nav ierobežojumu, dzīvokļu īpašnieki var pieteikties, nebaidoties, ka pašvaldības finansiālais atbalsts tiks pārtraukts. «Programma strādās līdz pēdējam klientam, mēs piešķiram finansējumu gadam, bet, ja klientu skaits būs lielāks, tad pieliksim naudu. Ja māju īpašnieki ir gatavi un vēlas piesaistīt finansējumu, tad pašvaldība ir gatava to atbalstīt,» teica Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Ar savu pieredzi dalījās divu dzīvokļu īpašnieku biedrību pārstāvji. Viena no tām ir biedrība Akmeņu iela 15, Rīga. Tā saņēmusi pagaidām lielāko pašvaldības līdzfinansējumu - kopumā 56 000 eiro. 2015. gadā dzīvokļu īpašnieki Akmeņu ielā 15 saņēma satraucošu ziņu - 88 dzīvokļos dzīvojošajiem no mājas ir jāizvācas divu mēnešu laikā, jo ēka ir atzīta par bīstamu. Iedzīvotāji nodibināja biedrību un nozīmīgus lēmumus spēja pieņemt pat divu stundu laikā. Dzīvokļu īpašnieki ātri vienojās par avārijas situācijas novēršanu - sakārtoja ūdens novadsistēmu pagrabā, saremontēja ēkas jumtu, nostiprināja ēku ar koka konstrukcijām. Dzīvokļu īpašnieku pārstāvji spēja pierādīt bankai, ka varēs atmaksāt kredītu, to piešķīra 2016. gadā, un jau nākamgad kredīts būs samaksāts. Rīgas pašvaldības piešķirtais līdzfinansējums dzīvokļu īpašniekiem ir ļāvis sakārtot ēku, neatstājot to. Kā 2015. gadā norādīja iedzīvotāji - viņiem nav kur citur dzīvot, tāpēc viņi darīs visu, lai savu māju saglabātu.

Savukārt dzīvokļu īpašnieku biedrības Jūrmalas gatve 59 valdes locekle Vera Korčaka stāstīja, ka šogad maijā noslēgti septiņi līgumi par līdzfinansējuma piešķiršanu, bet tagad, oktobrī, noslēgts astotais. Kopējā finansējuma summa ir 24 308 eiro. Viņa sacīja, ka cilvēki negrib ņemt kredītus, bet uzkrāj līdzekļus, lai varētu piedalīties pašvaldības programmā. Trīs projekti ir pabeigti, par vienu no tiem saņemts līdzfinansējums. Par to, ka iedzīvotāji uzticas pašvaldības līdzfinansējuma programmai, V. Korčaka nešaubās - 77 procenti dzīvokļu īpašnieku ieradās uz kopsapulci. Iedzīvotāji ir aktīvi, gatavi iesaistīties.

Šonedēļ astoņu dzīvojamo māju īpašnieku biedrību pārstāvji saņēma fasādes plāksnes par pabeigtiem remontdarbiem, savukārt 22 mājas saņēma jaunus līdzfinansējuma līgumus. Šogad apstiprinātā jaunā programma paredz, ka pašvaldība apmaksā 80 procentu no energoefektivitātes pasākumiem, kā arī dzīvojamās mājas atjaunošanas darbus 50 procentu apmērā. Programmas ietvaros tiek sniegts pašvaldības finansiāls atbalsts dzīvokļu īpašnieku biedrībām energoauditu veikšanai, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskās paraugdokumentācijas izstrādei, energoefektivitātes pasākumu un neatliekamu remontdarbu veikšanai.

Ekonomika

Gada inflācija eirozonā septembrī samazinājusies līdz 1,8% salīdzinājumā ar 2,2% augustā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada aprīļa, liecina otrdien publiskotais Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums.